Studenšu korporācija “Imeria” ir garantējusi komānu – korporācijas darbību regulējošos iekšējos noteikumus ‒ studenšu korporācijām “Selga”, krievu tautības studenšu korporācijai “Sororitas Tatiana” un poļu tautības studenšu korporācijai “Plateria”. 1939. gadā noslēgts un 28.04.1989. atjaunots draudzības līgums ar Tartu Universitātes (Tartu Ülikool) studenšu korporāciju “Amicitia”. 2002. gadā noslēgts draudzības līgums ar Helsinku Universitātes (Helsingin yliopisto) somu studentu biedrību “Pohjois Pohjalainen Osakunta”. Sekojot devīzēm un krāsām, “Imeria” veikusi ziedojumus Latviešu Evaņģēliski luteriskajai baznīcai Amerikā (LELBA), Brīvības pieminekļa rekonstrukcijai, Latvijas Okupācijas muzejam, nodibinājumam “Vītolu fonds”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai, LU ērģelēm un centram “Marta” akcijas “Apjoz jūru – par stiprām sievietēm” ietvaros. No 2005. gada studenšu korporācija “Imeria” vairākus gadus atbalstīja Jēkabpils bērnunama – patversmes “Saulesbērns” bērnus. Kopš 2014. gada nodibinātas vairākas stipendijas studējošo korporācijas biedru atbalstam. Kopš 2015. gada korporācija organizē “Sportisko izaicinājumu” visu studentu un studenšu korporāciju biedriem.

Internajā komānā par korporācijas darbības mērķi minēts “[..] izkopt goda jūtas, pienākuma apziņu; veicināt draudzības veicināšanu starp biedrenēm; veicināt vispusīgas izglītības iegūšanu; stiprināt dzimtenes un tautas mīlestību, latviskās tradīcijas un parašas, nenicinot citas tautības un to parašas; popularizēt zināšanas sabiedrībā”.

Studenšu korporācijas krāsas (brūns, zils, zelts), krāsu lentes, cirķelis, vapenis, galvas segas (segnes).

“Imeria” devīzes ir “Tautietei ‒ zinātnei” un “Viena par visām, un visas par vienu”.

Studenšu korporācijas “Imeria” augstākā lēmējinstitūcija ir konvents kā visu korporācijas balstiesīgo biedru kopums, savukārt prezidijs – seniore, viceseniore un sekretāre – vada konventus un reprezentē korporāciju. Audzinātāja korporācijā atbild par uzņemto studenšu iekļaušanu korporācijā, vada audzināšanas stundas un veido iekšējo sabiedrisko dzīvi. Audzinātāja uzrauga, lai visas korporācijas biedrenes ievērotu gan korporācijas, gan Studenšu prezidiju konventa (SPK) komānā noteikto.

1928. gadā dibināta filistru palīdzības biedrība, kas tika slēgta 1940. gadā. Pēc 1941. gada vācu okupācijas laikā daļēji atjaunojusi darbību, 1943. gadā pārreģistrēta. Pēc darbības atjaunošanas Latvijā filistru biedrības darbība atjaunota 2002. gadā.

Korporāciju dibināja 12 LU studentes, kuras lielākoties studēja medicīnu.

Sākotnējā korporācijas darbība notika dažādos īrētos dzīvokļos, tās desmitgades jubileja svinēta Oskara Kalpaka bulvārī 1, kad pirmo reizi atklāja vapeņa kokgriezumu.

Studenšu korporācija “Imeria” kopā ar studenšu korporācijām “Daugaviete”, “Gundega” un “Dzintra” 02.12.1924. nodibināja studenšu korporācijas apvienojošu organizāciju SPK, kura pārrauga studenšu korporāciju darbību Latvijā un reglamentē jaunu studenšu korporāciju veidošanu.

Korporācija aktīvi darbojās un uzņēma jaunas biedres līdz pat 13.07.1940. Sākoties otrreizējai padomju okupācijai, daļa no korporācijas biedrēm bēga uz Vāciju. Korporācija slēgta padomju okupācijas laikā 13.07.1940. “Imeria” darbību ārpus Latvijas atjaunoja 1952. gadā Ņujorkā, veidojot kopas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Citas kopas atradās Kanādā, Austrālijā, Anglijā, Venecuēlā, Vācijā un Zviedrijā.

1953. gadā Ņujorkā uzņēma pirmās korporācijas biedres ārpus Latvijas. 1953. gadā Toronto, Kanādā, tika dibināta kopa, un pirms tam dibināta Studenšu korporāciju kopa (SKK), kur vairākas korporācijas tikās filistres Johannes Benjamiņas mājā. Padomju okupācijas laikā korporācijas darbība bija aizliegta, tomēr Latvijā palikušās biedres turpināja sazināties savā starpā, satiekoties privāti. Visas tikšanās bija jāorganizē piesardzīgi, par satikšanās iemeslu minot dažādus ar korporāciju nesaistītus notikumus, piemēram, personīgo dzimšanas dienu atzīmēšanu.

12.04.1990. gadā studenšu korporācija atjaunoja aktīvu darbību Latvijā. Pēc korporācijas slēgšanas 1940. gadā tās vapenis tika iznīcināts, bet 1994. gadā tas tika atjaunots pēc vecā parauga. Pēc darbības atjaunošanas korporācija mitinās dažādās īrētās telpās. Kopš 1994. gada korporācijas konventa patstāvīgais dzīvoklis ir bijusī korporācijas biedres Ilgas Kundziņas dzīves vieta (Pulkveža Brieža ielā 8), kuru korporācijai dāvinājusi tās biedre Valentīna Vītola.

Studenšu korporācijā “Imeria” uzņem valstiski domājošas latviešu tautības studentes. Pirms konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu, katra akadēmiskā gada rudens un pavasara semestrī notiek viesu vakari, kuros studentēm tiek dota iespēja viesoties korporācijā. Korporācijas biedru gradācija: filistres, tautietes, jauntautietes, meitenes un goda filistri.

Līdz korporācijas slēgšanai 1940. gadā tajā bija vairāk nekā 300 biedres. 1954. gadā bija apzinātas 154 korporācijas biedres ārpus Latvijas. 1969. gadā pasaulē bija ap 580 korporācijas biedres, savukārt 2008. gadā korporācijā kopumā bija 639 biedres, no kurām 128 dzīvoja Latvijā. 2020. gada pavasarī pasaulē bija 560 biedres, no kurām apmēram 200 pastāvīgā dzīves vieta bija Latvijā.

Pazīstamākās studenšu korporācijas biedres:

Aija Tomasa – arhitekte,

Anita Lapiņa – mediķe,

Ingrīda Vīksna – rakstniece, dzejniece,

Johanna Benjamiņa ‒ mecenāte,

Lilija Zobena ‒ kordiriģente,

Linda Maruta Kronberga ‒ dziedātāja,

Maija Šķinķe – gaidu kustības vadītāja,

Māra Skrīvele – augļkope, selekcionāre,

Solveiga Miezīte ‒ psiholoģe,

Valentīna Vītola ‒ mecenāte,

Baiba Metuzāle-Kangere ‒ valodniece,

Vija Zuntaka-Bērziņa ‒ arhitekte, dizainere,

Zinta Mekša-Kūlīte un Ilga Kundziņa-Ozoliņa kā internā izdevuma “Imeria Ziņas” redaktores devušas nozīmīgu ieguldījumu korporācijas internajā dzīvē.

Līdz korporācijas slēgšanai 1940. gadā goda filistri bija rakstniece Anna Brigadere, medicīnas darbiniece Marta Celmiņa, LU rektori Ernests Felsbergs un Jānis Ruberts, sabiedriska darbiniece, tulkotāja Elza Antone, juriste Emīlija Veinberga, mediķe Eiženija Krimberga, zobārste Lūcija Sniķere, LU Medicīnas fakultātes dekāns Roberts Krimbergs. Trimdā uzņemtie goda filistri ir teologs Kārlis Kundziņš, jurists Pēteris Lejiņš un aviokonstruktors Jānis Akermanis. Pēc korporācijas darbības atjaunošanas Latvijā par goda filistriem uzņemti – mecenāts, studentu korporācijas “Fraternitas Vanenica” biedrs Vilis Vītols un politiķe Sandra Kalniete.

Korporācija 1953. gadā Ņujorkā (ASV) izveidoja iekšējo žurnālu “Imeria Ziņas”, kopš 2013. gada izdevums iznāk Rīgā. Līdz šim iznākuši 49 numuri. 2001. gadā Rīgā izveidots žurnāls “Imeria Latvijā,” līdz šim iznākuši deviņi numuri.