Tā tika dibināta, lai pārraudzītu un koordinētu studenšu korporāciju darbību. SPK nodibināja 02.12.1924., kad pie LU bija nodibinātas četras vecākās studenšu korporācijas – “Daugaviete”, “Gundega”, “Dzintra” un “Imeria”.

SPK mērķis pēc izveidošanas bija “pulcināt nacionāli valstiski domājošas studentes, audzināt tās par krietnām sabiedriskām darbiniecēm, lai attīstītu viņu estētisko sajūtu un sievietes pienākumu apziņu un veicinātu viņu starpā īstas draudzības nodibināšanos”. Pēc tam, kad SPK ārpus Latvijas bija atjaunojusi darbību 1954. gadā, izvirzītie mērķi tika pielāgoti darbībai ārpus Latvijas. Pēc SPK darbības atjaunošanas Latvijā tās mērķi ir “apvienot SPK locekles, koordinēt to darbību un noteikt to darbības pamatprincipus, saglabāt un izkopt studenšu valstisko un nacionālo apziņu, Tēvzemes mīlestību, tautas vienotību, Latvijas korporāciju garu un Latvijas sievietes pašcieņu; izkopt pienākumu apziņu, godaprātu un savstarpējo draudzību; veicināt Latvijas valsts augšupeju, latviešu tradīciju, kultūras, zinātnes saglabāšanu un attīstību”.

SPK nav savas atšķirības zīmes, bet katrai no dalīborganizācijām jeb Latvijas 13 studenšu korporācijām (“Daugaviete”, “Gundega”, “Dzintra”, “Imeria”, “Selga”, “Gaujmaliete”, “Varavīksne”, “Aurora”, “Sororitas Tatiana”, “Spīdola”, “Zinta”, “Staburadze”, “Līga”), kas ietilpst SPK sastāvā, ir savas atšķirības zīmes – trikolori jeb korporācijas krāsas un regālijas. Visām studenšu korporācijām ir līdzīga piegriezuma galvassegas jeb segnes.

SPK centrs atrodas Rīgā. SPK locekles prezidē rotācijas kārtībā pēc korporāciju vecākuma principa ar savā studenšu korporācijas konventā ievēlētu prezidiju. Prezidējošās studenšu korporācijas konventā ievēlēto prezidiju amatā apstiprina arī SPK konventā. Prezidēšanas ilgums ir no akadēmiskā gada sākuma līdz nākamā akadēmiskā gada sākumam. Studenšu korporācijas var ievēlēt atsevišķus prezidijus sava konventa vadīšanai un SPK vadīšanai, bet var arī ievēlēt vienu prezidiju, kas pārstāv gan korporāciju, gan SPK. Ja studenšu korporācija savas prezidēšanas laikā ievēl atsevišķu prezidiju SPK vadīšanai, tad tāpat studenšu korporācijai SPK ir tikai viena balss. Vēl prezidējošā studenšu korporācija uz akadēmisko gadu ievēl audzinātāju, kasieri un kantus maģistru. Korporācija, pie kuras glabājas SPK arhīvs, izvirza arhivāri. Šobrīd SPK arhīvs neatkarīgi no SPK prezidējošās korporācijas atrodas pie studenšu korporācijas “Imeria”. SPK darbojas arī SPK ievēlēta revīzijas komisija trīs locekļu sastāvā, kurā neietilpst pārstāve no prezidējošās korporācijas. Tāpat SPK darbojas tiesa, kurā darbojas pa vienai loceklei no katras SPK ietilpstošās studenšu korporācijas. Studenšu korporācijas var atteikties prezidēt, tādā veidā prezidēšana rotācijas kārtībā nonāk pie nākamās vecākuma kārtībā esošās studenšu korporācijas. Visbiežākie prezidēšanas atteikuma iemesli ir studenšu korporāciju nelielais biedru skaits, tā no prezidēšanas rotācijas kārtībā ir atteikušās studenšu korporācijas “Sororitas Tatiana” un “Aurora”.

SPK pēc studentu korporāciju jumta organizācijas – Prezidiju konventa (PK) – parauga nodibināja 02.12.1924. SPK statūti pie LU tika apstiprināti 19.01.1927. SPK sākotnējais uzdevums bija izveidot vienotas tradīcijas un saskaņot jau esošās, kārtot studenšu korporāciju (t. i. aktīvo konventu – studējošo korporāciju biedreņu) savstarpējās attiecības, pārraudzīt un koordinēt studenšu korporāciju darbību Latvijā saskaņā ar pieņemtajiem statūtiem un komāniem (korporāciju darbības iekšējiem noteikumiem), tāpat nodrošināt saskaņotu rīcību kopīgu jautājumu risināšanā. 21.10.1927. tika nodibināts SPK koris, tas bija pirmais sieviešu koris Latvijā. Studenšu korporācijām, kas tika veidotas pēc SPK dibināšanas, bija saistoši SPK jau pieņemtie noteikumi. Pats galvenais no tiem ‒ jaunizveidotajai studenšu korporācijai bija jāgarantē komāns pie SPK sastāvā ietilpstošas studenšu korporācijas. Pirmā studenšu korporācija SPK tika uzņemta 05.1928., tā bija studenšu korporācija “Selga”, kas savu komānu garantēja pie studenšu korporācijas “Imeria”, tā paša gada 02.11. par sesto SPK dalīborganizāciju tika uzņemta studenšu korporācija “Gaujmaliete”, kas savu komānu garantēja pie studenšu korporācijas “Daugaviete”. 06.11.1929. par SPK dalīborganizāciju kļuva studenšu korporācija “Varavīksne”, savu komānu garantējot pie studenšu korporācijas “Daugaviete”. Lai veicinātu sadraudzību starp SPK un Studenšu korporāciju filistru savienību, 1936. gadā tika nodibināta Studenšu korporāciju padome. Kā pēdējās pirms SPK un studenšu korporāciju slēgšanas padomju okupācijas apstākļos 1940. gadā par SPK biedrēm 05.1938. tika uzņemtas studenšu korporācijas “Sororitas Tatiana” un “Aurora”. Līdz pat SPK darbības izbeigšanai Latvijā 13.07.1940. tās biedres aktīvi iesaistījās labdarības akcijās, vienotā sarakstā kandidēja LU Studentu padomes vēlēšanās, organizēja un piedalījās dažādos pasākumos. Kopā ar Prezidiju konventa biedriem sāka veidot studenšu korporāciju biedriem domāto izdevumu “Universitas.”

Pēc tam, kad liels skaits Latvijas iedzīvotāju 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Rietumiem, atklājās, ka liels daudzums studenšu korporāciju biedru atrodas Vācijā esošajās pārvietoto personu (DP, displaced persons) nometnēs. Tika nolemts SPK darbību atjaunot Vācijā. Tas notika 27.08.1947. Neilgi pēc tam sekoja bēgļu izceļošana uz jaunajām mītnes zemēm, kas pārtrauca SPK Vācijā iesākto darbu. SPK ārpus Latvijas darbību atjaunoja 25.06.1954. Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur tika izstrādāti jaunie SPK statūti, kas tika pielāgoti darbībai ārpus Latvijas. Ņujorkā par pilntiesīgām SPK biedrēm tika uzņemtas Vācijā dibinātās studenšu korporācijas “Spīdola”, “Zinta” un “Staburadze”.

Pēc tam, kad neatkarības atjaunošanas laikā Latvijā sāka atjaunot studenšu korporāciju darbību, radās ideja atjaunot arī SPK darbību. SPK Latvijā darbības atjaunošana notika 06.10.1990., kad Skolotāju namā Rīgā kopā sanāca astoņu studenšu korporāciju biedres. Pēc tam, kad ārpus Latvijas dibinātās studenšu korporācijas “Spīdola”, “Zinta” un “Staburadze” bija uzsākušas savu darbību Latvijā, tās tika uzņemtas par SPK biedrēm arī Latvijā. Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu korporācija “Līga” par SPK biedri kļuva 01.03.1993., tomēr pēc pašlikvidācijas 2003. gadā tā izstājās arī no SPK. Pēc korporācijas darbības atjaunošanas studenšu korporācija “Līga” 2013. gadā kļuva par 13. SPK sastāvā esošo studenšu korporāciju.

Kopš darbības atjaunošanas Latvijā SPK turpina starpkaru periodā iesāktās tradīcijas un atjauno SPK kora darbību. Pirmais mēģinājums atjaunot SPK kori notika 1992. gadā, bet tā aktīvā darbība ilga tikai divus gadus. Otro reizi kora darbību atjaunoja 2001. gadā. SPK atbalsta akadēmisko mūžorganizāciju deju kopas “Marmale” darbību kopš tās izveidošanas brīža 2009. gadā. SPK organizē dažādus pasākumus un konferences.

SPK biedri ir 13 Latvijā pastāvošās studenšu korporācijas: “Daugaviete”, “Gundega”, “Dzintra”, “Imeria”, “Selga”, “Gaujmaliete”, “Varavīksne”, “Aurora”, “Sororitas Tatiana”, “Spīdola”, “Zinta”, “Staburadze”, “Līga”. 2020. gadā SPK biedru kopskaitu Latvijā veido ap 1200 biedres.

SPK izdod žurnālu “Universitas” (no 1932. līdz 1940. gadam kopā ar Prezidiju konventu; no 1954. gada kopā ar Latvijas Korporāciju apvienību). Kopš 1954. gada tas iznācis Štutgartē, Vācijā, Ņujorkā, ASV. Kopš 2006. gada iznāk Rīgā. 2021. gada pavasarī iznākuši 114 žurnāla numuri.