“Spīdola” ir viena no vairākām studenšu korporācijām, kas izveidota ārpus Latvijas pēc tam, kad Rīgā dibināto korporāciju biedres bija pieņēmušas lēmumu ārpus Latvijas jaunas biedres neuzņemt. Pēc korporācijas biedru izceļošanas no Vācijas tās darbība tika atjaunota kopās Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kanādā un Austrālijā, neliels skaits biedru palika arī Eiropas valstīs ‒ Vācijā un Zviedrijā. 31.10.1949. uzņemta Studenšu prezidiju konventā (SPK). 28.07.1991. sāka darbību Rīgā. 28.05.2017. parakstīts draudzības līgums ar igauņu studenšu korporāciju “Sororitas Estoniae”.

Studenšu korporācijas “Spīdola” komānu – korporācijas darbību regulējošos iekšējos noteikumus ‒ garantējusi studenšu korporācija “Dzintra”.

Studenšu korporācijas komānā kā mērķis definēts “apvienot akadēmiski izglītotas sievietes, kopt un sargāt latviešu valodu, tradīcijas un kultūras mantojumu”.

Studenšu korporācijas krāsas (zelts, violets, balts) un ārējās nozīmes ‒ cirķelis, krāsu lente (parastā, komerša un balles), cedra, krāsu stienītis, krāsu vairodziņš, filistres rokassprādze, galvas segas (deķeļi). Studenšu korporācijas simboli – vapenis un karogs.

“Spīdolas” devīze ir “Tēvzemei, zinātnei un dailei!, “Mainīgā, mainies uz skaidrību!” un “Concordia nostra perpetua sit!” (‘Lai mūsu vienprātība būtu mūžīga!’).

Studenšu korporācijas “Spīdola” augstākā lēmējinstitūcija ir konvents kā visu pilntiesīgo korporācijas biedru kopums, kura prezidijs – seniore, viceseniore un sekretāre – vada konventus un pārstāv korporāciju. Audzinātāja atbild par jauno biedru (meiteņu) audzināšanu, iepazīstinot meitenes ar korporācijas darbību, tradīcijām un meiteņu pienākumiem.

Filistru biedrība tika izveidota 1949. gadā Vācijā. Tās darbība pēc BU slēgšanas netika atjaunota, bet kopš 2000. gada Latvijā tiek veikta filistrēšanās ceremonija.

Korporāciju dibināja 30 dažādu BU fakultāšu latviešu studentes. Korporācijas krāsas tika atklātas Vācijā, 31.10.1949., bet balsstiesības SPK korporācija ieguva 15.09.1954. Līdz ar bēgļu izceļošanu no Vācijas biedres izveidoja kopas vairākās citās valstīs ‒ Austrālijā (Sidnejā, Melburnā un Pērtā), ASV (Klīvlendā, Mineapolisā, Ņujorkā un Sanfrancisko), Kanādā (Monreālā, Otavā un Austrumontārio, Sadberijā un Ziemeļontario un Toronto). Vācijas kopa izveidojās 19.09.1956. un pastāvēja aptuveni līdz 2001. gadam. Kopas trimdā pārvaldīja korporāciju rotācijas kārtībā.

Pirmās korporācijas biedres ārpus Vācijas tika uzņemtas 27.01.1957. gadā Toronto, Kanādā. Studenšu korporācijas “Spīdola” vapenis Toronto tika iesvētīts korporācijas 20 gadu jubilejas laikā 11.03.1967., bet Sidnejā – 25 gadu jubilejā 27.02.1972.

Studenšu korporācija “Spīdola” Latvijā darbību oficiāli sāka 28.07.1991., bet sagatavošanās darbi un pirmais viesu vakars norisinājās jau 26.06.1991. “Spīdola” statūti pie Latvijas Universitātes tika reģistrēti 10.09.1991. Kopš 01.10.2001. korporācijas darbības galvenais centrs atrodas Rīgā.

2020. gada pavasarī korporācijas aktīvās kopas ārpus Latvijas atradās Austrālijā (Sidnejā un Melburnā), Kanādā (Toronto) un ASV. Citās Eiropas valstīs dzīvojošās korporācijas biedres tiek ieskaitītas Rīgas kopā.

Korporācija sākotnēji mitinājusies dažādās īrētās telpās (Farmācijas muzejā Riharda Vāgnera ielā 13, studentu korporācijas “Fraternitas Lataviensis” konventa namā Aldaru ielā 7, studenšu korporācijas “Imeria” konventa dzīvoklī Pulkveža Brieža ielā 8), bet kopš 20.10.1997. korporācijas konventa dzīvoklis atrodas Dzirnavu ielā 34a.

Studenšu korporācijā “Spīdola” uzņem akreditēto augstāko izglītības iestāžu latviešu tautības studentes vai absolventes. Pirms konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu, katra akadēmiskā gada rudens un pavasara semestrī notiek viešņu vakari, kad studentēm un absolventēm tiek dota iespēja viesoties korporācijā. Korporācijas biedru gradācija: filistres, tautietes-filistres, tautietes, jauntautietes, zelta meitenes, meitenes un goda filistri.

Līdz korporācijas slēgšanai 1949. gada septembra beigās tika uzņemtas 82 biedres. 1957. gadā korporācijā bija 88 biedres, 1972. gadā – 201, 1983. gadā – 296 biedres. 1988. gadā pasaulē bija 320 biedres, 1993. gadā ‒ 320 biedres, 2000. gadā – 343 biedres. 2003. gadā pasaulē bija 348 biedres, no kurām 117 atradās Eiropā. 2009. gadā pasaulē bija 347 biedres, no kurām 117 atradās Eiropā. 2020. gada pavasarī pasaulē bija 276 biedres, no kurām 107 atradās Latvijā.

Pazīstamākās studenšu korporācijas biedres:

Aina Blinkena – valodniece,

Astrīda Jansone – literāte,

Baiba Braže – diplomāte, bijusī Latvijas Republikas vēstniece Apvienotajā Karalistē,

Dace Markus – valodniece,

Lauma Zušēvica – Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) arhibīskape,

Lilija Dzene – teātra zinātniece,

Līga Liepiņa – aktrise,

Lolita Cauka-Kalna – aktrise,

Vaira Vīķe-Freiberga – zinātniece, politiķe, bijusī Latvijas Valsts prezidente,

Vizma Maksiņa – diriģente.

Par korporācijas pirmo goda filistri 26.09.1947. tikusi uzņemta doktore, studenšu korporācijas “Gaujmaliete” filistre Anna de Svedborga, tāpat par goda filistri 26.11.1961. uzņemta māksliniece profesore Elfrīda Karlsone-Bērziņa. Pēc darbības uzsākšanas Latvijā 14.11.2015. par goda filistri uzņemta tēlniece Ēvī Upeniece.

Korporācijai apmēram no 1950. gada iznāk iekšējais izdevums “Spīdola”. Izdoti seši numuri, pēdējais iznācis 2007. gadā. Kopš 1982. gada ik pēc pieciem gadiem tiek izdots jubilejas numurs, kopš 1997. gada to izdod Latvijā.