Svarcelšana Latvijas teritorijā sāka attīstīties 19. gs. beigās (pirmais svarcelšanas pulciņš tika dibināts 1889. gadā Rīgā). 1894. gadā tika nodibināts Rīgas atlētu klubs. 1905. gadā tika organizētas pirmās Baltijas meistarsacīkstes. Sākot ar 1907. gadu, Baltijas meistarsacīkstes notika regulāri. 1912. gadā Rīgas meistarsacīkstēs svarcelšanā uzvarēja Jānis Krauze. 1913. gadā J. Krauze sasniedza savu pirmo pasaules rekordu grūšanā ar labo roku (113,2 kg).

1914. gadā Latvijas svarcēlāji bija vieni no spēcīgākajiem Eiropā. Latviešiem piederēja seši pasaules rekordi. Pirmās Latvijas svarcelšanas meistarsacīkstes neatkarīgā valstī notika Vispārējos sporta svētkos 1920. gadā. 1922. gadā pasaules meistarsacīkstēs Tallinā Latvijas svarcēlāji komandu vērtējumā ierindojās otrajā vietā. 1921. gadā nolūkā veicināt svarcelšanu Latvijā tika nodibināta Latvijas Svarcelšanas savienība. Līdzās valsts meistarsacīkstēm nozīmīgas bija regulārās sacīkstes ar Igaunijas atlētiem.

1926., 1931., 1933., 1935., 1940. gadā Rīgā notika svarcelšanas sacīkstes starp Latvijas svara cēlājiem un Igaunijas atlētiem. 1932. gadā sacensības svarcelšanā pirmo reizi notika Daugavpilī. 02.04.1939. Rīgā notika četru valstu sacensības svarcelšanā. Pirmo vietu izcīnīja Zviedrijas komanda, otro un trešo dalīja Latvija un Somija, ceturtajā vietā palika Dānija.

Arī padomju okupācijas laikā epizodiski tika rīkotas sacensības ar ārvalstu svarcēlāju piedalīšanos, taču nozīmīgākās sacīkstes bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) čempionāti. Iedalījums svara kategorijās un svara kategoriju skaits mainījās. 1993. gadā esošās desmit svara kategorijas tika nomainītas pret jaunām desmit svara kategorijām (54, 59, 64, 70, 76, 83, 91, 99, 108, +108 kg). Kopš 1998. gada Latvijas meistarsacīkstes notiek astoņās svara kategorijās (56, 62, 69, 77, 85, 94, 105, +105 kg). 1957. gadā Rīgā tika organizētas sacensības starp Latvijas un Somijas svarcelšanas komandām. 1959. gadā Rīgā notika sacensības starp Latviju un Ungāriju. 1965. gadā Rīgā notika Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas Demokrātiskās Republikas sacensības.

No 1945. gada republikas meistarsacīkstes svarcelšanā tika organizētas sešās svara kategorijās (56, 60, 67, 75, 82,5, +82,5 kg). 1950. gadā svarcelšanas sportistu skaits Latvijā masveidā pieauga. Republikas meistarsacīkstēs piedalījās 107 sportisti. No 1951. gada Latvijā sacensības svarcelšanā tika organizētas jau septiņās svara kategorijās (56, 60, 67,5, 75, 82,5, 90, +90 kg). No 1961. gada svara kategoriju skaits tika palielināts līdz deviņām (52, 56, 60, 67,5, 75, 82,5, 90, 110, +110 kg). 1962.‒1968. gadā bija deviņas svara kategorijas, bet pēdējās divas tika nomainītas pret 102,5 kg un +102,5 kg. 1969.‒1971. gadā notika kārtējā svara kategoriju maiņa un svarcelšanas sacensības tika organizētas deviņās svara kategorijās (52, 56, 60, 67,5, 75, 82,5, 90, 110, +110 kg). Kopš 1972. gada republikas meistarsacīkstēs svarcelšanā notiek divcīņa (raušana, grūšana) desmit svara kategorijās (52, 56, 60, 67,5, 75, 82,5, 90, 100, 110, +110 kg). Sievietēm Latvijas čempionāti notiek kopš 1999. gada septiņās svara kategorijās (48, 53, 58, 63, 69, 75, +75 kg), bet kopš 2017. gada sacensības notiek astoņās svara kategorijās (48, 53, 58, 63, 69, 75, 90, +90 kg).

Latvijas čempionāti svarcelšanā regulāri tiek organizēti kopš 1945. gada.

Latvijas pilsētās notiek dažāda mēroga sacensības. Daugavpilī kopš 2006. gada tiek izcīnīts Valērija Petrova kauss. Ventspilī kopš 2010. gada notiek Ventspils Starptautiskais svarcelšanas turnīrs, Dobelē kopš 1982. gada notiek starptautiskais turnīrs “Vecgada kauss”, Saldū kopš 1995. gada notiek starptautiskais svarcelšanas turnīrs “Saldus”. Ludzā kopš 2005. gada tiek izcīnīts Borisa Meļņikova piemiņas kauss, Balvos kopš 2008. gada notiek Vjačeslava Kirjanova piemiņas kauss, Ogrē kopš 2006. gada notiek Ogres novada kauss. 21.02.2009. Ventspilī notika Latvijas čempionāts svarcelšanā vīriešiem un sievietēm. Šis čempionāts bija veltīts Latvijas svarcelšanas sporta 120. gadu jubilejai.

Latvijas svarcēlāji regulāri bijuši pārstāvēti olimpiskajās spēlēs. 1924. gadā Parīzē piedalījās Ēriks Rauska (21. vieta), Alberts Ozoliņš (25. vieta), Ernests Reihmanis (14. vieta), Kārlis Leilands (5. vieta). 1928. gada olimpiskajās spēles Amsterdamā no Latvijas piedalījās tikai viens svarcēlājs ‒ Kārlis Leilands ‒, 17 dalībnieku konkurencē ierindojoties ceturtajā vietā. 1956. gadā Melburnas olimpiskajās spēlēs Vasilijs Stepanovs izcīnīja sudraba medaļu. Olimpiskajās spēlēs Barselonā 1992. gadā Raimonds Bergmanis svara kategorijā + 108 kg ieguva 14. vietu, bet Aleksandrs Žerebkovs ‒ 14. vietu svara kategorijā līdz 75 kg.

1996. gada olimpiskajās spēlēs Atlantā Viktors Ščerbatihs svara kategorijā līdz 108 kg ierindojās 10. vietā, R. Bergmanis ieguva 9. vietu (+108 kg), Vladimirs Morozovs 19. vietu (54 kg), Ivars Zdanovskis 20. vietu (99 kg), Dainis Zīlītis 15. vietu (83 kg). 2000. gada olimpiskajās spēlēs Sidnejā Viktors Ščerbatihs svara kategorijā +105 kg ierindojās 6. vietā. Latviju pārstāvēja arī Raimonds Bergmanis (+105 kg) un Sergejs Lazovskis, kurš ieguva 18. vietu (94 kg). 2004. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās V. Ščerbatihs izcīnīja sudraba medaļu, bet olimpiskajās spēlēs Pekinā (2008) svara kategorijā +105 kg ‒ bronzas medaļu. Londonas olimpiskajās spēlēs (2012) no Latvijas startēja Artūrs Plēsnieks, svara kategorijā līdz 105 kg izcīnot 8. vietu. Arī Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs viņš ieņēma 8. vietu (105 kg). A. Plēsnieks 2017. gadā izcīnīja 2. vietu pasaules čempionātā Anaheimā (ASV) svara kategorijā līdz 105 kg, 2015. gada pasaules čempionātā ieguva bronzas medaļu. Svarcēlāja Rebeka Koha Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4. vietu svara kategorijā līdz 53 kg. Viņa ir pirmā svarcēlāja Latvijas svarcelšanas sporta vēsturē, kas piedalījusies olimpiskajās spēlēs. R. Koha 2017. gadā triumfēja Eiropas un pasaules junioru čempionātos, kā arī izcīnīja 3. vietu pasaules čempionātā Anaheimā svara kategorijā līdz 58 kg. Tokijas olimpiskajās spēlēs (2021) bronzas medaļu svara kategorijā līdz 109 kg ieguva Artūrs Plēsnieks.

Nozīmīgākā organizācija svarcelšanā ir Latvijas Svarcelšanas federācija. Pirms tam pastāvēja arī Latvijas Svarcelšanas klubu apvienība (abas organizācijas ir apvienojušās). Abas organizācijas apvieno ap 400 sportistus visā Latvijā. Svarcelšanas attīstībā liela nozīme ir Balvu bērnu un jaunatnes sporta skolai, Daugavpils pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skolai, Dobeles rajona sporta skolai, Ludzas rajona sporta skolai, sporta klubam “Dobeles atlēts”, Ogres novada sporta centram, Saldus pilsētas sporta skolai, Ventspils pilsētas sporta skolai “Spars”, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, DU, RTU.

Latvijā svarcelšana visaktīvāk attīstās Dobelē, Ventspilī, Ogrē, Daugavpilī, Saldū, Ludzā, Balvos, Tukumā, Valmierā, Rīgā. Šajās pilsētas notiek Latvijas un starptautiska mēroga meistarsacīkstes.

Viena no ievērojamākajām personībām Latvijas svarcelšanā ir Oļģerts Bergmanis – viens no spēcīgākajiem pasaules svarcēlājiem smagsvariem 20. gs. 50.‒60. gados. Septiņas reizes kļuvis par Latvijas čempionu, vairāk nekā 36 reizes bijis Latvijas rekordists, 1957.–1961. gadā pasaules ranga tabulā atradies pirmajā desmitniekā. Sagatavojis vairāk nekā 30 sporta meistarus, četrus starptautiskās klases sporta meistarus, Eiropas un pasaules čempionus.

Treneris Mihails Fraifelds sagatavoja divkārtējo Eiropas čempionu, pasaules čempionu, pasaules rekordistu Genādiju Ivančenko. G. Ivančenko deviņas reizes bijis Latvijas čempions un 47 reizes labojis Latvijas rekordus. Tāpat M. Fraifelds sagatavojis seškārtējo Latvijas čempionu Kārli Pumpuriņu, kurš 25 reizes labojis Latvijas rekordus, piecas reizes – pasaules un Eiropas rekordus. M. Fraifelds trenējis Eiropas čempionu, pasaules vicečempionu V. Stepanovu. Eduards Andruškevičs trenējis V. Ščerbatihu. E. Andruškevičs, Igors Očkurovs, Jānis Andžāns, V. Ščerbatihs, Ulvis Bērzons un daudzi citi svarcelšanas treneri veiksmīgi sagatavo jauno svarcēlāju paaudzi.

Nozīmīga ir arī svarcelšanas tiesnešu darbība dažāda mēroga sacensībās. Ilgus gadus sacensību tiesāšanā piedalījušies Klementijs Antipovs, Voldemārs Šmidbergs, Sergejs Bizulis, Boriss Čipurins, Mihails Rapoports, Nikolajs Lisikovs, Viktors Kiseļevs, Margonis Zīberts, D. Zīlītis, Juris Briedis, Valdis Zeltkalns, Eduards Tarasovs. Kopš 2013. gada starptautisko sacensību un Eiropas čempionātu tiesāšanā aktīvi piedalās I starptautiskās kategorijas tiesnesis Leonīds Čupriks.