Latvijas Korporāciju apvienības (LKA) mērķi: “Saskaņot L!K!A! [LKA] apvienoto korporāciju darbību, kas pamatota uz korporāciju locekļu Latvijas brīvības ideāla, tēvzemes mīlestības, buršu gara tradīcijām un L!U!P!K! [Latvijas Universitātes Prezidiju konventa] pamatprincipiem.”

LKA ir emblēma, kurā atainoti 25 dalīborganizāciju – studentu korporāciju – karogi, tiek izmantota kopš laikiem, kad LKA bija visvairāk dalīborganizāciju. Citu LKA atšķirības zīmju nav, bet katrai no dalīborganizācijām ir pēc vienādiem principiem veidotas atšķirības zīmes (regālijas): karogs, vapenis (ģerbonis), krāsu vairodziņš, krāsu lentes, šarfa, galvas sega (deķelis), krāsu rapieris. Dalīborganizācijām ir atšķirīgs triju krāsu salikums regālijās.

LKA dalīborganizācijas un to biedri LKA ikdienā un svētkos, kuru norise ir reglamentēta, ievēro kārtību un tradīcijas, kas izkoptas kopš LKA un tās priekšteča – Prezidiju konventa (PK) – dibināšanas.

LKA darbību reglamentē LKA statūti un vairāki komāni (kārtības noteikumi), kas ir saistoši visām LKA dalīborganizācijām un to biedriem. LKA augstākā pārvaldes institūcija ir konvents, kurā ir pārstāvētas visas dalīborganizācijas. LKA konventa lēmumi ir saistoši visām LKA dalīborganizācijām un to biedriem.

LKA darbu vada prezidijs, kas sastāv no trijām amatpersonām: seniora, viceseniora un sekretāra. Sākumā prezidiju ievēlēja LKA konvents no dalīborganizāciju biedru vidus. Kopš 1957. gada pavasara semestra LKA prezidijs sastāv no prezidējošās korporācijas amatpersonām. Prezidējošā korporācija ir dalīborganizācija, kas attiecīgajā laika posmā prezidē – atbilstoši pieņemtajai kārtībai rotācijas kārtībā uzņemas LKA vadību. Dalīborganizācijas prezidē vecākuma (dibināšanas) secībā. Noteiktais prezidēšanas ilgums ir viens akadēmiskais gads.

Prezidēšanas kārtību LKA 1957. gadā sāka, prezidēšanu nododot korporācijai “Vendia”, kurai bija paredzēts vadīt PK darbu Latvijā 1940. gada rudens semestrī, taču tas nebija iespējams, sākoties padomju okupācijai. LKA pastāvēšanas laikā dažas no dalīborganizācijām (“Fraternitas Arctica”, “Lacuania”, “Ruthenia”, “Salgalia”) ierobežoto resursu dēļ prezidēšanu nav uzņēmušās.

Līdzās prezidijam LKA darbojas arī citas – LKA konventa vēlētas – amatpersonas (kasieris, revidents, arhivārs, tiesneši un citi), kas atbildīgas par noteiktām darbības jomām.

2021. gada novembrī LKA ietilpa 13 Latvijas studentu korporācijas. LKA cieši sadarbojas ar citām akadēmisko mūža organizāciju jumtorganizācijām: Studenšu prezidiju konventu (SPK), PK, Filistru biedrību savienību (FBS).

Par LKA pirmsākumiem tiek uzskatīts bēgļu gaitās Eslingenē (Vācijā) 20.10.1946. dibinātais Vecu vīru akadēmiskais klubs (no 1949. gada – Korporāciju kopa Eslingenē), kurš vienoja dažādu Latvijas studentu korporāciju biedrus. Klubs 25.05.1948. Eslingenē, piedaloties 18 korporāciju biedriem, organizēja pirmo tautu komeršu (korporāciju svētki), kura laikā notika korporāciju pārstāvju apspriede un septiņu pārstāvju valdei uzticēja LKA statūtu izstrādi. Šī korporāciju pārstāvju apspriede tiek uzskatīta par faktisko LKA darbības sākumu. 1948. gadā par LKA pagaidu senioru kļuva Ādams Dukāts (“Beveronija”), par vicesenioru ‒ Rūdolfs Vanags (“Talavija”) un par sekretāru ‒ Aleksandrs Āboliņš (“Lettgallia”).

05.03.1949. sasauca korporāciju pārstāvju sanāksmi (LKA konvents), un, piedaloties 11 korporāciju delegātiem, tika pieņemti izstrādātie LKA statūti, ievēlēts pirmais oficiālais LKA prezidijs un par LKA mītnes vietu izvēlēta Eslingene. Šis notikums pieņemts par LKA dibināšanas aktu. Pirmajā oficiālajā LKA prezidijā tika ievēlēti – seniors Artūrs Galindoms (“Selonija”), viceseniors Kārlis Millers (“Fraternitas Lettica”) un sekretārs Anatolijs Boriskovičs (“Fraternitas Arctica”).

Jau drīzumā, 01.1950., sākoties latviešu bēgļu izceļošanai no Vācijas, tika nolemts LKA mītni pārcelt uz Ņujorku Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Pirmais LKA konvents ASV norisinājās Ņujorkā 23.09.1950., piedaloties 10 korporāciju pārstāvjiem.

LKA pārņēma līdz 1940. gadam Latvijā pastāvējušās studentu korporāciju jumtorganizācijas – PK – funkcijas un tradīcijas. Trimdas apstākļos netika atjaunota vai izveidota atsevišķa jumtorganizācija korporāciju filistriem (studijas beigušiem un pārtraukušiem biedriem), tādēļ LKA faktiski pārņēma arī līdz 1940. gadam Latvijā pastāvējušās FBS funkcijas.

Latviešu nacionālo mērķu atbalstam LKA 13.06.1969. nodibināja Tēvijas fondu, kura finansiālo uzkrājumu sniedz studentu korporāciju un to biedru ziedojumi.

Strauji samazinoties studentu korporāciju biedru skaitam trimdā un korporācijas centrālās mītnes pārceļot uz Latviju, sākot no 20. gs. 90. gadiem, vairākas korporācijas pārtraukušas dalību LKA. Kopš 1950. gada LKA darbības centrs joprojām ir Ņujorkā.

LKA dibinātājas bija 16 Latvijas studentu korporācijas, kas bija līdz 1940. gadam darbojušās PK (vecākuma jeb dibināšanas secībā): “Lettonia”, “Fraternitas Arctica”, “Selonija”, “Lettgallia”, “Talavija”, “Fraternitas Lettica”, “Ventonia”, “Tervetia”, “Beveronija”, “Philyronia”, “Fraternitas Metropolitana”, “Fraternitas Academica”, “Fraternitas Lataviensis”, “Patria”, “Fraternitas Livonica”, “Vendia”.

Četras Vācijā dibinātās latviešu studentu korporācijas (dibināšanas secībā) – “Fraternitas Imantica”, “Gersicania”, “Fraternitas Cursica” un “Fraternitas Vanenica” – tika uzņemtas LKA 16.09.1949. Drīzumā LKA darbībā iesaistījās “Ruthenia” (10.11.1950.), “Latvia” (16.02.1951.) un “Fraternitas Vesthardiana” (05.1954.). Līdz ar to no 1954. gada LKA vienoja 25 studentu korporācijas – 21 korporāciju, kas bija PK sastāvā 1940. gadā, un četras Vācijā dibinātās korporācijas. Ņujorkā 09.07.1955. norisinājās LKA konvents, kurā pirmo reizi piedalījās visu 25 dalīborganizāciju pārstāvji. 1971. gadā LKA dalīborganizācijas kopā bija 4450 biedri, 1988. gadā – ap 3800 biedriem. Kopš 90. gadiem vairākas korporācijas pārtraukušas dalību LKA, lielākajai daļai no tām atjaunojot un turpinot dalību PK – studentu korporāciju jumta organizācijā Latvijā.

2021. gada novembrī LKA ietilpa 13 Latvijas studentu korporācijas (vecākuma un prezidēšanas secībā): “Lettonia”, “Selonija”, “Lettgallia”, “Talavija”, “Fraternitas Lettica”, “Latvia”, “Tervetia”, “Beveronija”, “Fraternitas Vesthardiana”, “Fraternitas Academica”, “Fraternitas Lataviensis”, “Vendia”, “Fraternitas Vanenica”.

Kopš 1954. gada LKA, sadarbojoties ar citām organizācijām (SPK, PK, FBS), piedalās žurnāla “Universitas” izdošanā (kā izdevējs ar pārtraukumiem līdz 2019. gadam, turpmāk līdzfinansētājs). “Universitas” tika izdots Štutgartē (Vācijā) un Ņujorkā (ASV), daļēji kopš 2001. gada un pilnībā kopš 2009. gada – Latvijā. 1954.–2021. gadā kopā iznākuši 115 numuri.