Studenšu korporācija “Gundega” ir viena no studenšu korporāciju jumta organizācijas – Studenšu prezidiju konventa (SPK) ‒ dibinātājām. Korporācija 1933. gadā garantējusi komānu – korporācijas darbību regulējošos iekšējos noteikumus – studenšu korporācijai “Aurora”.

Studenšu korporācija “Gundega” kopš 1999. gada organizē talku Rundāles pils parkā un kopš 2006. gada ‒ korporāciju “Dziesmu festivālu”, kas līdz 2020. gadam norisinājies 10 reizes. Studenšu korporācija “Gundega” 2009. gadā bijusi iniciatore akadēmisko mūžorganizāciju deju kopas “Marmale” izveidei. 2018. gadā sadarbībā ar Vītolu fondu izveidota LU studenšu korporācijas “Gundega” stipendija.

Studenšu korporācijas “Gundega” mērķis ir “apvienot biedrībā studentes, veidojot mūža organizāciju; stiprināt savos biedros nacionālo apziņu, ieaudzināt mīlestību pret tautu un Latviju; saglabāt tīru latviešu valodu un latviešu tautas tikumus; izkopt godaprātu, taisnības un pienākuma apziņu; veicināt interesi par zinātni, kultūru un mākslu; izveidot un uzturēt savstarpēju draudzību; sniegt savstarpēju morālu un materiālu atbalstu”.

Studenšu korporācijas krāsas (zaļš, zils, sudrabs), krāsu lente, cedra, krāsu stienītis, cirķelis, filistru nozīme, krāsu vapenītis, deķelis (segne).

Korporācijas devīzes ir “Dailei, tautietei” un “In necessariis unitas, in dubiis libertas, in omnibus caritas” (‘Nepieciešamās lietās – vienprātība! Neizšķiramās lietās – brīvība! Visās lietās – mīlestība!’)

Studenšu korporācijas “Gundega” augstākā lēmējinstitūcija ir konvents (biedru sapulce) kā visu korporācijas biedru kopums, kura prezidijs – seniore, viceseniore un sekretāre – vada konventus un reprezentē korporāciju.

17.03.1929. gadā korporācijas filistres nodibinājušas studenšu korporācijas “Gundega” filistru biedrību. Tās darbība daļēji atjaunota vācu okupācijas laikā – 31.01.1944. ieviesta apvienību sarakstā. Filistru biedrības darbība Latvijā atjaunota 25.05.1993.

Korporāciju “Gundega” Rīgā dibināja 24 LU studentes.

Kad bija dibinātas jau četras studenšu korporācijas, studenšu korporācija “Gundega” kopā ar studenšu korporācijām “Daugaviete”, “Dzintra” un “Imeria” 02.12.1924. nodibināja SPK, kura organizē, koordinē un reglamentē jaunu studenšu korporāciju veidošanu. 1924. gada rudenī korporācija ieguva savu pirmo dzīvokli Studentu Padomes namā Krišjāņa Valdemāra ielā 67b un uzņēma pirmās biedres. Korporācija konventa dzīvokli mainīja trīs reizes, pēdējais korporācijas konventa dzīvoklis no 1933. gada rudens līdz pat visu korporāciju slēgšanai 1940. gadā atradās Elizabetes ielā 63. 29.11.1933. tika atklāts un iesvētīts “Gundegas” vapenis.

20. gs. 30. gadu sākumā korporācijas biedres sadarbojās ar citām studenšu korporācijām un akadēmiski izglītotu sieviešu organizācijām, t. sk. Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienību (LAISA), aktīvi piedaloties kā sabiedrību izglītojošu saviesīgu notikumu organizēšanā, tā arī valstisku lēmumu pieņemšanā, veidojot memorandus, kandidējot Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Korporācija arī palīdzēja dažādām organizācijām, kā Latvijas Lauksaimnieku centrālbiedrībai, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrībai. Sevišķi nozīmīga bijusi ilgtermiņa sadarbība ar goda filistra Kārļa Kundziņa dibināto Latvijas Bērnu palīdzības biedrību.

Padomju okupācijas laikā, 13.07.1940., studenšu korporācijas “Gundega” darbība tika slēgta, un visu studenšu korporāciju darbība Latvijā bija aizliegta, tomēr Latvijā palikušās korporācijas biedres turpināja sazināties un satikās pat korporācijas gadasvētkos, par aizbildinājumu minot personīgo dzimšanas dienu svinības. Viņas sarakstījās ar emigrējušajām korporācijas biedrēm un organizēja satikšanās to viesošanās reizēs Latvijā.

Pēc kara no Latvijas izcelojušās biedres atjaunoja studenšu korporācijas “Gundega” darbību Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) – Ņujorkā 09.1952. un Sietlā (1952) ‒ un trīs pirmās jaunās biedres ārpus Latvijas uzņēma 1954. gadā Ņujorkā, Mineapolisā, Minesotas pavalstī un Milvoki Viskonsinā. 1968. gadā ārpus Latvijas tika atjaunots un iesvētīts korporācijas vapenis.

Korporācijai pastāvēja vairākas kopas ASV (Albānijā, Bostonā, Čikāgā, Denverā, Klīvlendā, Kolumbusā, Linkolnā, Milvoki, Mineapolisā, Ņujorkā, Sietlā un Ziemeļkalifornijā), Austrālijā (Melburnā, Pērtā un Sidnejā), Kanādā (Otavā un Toronto) un Zviedrijā. Pilsētās, kur korporācijas biedru skaits nebija pietiekams atsevišķas kopas izveidei, biedres kopā ar citu studenšu korporāciju biedrēm aktīvi darbojās apvienotajās Studenšu korporāciju kopās (SKK) vai trimdas latviešu organizācijās.

Šobrīd lielākais studenšu korporācijas “Gundega” biedru skaits ārpus Latvijas dzīvo ASV (Sietla, Čikāga, Ņujorka) un Kanādā (Otava, Toronto).

29.11.1989. studenšu korporācija "Gundega" atjaunoja oficiālo darbību Latvijā un kopš 22.12.1989. uzņem jaunas biedres. 27.11.1993. tika iesvētīts atjaunotais “Gundegas” vapenis. Pateicoties korporācijas biedres Veras Papēdes dāvinājumam, kopš 14.04.1994. korporācijai ir savs konventa nams Pērnavas ielā 54.

Studenšu korporācijā “Gundega” uzņem latvietes, kas studē augstākajās akadēmiskajās mācību iestādēs. Katra akadēmiskā gada rudens un pavasara semestrī notiek studenšu viesošanās vakari, kas studentēm dod iespēju iepazīties ar korporāciju un tās biedrēm. Korporācijas biedru gradācija: goda biedri (goda filistri), korporācijas pilntiesīgie biedri (filistres, tautietes), korporācijas nepilntiesīgie biedri (jauntautietes, meitenes).

1923. gadā Latvijā bija 24 biedres, 1938. gadā 270 biedres, bet 1940. gadā 330 biedres. 1984. gadā ārpus Latvijas – 375 biedres. 2009. gadā korporācijā bija 337 biedres, no kurām 130 atradās Latvijā. 2020. gada pavasarī Latvijā bija 161 biedre.

2016. gadā korporācijai bija kopas ASV (Čikāgā, Kolorado, Milvoki, Ņujorkā un Sietlā), Austrālijā (Melburnā un Sidnejā) un Kanādā (Otavā un Toronto).

Pazīstamas studenšu korporācijas biedres:

Baiba Ozola – bioloģe,

Biruta Abula – trimdas sabiedriskā darbiniece,

Elza Ābele – rakstniece,

Erna Eltermane-Miķelsone ‒ sportiste,

Gunta Purkalne – ārste, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja,

Helga Ozoliņa – trimdas sabiedriskā darbiniece,

Indra Gubiņa – rakstniece,

Inese Auziņa-Smita – Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā prezidija locekle,

Lidija Torgani – Latvijas Aizsargu organizācijas Aizsardžu daļas vadītāja,

Rozālija Purgale – pirmā sieviete tiesnese Latvijā,

Zaiga Alksne-Filipsa – ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktore,

Zaiga Priede-Kalniņa ‒ medicīnas darbiniece,

Vita Matīsa ‒ politoloģe.

Līdz korporācijas slēgšanai 1940. gadā goda filistri bija teologs Kārlis Kundziņš, sabiedriskā darbiniece Elvīra Purgale, valodnieks Juris Plāķis, filozofe Milda Paleviča-Bite  un filologs Arnolds Spekke. Pēc korporācijas darbības atjaunošanas Latvijā par goda filistriem uzņemti valodnieks Guntis Šmidhens (12.04.1997.) un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis (30.12.1996.).

Kopš 1953. gada biedru saziņai ārpus Latvijas iznāk izdevums “Apkārtraksts”. Tam iznākuši 147. numuri. Pēdējais iznācis 2016. gadā.

Korporācijai izveidots iekšējais žurnāls “Dailei-tautietei”. Līdz šim kopā iznācis 21 izdevums.  1969. gadā un 1983.–1990. gadā žurnāls iznāca Toronto, Kanādā, 1970.‒1978. gadā un 1992.–1999. gadā žurnāls tika izdots Sietlā, ASV, bet 1979.–1982. gadā ‒ Milovki, ASV.

Aleksandrs Grīns veltījis noveli “Trīs un viena” (1938) studenšu korporācijai “Gundega” tās 15 gadu jubilejā.