Padomju okupācijas laikā 13.07.1940. korporācija tika slēgta. Tās darbība ārpus Latvijas atjaunota 03.11.1952. Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Kopas atradās ASV, Kanādā, Austrālijā un Zviedrijā. “Gaujmaliete” darbību Latvijā atjaunoja 23.02.1990.

Studenšu korporācijas “Gaujmaliete” komānu – korporācijas darbību regulējošos iekšējos noteikumus ‒ garantējusi studenšu korporācija “Daugaviete”.

Korporācijas darbības mērķi saskaņā ar tās komānu: “Audzināt savas locekles nacionāli valstiskā garā. Veicināt draudzību un vienprātību. Izkopt sirds skaidrību un daiļuma izpratni. Izaudzināt savas locekles par īstiem kultūras cilvēkiem, būt lietišķām un objektīvām savos darbos un spriedumos, iecietīgām pret citu domām un pārliecību, atšķirt personu no lietas. Veicināt ētisko izglītību, izaudzināt par krietnām pilsonēm un patiesām, uzticamām komiltonēm. Ieaudzināt savās loceklēs cieņu pret katru godīgu darbu: garīgu vai fizisku. Izkopt līdz iespējamai pilnībai mīlestības jūtas pret savu tautu un dzimteni.”

Studenšu korporācijas krāsas (balts, zils, zelts). Atšķirības zīmes: vapenis, trīskrāsu lente, krāsu stienītis, krāsu vairodziņš, cirķelis, galvas sega (segne).

“Gaujmalietes” devīzes ir “Skaidru sirdi, modru garu”, “Cordi, animae, intellectui” (‘Sirdij, dvēselei, prātam’) un “Anima candissima, gratia iucundissima, humanitas profundissima” (‘Dvēsele visbaltākā, piemīlība vispatīkamākā, cilvēcība visdziļākā’).

Studenšu korporācijas “Gaujmaliete” augstākā lēmējinstitūcija ir konvents kā visu korporācijas biedru kopums, kura prezidijs – seniore, viceseniore un sekretāre – vada konventus un reprezentē korporāciju. Audzinātāja korporācijā atbild par uzņemto meiteņu dzīvi korporācijā, vada audzināšanas stundas. Audzinātāja uzrauga, lai visas korporācijas biedres ievērotu gan korporācijas, gan Studenšu prezidiju konventa (SPK) komānu.

05.01.1931. izveidota Filistru biedrība, slēgta 1940. gadā, daļēji atjaunojusi darbību vācu okupācijas laikā, pārreģistrēta 1941. gadā un 20.12.1943. ievesta apvienību sarakstā. 

Korporāciju dibināja 16 LU studentes. Korporācijas darbība notika dažādos īrētos dzīvokļos, līdz tika iegūts dzīvoklis Brīvības bulvārī 2. 1937. gadā atklāts korporācijas vapenis.

Korporācija “Gaujmaliete” studenšu korporāciju jumta organizācijā ‒ SPK ‒ tika uzņemta 02.11.1928. Korporācija aktīvi darbojās un uzņēma jaunas biedres līdz pat 13.07.1940.

Pirmās korporācijas darbību ārpus Latvijas 03.11.1952. gadā atjaunoja korporācijas biedres Ņujorkā, ASV (tur arī uzņemtas pirmās biedres ārpus Latvijas). Pēc vairākiem gadiem jaunas biedres sāka uzņemt arī Austrālijā, Čīlē, Kanādā, Zviedrijā un Vācijā. Kopumā trimdā “Gaujmalietes” kopas pastāvēja Austrālijā (Adelaidā, Melburnā un Sidnejā), ASV (Čikāgā, Demoinā, Detroitā, Linkolnā, Losandželosā, Ņujorkā, Sietlā), Kanādā (Toronto), Zviedrijā (Stokholmā). Kopš 1952. gada kopas prezidē rotācijas kārtībā.

Lai gan korporācijas darbība Latvijā bija aizliegta, tās biedres turpināja sazināties un satikties, atzīmējot dzimšanas un vārda dienas. 23.02.1990. korporācija atjaunoja aktīvu darbību un kopš 24.03.1990. Rīgā uzņem jaunas biedres. Kopš 2007. gada korporācijas darbības centrs atrodas Rīgā. 2007. gadā Latvijā tika atklāts atjaunotais vapenis. 2008. gadā kopas joprojām atradās Austrālijā (Adelaidā, Melburnā un Sidnejā) un ASV (Čikāgā, Detroitā, Linkolnā un Ņujorkā).

Pēc darbības atjaunošanas Rīgā korporācija mitinās dažādās īrētās telpās. Kopš 2004. gada “Gaujmalietes” konventa dzīvoklis atrodas Rūpniecības ielā 9d.

2020. gadā ārpus Latvijas “Gaujmalietes” kopas turpina darboties Austrālijā (Sidnejā un Melburnā).

Studenšu korporācijā “Gaujmaliete” uzņem latviešu tautības studentes, kuras studē akreditētās augstākās izglītības iestādēs. Pirms konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu, katra akadēmiskā gada rudens un pavasara semestrī notiek viesu vakari, kuros studentēm tiek dota iespēja viesoties korporācijā. Korporācijas biedru gradācija: filistres, tautietes, jauntautietes, meitenes un goda filistri.

1932. gadā korporācijā bija 97 biedres, 1940. gadā – 242, 1957. gadā ‒ 125, bet 1962. gadā – 216 biedres. 2008. gadā pasaulē bija 282 biedres, no kurām 57 atradās Latvijā. 2020. gada pavasarī pasaulē ir 140 biedres, no kurām 46 atrodas Latvijā.

Pazīstamākās studenšu korporācijas biedres:

Aleksandra Spekke – pianiste,

Ilda Sīlis – māksliniece,

Māra Ņusoma-Sātiņa – arhitekte,

Nellija Ziemele – ārste,

Solvita Strāķe – bioloģijas doktore.

Līdz korporācijas slēgšanai 1940. gadā pazīstamākie goda filistri bija arheologs Francis Balodis, valodnieki Ernests Blese un Pēteris Šmits, ārste Minna Mazkalniņa, agronoms Jānis Vārsbergs un komponists Jāzeps Vītols. Pēc korporācijas darbības atjaunošanas Latvijā par goda filistru uzņemts mācītājs Klāvs Bērziņš.

Korporācija Ņujorkā 1957. gadā izveidoja iekšējo žurnālu “Gaujmalas Balss”. Tas izdots vienu reizi – ASV 1959. gadā ar nokavēšanos par godu korporācijas dibināšanas 30. gadadienai. Tajā bija iekļauta ludziņa, dzejoļi un nodaļa “Es stāstu par sevi”, kurā apkopoti 10 gaujmaliešu stāstījumi par sevi.