1938. gadā SKFS mērķis bija “biedreņu un pilsoņu apvienošana nacionālā garā, tautiskās un valstiskās apziņas izkopšana, sievietes darba lauka paplašināšana, latvju tautas izglītības veicināšana un Latvijas valstiskās un saimnieciskās patstāvības nostiprināšana”. Mūsdienās filistru savienības mērķis ir veicināt tautas izglītību, tās tikumisko un kulturālo attīstību, veicināt atsevišķo korporāciju filistru savstarpējos kontaktus un korporāciju lomu sabiedrībā, tautiskas un politiskas apziņas izkopšana, sievietes darba lauka paplašināšana, Latvijas valstiskas un saimnieciskas patstāvības nostiprināšana.

SKFS nav savu atšķirības zīmju, bet katrai no dalīborganizācijām jeb Latvijas 12 studenšu korporācijām (“Daugaviete”, “Gundega”, “Dzintra”, “Imeria”, “Selga”, “Gaujmaliete”, “Varavīksne”, “Aurora”, “Sororitas Tatiana”, “Spīdola”, “Zinta”, “Staburadze”), kas ietilpst Studenšu prezidiju konventa (SPK) sastāvā, ir savas atšķirības zīmes – trikolori jeb korporācijas krāsas un regālijas. Visām studenšu korporācijām ir līdzīga piegriezuma galvassegas jeb segnes.

Vēsturiski studenšu korporācijas filistre ir biedre, kas beigusi vai pārtraukusi studijas un vairs nav aktīvā konventa locekle. Mūsdienās aktīvo konventa locekļu un filistru sadalījums un funkcijas netiek strikti ievērotas. Studenšu korporāciju filistru biedrību savienību līdz 1940. gadam vadīja prezidijs, kas tika pārvēlēts katru gadu. Amatpersonu rotācija notika filistru biedrību vecuma kārtībā ‒ attiecīgās korporācijas filistru biedrības vadītāja bija filistru savienības priekšsēdētāja, nākamās korporācijas filistru biedrības vadītāja bija priekšsēdētājas vietniece, bet pārējās vadītājas bija sekretāre un kasiere. Pēc darbības atjaunošanas Latvijā studenšu korporāciju filistru savienību rotācijas kārtībā vada filistres no visām studenšu korporācijām, vienlaikus prezidiju vadot amatpersonām no četrām dažādām studenšu korporācijām.

Studenšu korporāciju filistru biedrību savienību 1930. gadā izveidoja studenšu korporāciju “Daugaviete”, “Gundega”, “Dzintra” un “Imeria” filistru biedrības, lai saskaņotu atsevišķo studenšu korporāciju filistru biedrību darbību un turpinātu studiju laikā iegūtās draudzības. Līdz ar jaunu studenšu korporāciju filistru biedrību izveidošanos SKFBS biedru skaits palielinājās. 1932. gadā tai pievienojās studenšu korporācijas “Selga” filistru biedrība, bet 1934. gadā – studenšu korporāciju “Gaujmaliete” un “Varavīksne” filistru biedrības. 30. gadu sākumā SKFBS iesaistījās politikā, vairākām filistrēm kandidējot vienotā sarakstā Rīgas domes vēlēšanās. Kā daudzskaitlīga, akadēmiski izglītotu sieviešu organizācija savienība aktīvi centās iesaistīties sabiedrisku un politisku jautājumu risināšanā. Savienība organizēja pasākumus, lai nepārtrūktu saikne starp filistrēm un studenšu korporāciju biedrēm – studentēm. No 1938. gada līdz organizācijas slēgšanai SKFBS katru gadu izsludināja 200 latu prēmiju, ko pasniegt studentei, kas saņēmusi pirmo godalgu par Latvijas Universitātes (LU) izsludinātajiem sacensību darbiem un ir kādas studenšu korporācijas biedre. Tāpat Filistru savienība nodarbojās ar labdarību, piemēram, 1937. gadā ziedojot 200 latus LU Centrālajai bibliotēkai. Savienība bija atsaukusies arī Draudzīgajam aicinājumam un Latvijas lauku skolām 1936. gadā dāvinājusi grāmatas. Līdz organizācijas slēgšanai 07.1940. tajā ietilpa filistres no septiņām LU studenšu korporāciju filistru biedrībām. SKFBS darbība trimdā netika atjaunota. Virzība uz darbības atjaunošanu Latvijā notika 1997. gadā, kad savas filistru biedrības bija atjaunojušas studenšu korporācijas “Gundega” un “Dzintra”, kas apzināja pārējo studenšu korporāciju filistres, lai atjaunotu SKFBS darbību. Oficiālā Studenšu korporāciju Filistru savienības darbības atjaunošana notika 01.03.1998., kad sešu studenšu korporāciju pārstāves vienbalsīgi nobalsoja par organizācijas atjaunošanu. Tā kā visas studenšu korporācijas savas filistru biedrības nebija atjaunojušas vai izveidojušas, organizācija apvieno ne tikai studenšu korporāciju filistru biedrības, bet arī filistres no studenšu korporācijām, kurās atsevišķi nav dibinātas filistru biedrības.

Kopš 1998. gada pavasara notiek SKFS organizētās pavasara konferences un rudens semināri par sabiedrībā tobrīd aktuāliem tematiem. Pavasara konferences tiek organizētas sadarbībā ar SPK. Piemēram, 2018. gada pavasara konferences tēma bija “Studenšu korporāciju lepnums: dzīve, darbs un laiks”, kurā studenšu korporācijām bija iespēja stāstīt par savu korporāciju biedrēm, kas līdzdarbojušās Latvijai vēsturei nozīmīgos notikumos. 2019. gada pavasara konference tika veltīta Latvijas Universitātes simtgadei un korporācijām. 2020. gada pavasarī paredzētā konference “Cilvēks kā kapitāls” valstī noteikto ierobežojumu dēļ nenotika un tika pārcelta uz 2021. gada pavasari, pulcējot klausītājus tiešsaistē. SKFS organizētais 2018. gada rudens seminārs bija veltīts sieviešu lomai mūsdienu sabiedrībā jeb “110 % atdeves stāsts par mūsdienu sievieti,” bet 2019. gada rudenī organizētais seminārs bija veltīts tēmai “Sieviešu tiesības baznīcas vidē.”

Katru rudeni tiek organizēta arī talka Rīgas Lielajos kapos.

Līdz SKFBS slēgšanai 1940. gadā tajā ietilpa septiņu studenšu korporāciju (“Daugaviete”, “Gundega”, “Dzintra”, “Imeria”, “Selga”, “Gaujmaliete”, “Varavīksne“) filistru biedrības, kopā esot ap 500 biedru. Pēc darbības atjaunošanas Latvijā 1998. gadā SKFS ietilpst filistres no visām Latvijā pastāvošajām 12 studenšu korporācijām.