Padomju okupācijas laikā, 1940. gadā, korporācija slēgta. “Selgas” darbība ārpus Latvijas tika atjaunota 1952. gadā, veidojot kopas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kanādā, Austrālijā un Zviedrijā. No 1954. gada korporācijas darbību vadīja kopas rotācijas kārtībā, bet no 2002. gada studenšu korporācijas darbības centrs atrodas Rīgā. “Selga” darbību Latvijā oficiāli atjaunoja 13.04.1990.

Studenšu korporācijas “Selga” komānu – korporācijas darbību regulējošos iekšējos noteikumus – garantējusi studenšu korporācija “Imeria”. No 2001. līdz 2003. gadam korporācijas biedres organizēja starpkorporāciju amatpersonu seminārus, bet no 2002. līdz 2004. gadam, 2011. un 2014. gadā – Studentu un studenšu korporāciju mākslas dienas, savukārt Baltijas Tautu Komerša ietvaros 2007. gadā – Mazās mākslas dienas.

Kopš 1993. gada “Selgas” darbības mērķis ir “stiprināt savās loceklēs mīlestību uz savu tautu un tēvzemi, veicināt jaunatnes audzināšanu savas tautas tradīciju un darba tikuma garā, rūpēties par tīras latviešu valodas saglabāšanu, izkopt godīguma, taisnīguma un pienākuma apziņu, veicināt interesi par zinātni, kultūru un mākslu, veidot vienotību un savstarpēju draudzību”.

Studenšu korporācijas krāsas (dzeltens, zils, sudrabs), cirķelis, vapenis, galvas segas (segnes).

Korporācijas devīze līdz 1937. gadam bija “Veido sevi!”, pēc tam papildināta un šobrīd ir “Veido sevi tēvijai, darbam, dailei un zinātnei!”.

Studenšu korporācijas “Selga” augstākā lēmējinstitūcija ir konvents kā visu pilntiesīgo korporācijas biedru kopums, kura prezidijs – seniore, viceseniore un sekretāre – vada konventus un pārstāv korporāciju. Audzinātāja atbild par jauno biedru (meiteņu) audzināšanu, iepazīstinot meitenes ar korporācijas darbību, tradīcijām un pienākumiem.

1932. gadā tika izveidota Filistru palīdzības biedrība (pēc 1941. gada daļēji atjaunojusi darbību vācu okupācijas laikā, 09.1943. pārreģistrēta), tās darbība Latvijā netika atjaunota, taču kopš 1998. gada korporācijas biedres aktīvi piedalās atjaunotās Studenšu korporāciju filistru savienības dzīvē.

17.02.1927. tika ievēlētas pirmās studenšu korporācijas “Selga” amatpersonas, tāpēc to uzskata par organizācijas dibināšanas dienu. 19 LU studentes jau pirms pieņemtā oficiālā dibināšanas datuma vairākas reizes bija sanākušas kopā un vienojušās par korporācijas nosaukumu un krāsām. Studenšu korporācijas statūti pie LU tika apstiprināti 05.1927. “Selga” bija pirmā studenšu korporācija, kas tika dibināta pēc Studenšu prezidiju konventa (SPK) izveides 02.12.1924., tāpēc tai bija jāseko SPK norādēm korporācijas dibināšanas gaitā. Pēc SPK izvirzīto prasību izpildes 05.1928. “Selga” tika uzņemta SPK.

Līdz korporācijas slēgšanai tā aktīvi darbojās un līdz pat 13.07.1940. uzņēma jaunas biedres. Līdz 1940. gadam korporācija nomainīja vairākas mītnes vietas – Blaumaņa ielā, pēc tam Krišjāņa Valdemāra ielā 67 jeb Studentu namā korporācija atradās no 1928. līdz 1933. gadam, no 1933. līdz 1936. gadam korporācijas telpas atradās Noliktavu ielā, bet pēc tam līdz 1940. gadam – Brīvības un Oskara Kalpaka ielas krustojumā.

02.1932. tika iesvētīts korporācijas karogs, bet 02.1937. tika iesvētīts korporācijas vapenis.

Vācu okupācijas laikā, 1941. gadā, Filistru biedrība daļēji atjaunojusi darbību, bet 09.1943. tika pārreģistrēta.

Lai gan korporācijas darbība ārpus Latvijas atjaunota 1952. gadā (ASV), oficiāli aktīvā dzīve atsākās 1954. gadā. Pirmās korporācijas biedres ārpus Latvijas tika uzņemtas 1955. gadā. Ārpus Latvijas kopas atradās ASV (Bostonā, Ņujorkā, Filadelfijā, Floridā, Kalamazū un Klīvlendā, Ročesterā (Ņujorkas pavalstī), Mineapolisā, Sietlā, Losandželosā un Sanfrancisko), Austrālijā (Melburnā), Kanādā (Otavā un Monreālā) un Zviedrijā. 2010. gadā ārpus Latvijas kopas pastāvēja ASV, Kanādā un Zviedrijā.

13.04.1990. korporācija atjaunoja darbību Latvijā. No 1990. gada līdz 1998. gadam tai bija patstāvīga kopa Talsos. Pēc darbības atjaunošanas korporācija mitinājusies dažādās īrētās telpās (no 1990. līdz 1992. gadam ‒ Krišjāņa Barona ielā 2, no 1993. līdz 1995. un no 1997. līdz 2000. gadam ‒ Palasta ielā 3, no 2005. gada ‒ Krišjāņa Barona ielā 49-19), bet kopš 2018. gada korporācijas konventa dzīvoklis atrodas Artilērijas ielā 54.

Šobrīd ārpus Latvijas kopas vairs formāli nedarbojas, bet korporācijas biedres ASV, Kanādā un Zviedrijā joprojām regulāri sazinās un aktīvi iesaistās trimdas latviešu dzīvē.

Studenšu korporācijā “Selga” uzņem dažādu Latvijas augstskolu studentes. Pirms konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu, katra akadēmiskā gada rudens un pavasara semestrī notiek viešņu vakari, kuros studentēm tiek dota iespēja viesoties korporācijā. Korporācijas biedru gradācija: zelta filistres, filistres, tautietes, jauntautietes, meitenes un goda filistri.

1940. gadā Latvijā bija 180 biedres, 1959. gadā ‒ 93 biedres, 1987. gadā – 247, bet 1997. gadā ‒ 285 biedres. 2008. gadā pasaulē bija apmēram 185 korporācijas biedres, no kurām apmēram 85 atradās Latvijā. 2020. gada pavasarī pasaulē ir 207 biedres, no kurām 88 atrodas Latvijā.

Pazīstamākās studenšu korporācijas biedres:

Anita Kovaļevska – Augstākās tiesas (Senāta) tiesnese,

Erna Jansone – ārste,

Ilga Grava – sabiedriskā un kultūras darbiniece,

Ingrīda Mazute – sabiedriskā darbiniece,

Lauma Cipele – ārste,

Lia Ozola – sabiedriskā darbiniece,

Māra Sprūdža – Latvijas Nacionālā arhīvā direktore (kopš 2011. gada).

Līdz korporācijas slēgšanai 1940. gadā pazīstamākie goda filistri bija ārsts Ernests Paukuls, dzejniece Valda Mora, jurists un diplomāts Hermanis Albats, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Teodors Grīnbergs. Trimdā uzņemti bakteriologs Egons Dārziņš un dzejniece Veronika Strēlerte, rakstnieki Andrejs Johansons un Jānis Sarma, botāniķis Heinrihs Skuja. Pēc korporācijas darbības atjaunošanas Latvijā par goda filistriem tika uzņemti aktrise Baiba Indriksone, prāvests Jānis Liepiņš, mākslinieks Jānis Anmanis, profesors Rihards Kondratovičs, literatūrzinātnieks Ojārs Zanders, folkloras pētnieks Guntis Pakalns un latviešu literatūrzinātniece Janīna Kursīte-Pakule.

Korporācija Mineapolisā 1959. gadā izveidoja iekšējo žurnālu “Trejkrāsu Lokā,” kas kopš 2000. gada iznāk Latvijā (2020. gadā iznāks 56. numurs).