Saeimu ievēlē Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Saeimā var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu. Saeimas vēlēšanām Latvijas teritorija tiek sadalīta piecos daudzmandātu vēlēšanu apgabalos – Rīgas, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes. Katrā apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam. Saeimas vēlēšanu norisi sagatavo un vada Centrālā vēlēšanu komisija.
Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā, un tajās var piedalīties arī tie Latvijas pilsoņi, kas vēlēšanu dienā atrodas ārpus Latvijas. Balsošana notiek par iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem, taču Saeimas deputātu vietu sadalē nepiedalās tie deputātu kandidātu saraksti, kas nepārvar t. s. vēlēšanu barjeru – vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā 5 % no nodoto balsu kopskaita. Deputātu kandidātu saraksts iegūst tādu deputātu mandātu skaitu, kas ir proporcionāls par šo sarakstu nodoto vēlētāju balsu skaitam.
Jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā. Saeimas deputāti, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod svinīgu solījumu, un par deputātu pilnvaru apstiprināšanu lemj Saeima. Saeimas deputātam ir Satversmē noteiktā deputāta imunitāte, kas ietver deputāta neaizskaramību un deputāta neatbildību. Svarīgākais Saeimas uzdevums ir likumdošana, taču Saeima nav vienīgā institūcija, kurai ir likumdošanas tiesības. Tās pieder arī Latvijas tautai Satversmē noteiktajā kārtībā un apjomā. Saeima tiesīga pieņemt, grozīt, atcelt un atzīt par spēku zaudējušiem likumus un tiesīga grozīt arī Satversmi. Saeima ievēlē Valsts prezidentu, izsaka uzticību un neuzticību Ministru kabinetam (MK), apstiprina amatā tiesnešus, lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, apstiprina starptautiskos līgumus, apstiprina pārskatu par valsts budžeta izpildi, ieceļ Valsts kontrolieri, Satversmes aizsardzības biroja direktoru, apstiprina Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Latvijas Bankas prezidentu, tiesībsargu un citas amatpersonas, ieceļ ģenerālprokuroru, veic parlamentāro kontroli pār MK darbu, ir tiesīga izsludināt amnestiju, ierosināt tautas nobalsošanu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES).
Reizi gadā ministru prezidents sniedz Saeimai ziņojumu par MK paveikto un iecerēto darbību, bet ārlietu ministrs sniedz ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto un iecerēto turpmāko darbību ES jautājumos. Reizi gadā arī tiesībsargs sniedz ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Līdz 2007. gadam Satversmes 81. pants deva tiesības MK Saeimas sesiju starplaikā izdot noteikumus ar likuma spēku.
Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus, bet pirms pilnvaru termiņa beigām Saeimu pēc Valsts prezidenta ierosinājuma var atlaist vai atsaukt pēc vismaz 1/10 daļas vēlētāju ierosinājuma tautas nobalsošanā. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad šādu Saeimu uz sēdi var sasaukt tikai Valsts prezidents, kas nosaka arī sēdes darba kārtību. Tādas Saeimas pilnvaru termiņš, kas ievēlēta atsauktas vai atlaistas Saeimas vietā, ir īsāks par četriem gadiem.