Papildus Latvijā definētajiem Studenšu prezidiju konventa (SPK) mērķiem, ārpus Latvijas tam klāt nāca papildu mērķi: “apvienot studenšu korporācijas, uzturēt atsevišķo korporāciju sadarbību un saskaņot to darbību, nosakot galvenos principus; saglabāt savu locekļu valstisko un nacionālo apziņu, tēvu zemes mīlestību un Latvijas korporāciju garu; sekmēt brīvas un nacionālas Latvijas atgūšanu; veicināt latviešu kultūras, valodas un tradīciju saglabāšanu svešumā.”

Organizācijai nav savu atšķirības zīmju, bet katrai no dalīborganizācijām jeb Latvijas 13 studenšu korporācijām (“Daugaviete”, “Gundega”, “Dzintra”, “Imeria”, “Selga”, “Gaujmaliete”, “Varavīksne”, “Aurora”, “Sororitas Tatiana”, “Spīdola”, “Zinta”, “Staburadze”, “Līga”), kas ietilpst SPK sastāvā, ir savas atšķirības zīmes – trikolori jeb korporācijas krāsas un regālijas. Visām studenšu korporācijām ir līdzīga piegriezuma galvassegas jeb segnes.

Ārpus Latvijas Studenšu prezidiju konventa centrs atrodas Ņujorkā. To vada studenšu korporācijas rotācijas kārtībā pēc vecuma. SPK ievēl prezidējošās studenšu korporācijas amatpersonas, kura prezidijs – seniore, viceseniore un sekretāre – vada konventus un reprezentē SPK.

SPK ārpus Latvijas iedrošināja veidot studenšu korporāciju kopas, lai veicinātu studenšu korporāciju attīstību un to darbības aktivizēšanu. Ņemot vērā to, ka ārpus Latvijas bija lieli ģeogrāfiski attālumi un atsevišķās vietās nelielo vienas studenšu korporācijas biedru skaita dēļ nebija iespējams veidot vienas studenšu korporācijas kopas, tika nolemts, ka studenšu korporāciju kopas var veidot vietās, kurās atrodas vismaz trīs dažādu studenšu korporāciju biedres. Studenšu korporāciju kopas vadīja vēlēts prezidijs – seniore, viceseniore un sekretāre. Pēc vajadzības un konkrētajā kopā esošā biedru skaita ievēl arī citas amatpersonas – oikonomi, kasieri, kantu maģistru un literāro maģistru. Vietās, kur studenšu korporāciju kopās pārstāvētas vairākas korporācijas, tās prezidē vecākuma kārtībā, no katras korporācijas ievēlot vienu amatpersonu. SPK ārpus Latvijas sadarbojas ar SPK Latvijā, apmainoties ar protokoliem, amatpersonu sarakstiem un informējot par svarīgākajiem notikumiem.

1944. gada rudenī no Latvijas bēgļu gaitās uz Rietumiem devās ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju, tostarp arī Latvijā dibināto studenšu korporāciju locekles. Līdz ar sabiedriskās dzīves aktivizēšanos pārvietoto personu (DP; displaced persons) nometnēs neformālās sanāksmēs kopā sanāca arī visu deviņu Latvijā dibināto studenšu korporāciju locekles. 25.08.1948. Eslingenē, Vācijā, tika izstrādāti un pieņemti noteikumi SPK darbībai Vācijā. To vadīja visu korporāciju pārstāvju padome, kuras uzdevums bija kārtot savstarpējās lietas un pārstāvēt SPK latviešu sabiedrībai svarīgos pasākumos. Līdz tam ārpus Latvijas bija nodibinātas trīs jaunas latviešu studenšu korporācijas – divas pie Baltijas Universitātes Pinebergā (“Spīdola” un “Zinta”), bet viena Minhenē  (“Staburadze”). Tāpat kā Latvijā dibinātajām studenšu korporācijām, arī Vācijā dibinātajām bija jāizvēlas kāda no jau esošajām studenšu korporācijām, kas palīdzēja iekļauties SPK un studenšu korporāciju tradīcijās. Jaundibinātās studenšu korporācijas SPK Vācijā tika uzņemtas 31.10.1949.

Līdz ar masveida bēgļu izceļošanu no Vācijas un bēgļu došanos uz savām mītnes zemēm apsīka arī SPK darbība Vācijā. Visvairāk studenšu korporāciju locekļu nonāca Ņujorkā, ASV. Tur, sanākot kopā vairāku studenšu korporāciju biedrēm, 09.06.1951. tika izveidota studenšu korporāciju kopa Ņujorkā. Par SPK ārpus Latvijas oficiālo dibināšanas datumu uzskata 25.06.1954., kad tika pieņemti iepriekš izstrādātie SPK trimdas statūti, kuros ietvēra Latvijā dibinātās SPK principus, tādā veidā atjaunojot SPK darbu ārpus Latvijas. Pēc SPK ārpus Latvijas statūtu izstrādes tajā oficiāli balsstiesības ieguva trīs Vācijā dibinātās latviešu studenšu korporācijas. Tā kā studenšu korporāciju biedres bieži atradās ģeogrāfiski tālu no savas korporācijas loceklēm, SPK ārpus Latvijas iedrošināja veidot studenšu korporāciju kopas, kurās apvienojās dažādu studenšu korporāciju biedres. Lai dibinātu studenšu korporāciju kopu, bija nepieciešamas biedres vismaz no trīs dažādiem SPK konventiem. Kopš 1954. gada tika organizētas SPK ārpus Latvijas tējas pēcpusdienas, kurās iegūtie līdzekļi tika apkopoti un pasniegti stipendijas formā studentēm, kas vienlaikus bija arī studenšu korporāciju biedres. SPK ārpus Latvijas kopā ar Latvijas Korporāciju apvienību (LKA) 1968. gadā Ņujorkā nodibināja Tēvijas fondu. Neraugoties uz to, ka Latvijā atjaunoja darbību SPK, SPK ārpus Latvijas pastāv paralēli SPK Latvijā un pārrauga studenšu korporāciju un to kopu darbību pasaulē.

Līdz 1954. gadam, kad tika izstrādāti SPK trimdas statūti un oficiāli tika atjaunota tā darbība, tajā ietilpa biedres no deviņām studenšu korporācijām (“Daugaviete”, “Gundega,” “Dzintra”, “Imeria”, “Selga”, “Gaujmaliete”, “Varavīksne”, “Sororitas Tatiana”, “Aurora”). Vācijā dibinātās studenšu korporācijas “Spīdola”, “Zinta” un “Staburadze” par pilntiesīgām SPK trimdā loceklēm kļuva 1954. gadā. Visas Latvijā darbojošās studenšu korporācijas pašlaik ir SPK biedres.

SPK izdod žurnālu “Universitas,” (no 1932. līdz 1940. gadam – kopā ar Prezidiju konventu, no 1954. gada izdeva kopā ar LKA). Kopš 1954. gada tas iznācis Štutgartē, Vācijā, Ņujorkā, ASV. Kopš 2009. gada – Rīgā. No 2009. gada “Universitas” izdeva PK kopā ar SPK, bet no 2019. gada žurnālu izdod Filistru biedrību savienība, Prezidiju konvents un SPK. 2021. gada pavasarī iznākuši 114 žurnāla numuri.