Korporācijas “Fraternitas Lataviensis” nosaukuma pamatā ir vietvārds “Latava” – letgaļu (letu) novada nosaukums.

Korporācijas “Fraternitas Lataviensis” mērķi, formulēti 1939. gada redakcijā: “Pulcināt zem sava karoga Latvijas Universitātes studentus, izaudzināt viņus nacionāli valstiskā un tautas vienības garā par krietniem pilsoņiem un sabiedriskiem darbiniekiem, izkopt viņos pienākumu apziņu, goda prātu, savstarpēju draudzību un sabiedrisko taktu, veicināt interesi uz zinātni un mākslu, kā arī ar sporta nodarbēm veicināt biedru fizisko attīstību.”

Mūsdienās saglabājusies korporācijas mērķu pamatprincipi: “Pulcināt Latvijas Universitātes un citu augstskolu latviešu izcelsmes studentus, tos audzināt godprātībā, gara cēlumā un tautiskā garā un arī vēlāk dzīvē tos vienot draudzībā.”

Kopš 1928. gada korporācijas “Fraternitas Lataviensis” krāsas, kas lietotas regālijās (krāsu atšķirības zīmēs): melns, balts, zelts. Līdz 1928. gadam krāsu salikums: melns, zils, zelts. Korporācijas krāsām tiek izmantoti divi atšķirīgi krāsu nozīmes skaidrojumi. Saskaņā ar “Fraternitas Lataviensis” vapeni (ģerboni) un devīzi – “Pro patria, iustitia, honore!” (‘Par tēvzemi, taisnību, godu!’): melns – tēvzeme; balts – taisnība; zelts – gods. Atbilstoši karoga krāsu dziesmai “Draugi, brāļi, sniedziet rokas”: melns – noteiktība; balts – patiesība; zelts – godaprāts un vīra tikums. Atšķirības zīmes: karogs, vapenis, krāsu vairodziņš, krāsu lentes, šarfa, cirķelis, galvas sega (deķelis), krāsu rapieris.

Korporācijas “Fraternitas Lataviensis” biedri korporācijas ikdienā un svētkos ievēro tradīcijas, kas izkoptas kopš korporācijas dibināšanas. Reglamentētajā pasākumu norisē ir dažādi atšķirīgi elementi, tostarp korporācijai “Fraternitas Lataviensis” raksturīgās svētku dziesmas, uzsaucieni u. c.

Studentu korporācija “Fraternitas Lataviensis” sastāv no konventa un filistru biedrības. Korporācijas darbību reglamentē iekšējie darbības noteikumi – komāns.

Aktīvie biedri darbojas konventā. Tā darbu vada un korporāciju reprezentē prezidijs, kas sastāv no trijām konventa vēlētām amatpersonām – I šaržētā, II šaržētā un III šaržētā. Konventa vēlēts oldermanis ir atbildīgs par korporācijas jauno biedru (zēnu) audzināšanu un dzīvi korporācijā, par noteikumu un tradīciju ievērošanu. Arī citas konventa vēlētas amatpersonas (ekonoms, kasieris, tiesneši, magister cantandi jeb kantmaģistrs, magister paucandi jeb paukmaģistrs u. c.) ir atbildīgas par noteiktām korporācijas darbības jomām.

Filistru biedrība vieno studijas beigušos korporācijas biedrus. Tā reģistrēta 19.10.1927. kā Korporācijas “Fraternitas Lataviensis” filistru palīdzības biedrība. Padomju okupācijas laikā 13.07.1940. filistru biedrība slēgta; tās darbība daļēji atjaunota un norisinājās nacistiskās okupācijas laikā. 22.06.1993. atjaunota “Fraternitas Lataviensis” filistru palīdzības biedrības darbība Latvijā.

20.11.1928. “Fraternitas Lataviensis” uzņemta Latvijas studentu korporāciju jumtorganizācijā – Prezidiju konventā (PK). Tā sastāvā “Fraternitas Lataviensis” darbojās līdz PK darbības pārtraukšanai padomju okupācijas laikā 13.07.1940. Savukārt “Fraternitas Lataviensis” filistru palīdzības biedrība 1929. gadā iestājās Latvijas studentu korporāciju Filistru biedrību savienībā (FBS). Pēc Otrā pasaules kara “Fraternitas Lataviensis” darbojās 1948.–1949. gadā dibinātajā Latvijas Korporāciju apvienībā (LKA), kas pildīja PK un FBS funkcijas trimdā. 1989.–1990. gadā “Fraternitas Lataviensis” piedalījās PK darbības atjaunošanā, bet 2005. gadā “Fraternitas Lataviensis” filistru palīdzības biedrība piedalījās FBS darbības atjaunošanā.

Korporācijas “Fraternitas Lataviensis” komānu kā vecāka studentu korporācija ir garantējusi “Lettonia”. Kopš 19.03.2021. korporācijai “Fraternitas Lataviensis” pastāv karteļa (īpašas draudzības) līgums ar igauņu studentu mūža akadēmisko organizāciju “Eesti Üliõpilaste Selts” (EÜS). Īpaša draudzība korporācijai “Fraternitas Lataviensis” izveidojusies ar lietuviešu studentu korporāciju “Neo-Lithuania” un vācbaltiešu studentu korporāciju “Concordia Rigensis”.

1926. gadā korporācija dibināta ar nosaukumu “Latavia”, un tās dibinātāji bija 28 studenti. Daļa no tiem bija Viļa Olava komercskolas absolventi un atturības kustības dalībnieki. Pirms korporācijas uzņemšanas PK, kas notika 20.11.1928., mainītas korporācijas krāsas un nosaukums uz “Fraternitas Lataviensis”.

Padomju okupācijas laikā korporācija “Fraternitas Lataviensis” slēgta 13.07.1940. ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu. Padomju varas iestādes atsavināja korporācijas īpašumu, bet daudzi “Fraternitas Lataviensis” biedri kā Latvijas patrioti un padomju varai bīstamas personas bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām. Nacistiskās okupācijas laikā korporācija faktiski darbojās neoficiāli, jo oficiāli tika atzīta tikai “Fraternitas Lataviensis” filistru palīdzības biedrība.

“Fraternitas Lataviensis” darbība atjaunota pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitās. Pirmā korporācijas biedru pulcēšanās pēc kara notika 1945. gada rudenī Zēdelghemas gūstekņu nometnē Beļģijā; pirmais konvents trimdā notika 16.02.1948. Stokholmā, Zviedrijā. 1951. gadā tika atsākta jaunu biedru uzņemšana korporācijā. Trimdā pastāvēja vairākas “Fraternitas Lataviensis” kopas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā. Kopš 1965. gada korporācijas Globālais prezidijs darbojas Toronto, Kanādā.

“Fraternitas Lataviensis” darbību Latvijā atjaunoja 16.09.1989. pie LU. Kopš 1993. gada korporācijas “Fraternitas Lataviensis” konventa dzīvoklis ir namā Rīgā, Aldaru ielā 7.

Korporācijā “Fraternitas Lataviensis” uzņem LU vai citas augstskolas latviešu tautības studentus, kuri nepieder Latvijas patstāvību un neatkarību apdraudošām un reliģiju noliedzošām organizācijām. Par “Fraternitas Lataviensis” biedru nevar kļūt korporāciju garam un tradīcijām pretrunīgu organizāciju biedri, kā arī citu studentu akadēmisko mūža organizāciju biedri. “Fraternitas Lataviensis” rīko viesu vakarus, kuros studentiem ir iespēja viesoties korporācijā. Pēc tam, kad interesenti ir viesojušies “Fraternitas Lataviensis” konventa dzīvoklī un izrādījuši vēlmi iestāties korporācijā, “Fraternitas Lataviensis” konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu. Korporācijas biedru gradācija: filistri, komilitoņi (arī – tautieši), zēni (arī – fukši). Korporāciju vidē korporācijas "Fraternitas Lataviensis" biedri tiek saukti par latavienšiem.

1926. gadā “Fraternitas Lataviensis” dibinātāji bija 28. 1929. gadā korporācijā bija 73 biedri, 1965. gadā – 170, 1971. gadā – 170, 1990. gadā – ap 200. 2009. gadā korporācijā “Fraternitas Lataviensis” bija 250 biedri, no kuriem 127 – Latvijā. 2020. gada pavasara semestrī korporācijā bija 248 biedri, no kuriem 164 Latvijā, 84 – citviet pasaulē.

Starp korporācijas “Fraternitas Lataviensis” biedriem daudzi ievērojami Latvijas valsts un sabiedriskie darbinieki, politiķi, diplomāti, virsnieki, kultūras darbinieki, juristi. “Fraternitas Lataviensis” biedrs ir Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Ievērojamu ieguldījumu korporācijas darbībā snieguši daudzi tās biedri, kuru vidū arī Roberts Bērziņš, Tālivaldis Bērziņš, Mārtiņš Gode, Alfons Kalns, Alberts Kaļinka, Ādolfs Kraulis, Augusts Meldrājs, Jānis Ozols, Ādolfs Šilde, Elmārs Tauriņš, Ēriks Vonda.

No 1952. gada izdots korporācijas internais (iekšējais) izdevums “Fraternitas Lataviensis Ziņotājs”. 1956. gadā tā nosaukumu mainīja uz “Goda Prātam” un turpināja izdot līdz 1989. gadam. Kopš 1957. gada Toronto tiek izdots korporācijas internais izdevums “Apkārtraksts” (kopā izdoti 280 numuri).