Telpisks ansamblis, kas sastāv no pārbedītu kritušo leģionāru kapsētas, memoriāla sienas ar to karavīru sarakstu, kuru apbedījuma vieta nav zināma, arī bezvēsts pazudušajiem, un skulptūras “Māte Latvija”. Ansamblī vizuāli iekļaujas arī Lestenes baznīca. Memoriālais ansamblis atrodas Tukuma novada Lestenes pagastā, Lestenē.

Tēlniece Arta Dumpe, arhitekti Edvīns Vecumnieks, Benita Bērziņa, Dainis Bērziņš.

Ideju par Otrā pasaules karā kritušo leģionāru piemiņas vietas ierīkošanu Lestenē ierosināja bijušais leģionārs Andrejs Apsītis. 1997. gada oktobrī Lestenes pagasta padomes sēdē tika nolemts tādu izveidot. Tajā pašā gadā Latvijas Brāļu kapu komiteja izsludināja konkursu memoriāla izveidei. Konkursā tika iesniegti 13 pieteikumi. Pirmo prēmiju ieguva A. Dumpe, E. Vecumnieks, B. Bērziņa, D. Bērziņš, otro – tēlnieks Jānis Karlovs un arhitekts Leonīds Alksnis,  trešo – dalīja J. Karlovs, L. Alksnis un A. Dumpe, un arhitekts Edvīns Ābuls.

23.04.1998. tika nodibināts Kurzemes Brāļu kapu fonds, kura uzdevums bija ziedojumu vākšana darbu finansēšanai (vadītājs Nikolajs Romanovskis), tajā laikā arī sākās praktiskie piemiņas vietas veidošanas darbi. Pirmā karavīra pārbedīšana notika 08.05.1998. Pārbedīšanas grupu organizēja un darbus vadīja Edgars Skreija. Lestenē ir pārbedītas vairāk nekā 1300 leģionāru mirstīgās atliekas. Brāļu kapu memoriāla pamatakmens tika iesvētīts 26.05.2000. Lestenes pagasta padome, Kurzemes Brāļu kapu fonds un akmens apstrādes centrs sabiedrība ar ierobežotu atbildību “AKM” 12.07.2000. noslēdza līgumu par kapu memoriāla izbūvi. Liela nozīme memoriāla izveidē bija tā laika Lestenes pagasta padomes priekšsēdētājai Dzintrai Mihailovai, organizācijai “Daugavas Vanagi” – tās savāktajiem ziedojumiem un Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un tās vadītājam N. Romanovskim. Naudu memoriālam ziedoja arī Latvijas valsts un daudzas privātpersonas. Tēlniece A. Dumpe sākumā bija iecerējusi pietà tēmu (Dievmāte ar mirušo Kristu), sarunu rezultātā ar pasūtītājiem tika pieņemts lēmums veidot alegorisku “Mātes Latvijas” tēlu.

“Mātes Latvijas” pieminekli – granītā un 6 m augstumā – atklāja un iesvētīja 05.11.2000. Visu memoriālo ansambli kopumā atklāja 27.09.2003. Kopš 2009. gada kapu memoriāla īpašnieks ir Tukuma novada dome, apsaimniekotājs un uzturētājs – Irlavas un Lestenes pagasta pārvalde.

Jaunizveidotie brāļu kapi ir 1,5 ha liels praktiski simetrisks memoriālais ansamblis, norobežots no apkārtējās vides ar nenoslēgtu mūrētu žogu. Ieejas kreisajā pusē ir uzraksts: “Otrā pasaules karā kritušo Latviešu leģiona karavīru brāļu kapi”, labajā – “Man saulīte norietēja, tēvu zemi sargājot”. Ansambļa simetrijas ass noslēgumā ir “Mātes Latvijas” skulptūra, tās priekšā – simboliska Nezināmā karavīra kapa plāksne ar krusta zīmi un uzrakstu “Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos. 1941–1945. Nezināmajam karavīram”. Skulptūras abās pusēs uz nožogojuma sienas ir piemiņas plāksnes ar iekaltiem apmēram 11 000 kritušo vārdiem. Ansamblis atrodas blakus Lestenes luterāņu baznīcai, veidojot ar to vienotu vizuālu veselumu.

A. Dumpes darinātā stilizētā divfigūru kompozīcija atveido alegorisko “Mātes Latvijas” tēlu ar skumjās un sērās noliektu galvu un kritušo karavīru. Granīta masu kompozīcija sašaurināta virzienā uz leju, tas kopumā siluetam piešķir zināmu dinamiku, šķautņu un plakņu līdzsvarotais ritms atbilstošs A. Dumpes ģeometrizējošā modernisma stilā ieturētajai formu valodai.

Memoriālais ansamblis ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tas iemūžina Latviešu leģiona karavīru piemiņu, viņu varonīgo cīņu frontē pret Sarkano armiju, katra kritušā karavīra vēsturisko nozīmi latviešu tautai sarežģītajos un pretrunīgajos Otrā pasaules kara notikumos. 29.10.1998. Latvijas Republikas Saeima pieņēma deklarāciju “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kurā akcentēta leģionāru cīņa pret staļiniskā režīma atjaunošanu un pret okupētājvalsti Padomju Sociālistisko Republiku Savienību. Memoriālā notiek leģionāriem veltīti piemiņas pasākumi. 08.09.2021. ir dibināta Latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene”.