Svētku dienas nosaukuma pamatā ir Ata Kronvalda darinātais vārds “Satversme”. A. Kronvalds 1869. gadā piedāvāja vārdu “konstitūcija” aizstāt ar vārdu “Satversme”. Tas arī ir iekļauts pirmā Latvijas Republikas vēlētā parlamenta – Satversmes Sapulces – nosaukumā.

1920. gada 1. maijā Satversmes Sapulce sanāca uz pirmo sanāksmi. Satversmes Sapulce nepilnos divos gados izstrādāja un pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi. 

1919. gada 19. augustā Tautas padome pieņēma likumu par Satversmes sapulces vēlēšanām. Tas paredzēja, ka Satversmes sapulce ievēlama vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās un tajās drīkst piedalīties abu dzimumu 21 gada vecumu sasnieguši pilsoņi. Vēlēšanu likums tam laikam bija ļoti moderns un demokrātisks, piemēram, Satversmes sapulces vēlēšanās piedalījās sievietes. Šādas tiesības vēl nebija pieejamas pat dažās Rietumeiropas valstīs – Francijā, Šveicē. Vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī, izceļoties ar lielu balsstiesīgo pilsoņu piedalīšanos (vismaz 80 %). 

Pirmais Latvijas Republikas vēlētais parlaments – Satversmes sapulce – uz pirmo svinīgo sēdi sanāca 1920. gada 1. maijā Rīgā, bijušajā Bruņniecības namā. Par Satversmes sapulces prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, kurš pildīja arī Valsts prezidenta funkciju.

Jau 1920. gada 5. maijā Satversmes sapulce izveidoja komisiju 26 deputātu sastāvā Latvijas Republikas pamatlikuma – Satversmes – izstrādāšanai. Satversmei vajadzēja aizstāt uz to brīdi spēkā esošos Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus. Savukārt 1920. gada 27. maijā Satversmes sapulce pieņēma Deklarāciju par Latvijas valsti, kurā noteica valsts iekārtas pamatprincipus. Satversmes sapulce pieņēma Satversmi 1922. gada 15. februārī. Savā darbības laikā Satversmes sapulce pieņēma arī agrārās reformas likumu, izveidoja valsts pārvaldi, finanšu sistēmu, sagatavoja pirmās Saeimas vēlēšanas, veicināja Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu un veica citus Latvijas valstiskumu stiprinošus uzdevumus. Satversmes sapulce arī pieņēma Latvijas Republikas simbolus: ģerboni, sarkanbaltsarkano karogu un Latvijas Republikas valsts himnu.

Jau dažus gadus pēc Satversmes sapulces sasaukšanas šī diena tika noteikta kā svētku diena – Satversmes sapulces sanākšanas diena. Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1936. gada kalendārā ieraksts par 1. maiju kā Satversmes sapulces sasaukšanas dienu vairs nebija atrodams. Tā vietā tika svinēts 15. maijs kā Latvijas atjaunošanas diena vai Tautas vienības diena, kurā pieminēja Kārļa Ulmaņa apvērsuma gadadienu.

Atjaunojot Latvijas neatkarību, 1990. gada 3. oktobrī Augstākā Padome pieņēma likumu “Par svētku un atceres dienām”, kurā starp svētku dienām bija iekļauta arī Satversmes Sapulces sasaukšanas diena 1. maijā.

Jau 1923. gadā aizsākās tradīcija 1. maijā rīkot armijas svētku parādi Esplanādē. Tajā noraudzījās ne vien valsts amatpersonas un lūgtie viesi, bet arī liels skaits iedzīvotāju. Karaspēka garnizona daļu parāde notika arī citviet Latvijā, piemēram, Daugavpilī.

Īpaša svinību programma bija organizēta 1930. gadā, kad atzīmēja Satversmes sasaukšanas desmitgadi. Rīgā svētkus ievadīja svinīgs dievkalpojums Māras baznīcā, kur piedalījās Saeimas deputāti, bijušie Satversmes sapulces locekļi, ministri, ministru prezidents, armijas augstākā vadība un Valsts prezidents Alberts Kviesis. Pēc tā notika svinīgā Saeimas sēde. Saeimas nams bija izrotāts ar karogiem no ārpuses un dažādiem dekoratīviem augiem, tostarp, lauru kokiem, arī iekštelpās.

Iedzīvotājiem adresēts pasākums bija tradicionālā armijas parāde. “Brīvā Zeme” komentēja: “Reti kad karaspēka parādē noskatās tik milzum daudz ļaužu.” Bija pārpildītas visas vietas ap Esplanādi un pat apkārtējās ielas. Dienas noslēgumā Saeimas reprezentācijas telpās noritēja parlamentāriešu vakars.

20. gs. 20. gadu laikrakstos atspoguļots, ka Satversmes sapulces sasaukšanas dienas atzīmēšana bija saistīta ar zināmu risku iespējamu nemieru dēļ, kurus potenciāli varētu sarīkot kreisi noskaņoti politiskie spēki. Līdztekus informācijai par to, kā notika Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienas svētku programma, laikrakstos minēts arī tas, vai diena ir noritējusi mierīgi vai nemierīgi Darba svētku atzīmēšanas kontekstā, un piezīmēts, cik cilvēku piedalījušies sociāldemokrātu rīkotajos pasākumos. Piemēram, Daugavpilī 1925. gadā pirms 1. maija pilsētā atrasti sarkani karogi, kas bija uzkārti uz telefonstabiem, un notikusi apšaude starp policiju un komunistiem. Togad policija sarkanus karogus no ceļa noņēmusi arī Saldus un Kuldīgas apkārtnē. Uz Lubānas ceļa atrastas izkaisītas komunistu proklamācijas.

Mūsdienās 1. maijā valdības pārstāvji dodas nolikt ziedus pie Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa, un 4. maijā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā, notiek kopīga svinīgā sēde, atzīmējot gan Satversmes sasaukšanas dienu, gan Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Ar publiskiem pasākumiem tiek atzīmēts 4. maijs, kad ar deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” līdz ar valsts neatkarības de facto atjaunošanu visā Latvijas teritorijā atjaunota arī Satversmes darbība. 4. maija notikumi ir saglabājušies gan aculiecinieku atmiņā, gan TV ierakstos un ar lielu nozīmi Latvijas neatkarības ceļā. Iespējams, tālab ir mazāks uzsvars uz parlamentārās darbības sākuma godināšanu. Satversmes sapulces darbība neapšaubāmi deva lielu ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā, taču šī svētku diena pirmās Latvijas neatkarības laikā tika atzīmēta tikai nedaudz vairāk par desmit gadiem. Lai gan arī tolaik lielākoties pasākumos piedalījās politiskā elite, armijas svētku parāde kopīgā rituālā vienoja plašas tautas masas. Šī Satversmes sapulces sasaukšanas svētku tradīcija ir zudusi. 1. maijā ir arī gadadiena Latvijas iestājai Eiropas Savienībā, kam medijos mēdz būt pievērsta lielāka uzmanība. Padomju gados Darba svētku kontekstā maija pirmajam datumam tika piešķirts pavisam cits vēstījums.

Patlaban ir grūti secināt par svētku dienas ietekmi uz sabiedrību 20. gs. 20. gados un 30. gadu sākumā. Laikrakstu publikācijas norāda uz kupli apmeklētām karaspēka parādēm. Tās kā ievērojams notikums galvaspilsētā un reģionos atsvaidzināja cilvēku ikdienu un vienoja kopīgā valstiskuma godināšanā. Avīžu raksti, tostarp publicētie ziņojumi pa telefonu par svētku dienas norisi no Latvijas pilsētām un pagastiem, liecina, ka šī diena bija kļuvusi arī par mediju notikumu.

Pēc padomju okupācijas perioda, kurā 1. maijs kā Darba svētku svinības bija daļa no komunistiskās ideoloģijas manifestācijas, Satversmes sapulces sasaukšanas dienas iekļaušana no jauna valsts svētku un atceres dienu sarakstā (taču bez īstenotiem publiskiem atzīmēšanas pasākumiem) nav spējusi iedzīvotājos nostiprināt 1. maija kā valstiski svarīgas svētku dienas izpratni. 2008. gadā nodibinājuma Baltijas Sociālo zinātņu institūts (Baltic Institute of Social Sciences, 2000) pētījuma “Mēs. Svētki. Valsts. Valsts svētku svinēšanas socioloģiska izpēte” aptaujā lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju (78 %) norādīja, ka 1. maijā Latvijā tiek svinēti Darba svētki. Savukārt tikai 8 % aptaujāto 1. maiju minējuši kā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Savukārt 15 % aptaujāto iedzīvotāju nav varējuši minēt iemeslu, kāpēc 1. maijs ir svētku diena. Pētniece Inese Šūpule skaidro, ka vēsturiski izveidojusies situācija, ka cilvēki labāk atceras, ka 1.maijs ir Darba svētki, nevis Satversmes sapulces sasaukšanas diena. I. Šūpule to skaidro gan ar atmiņām par 1. maiju kā Darba svētkiem, gan arī ar to, ka Satversmes sapulces sasaukšanas dienas svinībām nav izveidotas ne publiskas, ne ģimeniskas svētku svinēšanas tradīcijas. Liela daļa sabiedrības nezina, ka 1. maijs ir arī valsts svētki. Lielākoties cilvēki priecājas par vēl vienu brīvu dienu maijā. 

Sociālās atmiņas pētnieki Andris Saulītis un Mārtiņš Kaprāns Latvijas sociālās atmiņas monitoringā 2017. gadā ir norādījuši, ka Satversmes sapulces sasaukšanas dienu 1. maijā atzīmējuši vien 16 % iedzīvotāju. Vērojama arī atšķirība no pārējām ar valsts dibināšanu saistītajām atzīmējamās dienām (4. maiju, 18. novembri). Tās daudz biežāk svin tie iedzīvotāji, kuri pozitīvi vērtē Latvijas neatkarības periodu (1918–1940), savukārt attiecībā uz Satversmes sasaukšanas dienu nav būtiskas atšķirības, vai respondents šo vēstures posmu vērtējis pozitīvi vai negatīvi. Tas var liecināt, ka 1. maijs, kas ir arī Darba svētki, sabiedrībā neasociējas ar valsts dibināšanas vēsturi.