Biedrības laikā mērķis 03.09.1932. bija “apvienot valstiski nacionāli domājošas LU studentes, izaudzināt tās par sabiedriskām darbiniecēm, attīstīt spējas sadarbīgi strādāt savas dzimtenes labā, radīt interesi uz zinātni un mākslu, veicināt īstas draudzības nodibināšanos biedrības loceklēs, izkopt viņās pienākuma, goda jūtas, darba mīlestību un apzinīgu sievišķību”.

Kopš darbības atjaunošanas Latvijā 1992. gadā “Auroras” darbības mērķis ir “apvienot latviski domājošas studentes, stiprināt nacionālo kopības apziņu, veicināt draudzīgas attiecības savas korporācijas locekļu starpā, veicināt zinātnes un gara dzīves attīstību”.

Studenšu korporācijas krāsas (zelts, zils, purpurs), cirķelis, vapenis, galvas segas (segnes).

Korporācijas “Aurora” devīzes ir “Vienoti tēviju ziedonī celt!” un “Censonēm ilgoties nepabeigt, ar darbu zinību kalngalos steigt!”

Studenšu korporācijas “Aurora” augstākā lēmējinstitūcija ir konvents kā visu pilntiesīgo korporācijas biedru kopums, kura prezidijs – seniore, viceseniore un sekretāre – vada konventus un pārstāv korporāciju. Audzinātāja atbild par jauno biedru (meiteņu) audzināšanu, iepazīstinot meitenes ar korporācijas darbību, tradīcijām un meiteņu pienākumiem.

Filistru biedrības nav.

Studenšu korporācijas “Aurora” pirmsākumi saistāmi ar studenšu grupu, kas atdalījās no LU Latgales studentu biedrības “Montānija” un 1932. gadā izveidoja biedrību “Aurora,” kas 08.05.1933. pārveidota par studenšu korporāciju “Aurora.” Par korporācijas dibinātājām uzskata 19 LU studentes. 28.11.1938. uzņemta Studenšu prezidija konventā (SPK). Tās komānu – korporācijas darbību regulējošos iekšējos noteikumus – garantējusi studenšu korporācija “Gundega”.

Līdz korporācijas slēgšanai padomju okupācijas laikā tā aktīvi darbojās, izstrādāja iekšējās tradīcijas un līdz pat 13.07.1940. uzņēma jaunas biedres. Sākotnēji par korporācijas biedrēm uzņēma studentes no Latgales, bet laika gaitā par biedrēm kļuva no visiem Latvijas novadiem nākušas LU studentes. No 1933. līdz 1940. gadam korporācija atradās Krišjāņa Valdemāra ielā 69.

Oficiāli slēgta 07.1940., darbību daļēji atjaunojusi vācu okupācijas laikā. 08.05.1944. notika pēdējā lielā satikšanās, pirms daļa no biedrēm devās bēgļu gaitās.

“Auroras” darbība ārpus Latvijas tika atjaunota 05.1952. gadā Kanādā, bet biedres atradās arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Zviedrijā, Vācijā, Anglijā, Austrālijā un Jaunzēlandē. 1954. gadā ievēlēja pirmo trimdas prezidiju un tika uzņemta pirmā jaunā biedre ārpus Latvijas. 05.1978. Toronto tika iesvētīts korporācijas vapenis.

Padomju okupācijas laikā, kad korporācija nepastāvēja, tās biedres organizēja satikšanās dzimšanas un vārda dienās, viņas regulāri atzīmēja arī korporācijas gadasvētkus, par aizbildinājumu minot 08.05. svinamo vārdu “Staņislavs”.

Pēc trimdas biedru ierosinājuma tika nolemts atjaunot korporācijas darbību Latvijā, tādēļ pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas korporācijā 1991. gada vasarā Kanādā uzņēma trīs Latvijā dzīvojošas universitāšu absolventes. Par oficiālo darbības atjaunošanas datumu Latvijā uzskata 11.06.1992., kad tika apstiprināti atjaunotās korporācijas statūti pie LU. Pēc darbības atjaunošanas korporācija mitinājusies dažādās vietās, bet no 2002. gada tā atrodas studenšu korporācijas “Gundega” konventa namā Pērnavas ielā 54.

Ārpus Latvijas kopa joprojām pastāv Toronto, Kanādā.

Studenšu korporācijā “Aurora” uzņem dažādu Latvijas augstskolu studentes. Pirms konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu, katra akadēmiskā gada rudens un pavasara semestrī notiek viešņu vakari, kad studentēm tiek dota iespēja viesoties korporācijā. Korporācijas biedru gradācija: filistres, tautietes, meitenes un goda filistri.

1938. gadā korporācijā bija 89 biedres, 1978. gadā – 64 biedres, bet 1983. gadā – 74 biedres. 2009. gadā Latvijā bija apmēram 30 biedres. 2020. gada pavasarī pasaulē bija 35 biedres, no kurām 15 atradās Latvijā.