Svētku dienas

Atzīmēšanas tradīcijas

1. janvāris – Jaungada diena

Īpašu Latvijai raksturīgu atzīmēšanas tradīciju nav

Lielā Piektdiena

Piektdiena pirms Lieldienu svētdienas. Dievkalpojumi. Vecrīgā norisinās ekumeniskais Krusta ceļa gājiens.

Pirmās Lieldienas un otrā Lieldienu diena

Lieldienu datums mainās, bet vienmēr tiek svinētas svētdienā – 1. svētdienā pēc pilnā mēness pēc pavasara saulgriežiem. Lieldienas nevar būt agrāk par 22. martu un vēlāk par 25. aprīli. Saplūst pagāniskās un kristīgās tradīcijas – tiek krāsotas olas, rīkotas olu kaujas un ripināšana, šūpojas Lieldienu šūpolēs, kristieši apmeklē Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumus.

1. maijs – Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena

Apaļās gadadienās Meža kapos Rīgā Latvijas augstākās amatpersonas svinīgi noliek ziedus

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

Svinīgā Saeimas sēde. Valsts apbalvojumu pasniegšana. Svētku koncerti. 2016. g. Latvijas valsts simtgades birojs ierosināja jaunu tradīciju – “Baltā galdauta svētkus” –, kas guva plašu sabiedrības atsaucību.

Maija otrā svētdiena – Mātes diena

Ģimenēm veltīti pasākumi, tiek sveiktas mātes vai nolikti ziedi viņu atdusas vietās

Vasarsvētki

Vasarsvētku datums mainās, bet vienmēr tiek atzīmēti svētdienā – piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām. Saplūst pagāniskās un kristīgās tradīcijas – mājas un saimniecības ēkas rotā ar bērzu meijām. Kristīgajā pasaulē svin Svētā Gara nosūtīšanas svētkus.

23. jūnijs – Līgo diena

Cilvēki sapoš dzīvesvietu, vāc jāņuzāles, ticot, ka tām piemīt dziedniecisks spēks, un rotājas ar ziedu vainagiem. Tradicionālais cienasts ir siers un alus. Dziesmās, dejās un lecot pāri ugunskuram, aizvada Jāņu nakti un sagaida saullēktu. Daļa sabiedrības svin vasaras saulgriežus astronomiskās vasaras sākumā – 21. jūnijā.

24. jūnijs – Jāņu diena (vasaras saulgrieži)

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena

Svētku noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē

18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena

Svinīgā Saeimas sēde. Valsts apbalvojumu pasniegšana. Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde, svētku koncerti, lāpu gājieni. Valsts prezidenta svētku uzruna. Vakarā Daugavas krastmalā notiek svētku uguņošana.

24., 25., 26. decembris – Ziemassvētki (ziemas saulgrieži)

Saplūst pagāniskās un Kristus dzimšanas svētku tradīcijas. Folkloras kopas uztur ķekatās iešanu un bluķa vilkšanas rituālu. Kristieši dodas uz Kristus Dzimšanas svētku dievkalpojumiem. Daļa sabiedrības svin ziemas saulgriežus astronomiskās ziemas sākumā – 21. decembrī.

31. decembris – Vecgada diena

Pirms pusnakts mediji pārraida Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta uzrunu Latvijas iedzīvotājiem. Pusnaktī – Jaungada uguņošana.

Atceres un atzīmējamās dienas

Atzīmēšanas tradīcijas

Latvijas vēstures notikumu atcere

20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena

Rīgā Doma laukumā, Zaķusalā un citur Latvijā tiek iedegti ugunskuri barikāžu aizstāvju atcerei. Tiek nolikti ziedi kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā Rīgā un pie Brīvības pieminekļa.

26. janvāris – Latvijas Republikas starptautiskā (de iure) atzīšanas diena

Tiek nolikti ziedi pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes un pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica atdusas vietā Meža kapos, Rīgā.

25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Piemiņas brīdis Rīgas dzelzceļa stacijās “Šķirotava”, “Torņakalns” un citviet Latvijā. Valsts augstākās amatpersonas un politiski represēto biedrību pārstāvji noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. Koncertos tiek atskaņota Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”.

14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

 27. aprīlis – Latgales kongresa diena

Atceres tradīcijas sabiedrībā vēl nav izveidojušās.

8. maijs – Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena

Piemiņas brīdis, piedaloties valsts amatpersonām Rīgas Brāļu kapos, Salaspils memoriālā, Lestenes Brāļu kapos un citur. Kopš 2012. gada, kad Valsts prezidenta amatā bija Andris Bērziņš, kara veterāni neatkarīgi no frontes puses tiek aicināti tikties kopīgā piemiņas pasākumā.

17. jūnijs – Latvijas Republikas okupācijas diena

Atceres tradīcijas sabiedrībā nav izveidojušās.

22. jūnijs – Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena)

Atceres pasākumi kritušo karavīru piemiņai Amatā, Priekuļos, Pārgaujā un Cēsīs. Piedalās arī Igaunijas vēstnieks vai kāda no Igaunijas augstākajām valsts amatpersonām.

4. jūlijs – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena

Piemiņas brīdis Rīgā 1941. gadā nodedzinātās Horālās sinagogas memoriālā. Notiek ebreju reliģiskās draudzes “Šamir” un Rīgas Geto muzeja organizētais “Dzīvo gājiens”.

21. augusts – Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena

Apaļās gadadienās tiek atzīmēts ar ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā, svētku koncertu, ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa.

23. augusts – staļinisma un nacisma upuru atceres diena

Atcere saistīta ar 1989. gada nevardarbīgās pretošanās akciju “Baltijas ceļš”. Piemēram, 2009. gadā notika diennakts skrējiens “Sirdspuksti Baltijai” pa vēsturisko Baltijas ceļa maršrutu.

11. novembris – Lāčplēša diena

Valsts apbalvojumu pasniegšana. Rīgas krastmalā un Brāļu kapos tiek aizdegtas svecītes Latvijas aizstāvju piemiņai. Citviet Latvijā ar svecēm izgaismo pieminekļus Latvijas brīvības cīnītājiem. Lāpu gājiens.

11. augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena

Atceres tradīcijas sabiedrībā nav izveidojušās.

Decembra pirmā svētdiena – pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena

Sabiedrības grupu godināšana un vērtību izcelšana

9. maijs – Eiropas diena

Koncerti, radošas un sportiskas aktivitātes, taču atzīmēšanas tradīcijas sabiedrībā nav izveidojušās.

15. maijs – Starptautiskā ģimenes diena

1. jūnijs – Starptautiskā bērnu aizsardzības diena

Septembra otrā svētdiena – Tēva diena

1. oktobris – Starptautiskā senioru diena

8. marts – Starptautiskā sieviešu diena

Sievietes tiek sveiktas ar ziediem un dāvanām.

1. septembris – Zinību diena

Pirmajai skolas dienai veltīti svinīgi pasākumi izglītības iestādēs, skolotājiem tiek dāvināti ziedi.

22. septembris – Baltu vienības diena

Kopš 2000. gada tiek godināta Latvijas un Lietuvas sadraudzība un notiek kopīga folkloras kopu un koru sadziedāšanās, sporta pasākumi, ugunskuru iedegšana pilskalnos. Pārmaiņus – Latvijā un Lietuvā.

Profesiju svētki

Kopīgās atzīmēšanas tradīcijas

Atšķirīgās atzīmēšanas tradīcijas

17. maijs – Ugunsdzēsēju un glābēju diena

Labāko darbinieku apbalvošanas pasākumi.

Atvērto durvju diena ugunsdzēsības depo

Jūnija trešā svētdiena – Medicīnas darbinieku diena

-

Jūlija otrā sestdiena – Jūras svētku diena

Tiek dēvēta arī par Zvejnieku svētkiem. Svētku programma piejūras pilsētās un ciemos.

Oktobra pirmā svētdiena – Skolotāju diena

Skolēnu organizēti pasākumi skolotājiem, absolventu sveicieni kādreizējiem pedagogiem.

7. novembris – Robežsargu diena

Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolas kadeti svinīgā pasākumā zvēr uzticību Latvijai.

5. decembris – Policijas darbinieku diena

-