Studenšu korporācija tika slēgta padomju okupācijas laikā, 19.08.1940. Tās darbība ārpus Latvijas netika atjaunota. “Līga” darbību Latvijā oficiāli atjaunoja 07.04.1990. Organizatorisku problēmu dēļ 04.10.2003. pašlikvidējās. Atkārtoti atjaunojās 14.05.2012.

Studenšu korporācijas “Līga” komānu – korporācijas darbību regulējošos iekšējos noteikumus – garantējusi studenšu korporācija “Dzintra”. Pirms 1940. gada pastāvēja draudzība ar LK audzēkņu korporāciju “Līgusonis”. 1938. gadā noslēdza draudzības līgumu ar Tallinas konservatorijas studenšu korporāciju “Fidentia”.

04.03.1928.‒19.12.1931. organizācijas nosaukums bija ‒ LK audzēkņu biedrība “Līga”, 19.12.1931.‒07.01.1935. ‒ LK audzēkņu biedrība “Korporācija “Līga””, 07.01.1935.‒03.10.1939. ‒ LK audzēkņu biedrība (kopa) “Līga,” 03.10.1939.‒19.08.1940. ‒ LK audzēkņu biedrība “Korporācija “Līga””. Atjaunota 07.04.1990. kā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu kopa “Līga”, 06.07.1993.‒04.10.2003. ‒ Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu korporācija “Līga”. Kopš 14.05.2012. oficiālais nosaukums – Biedrība “Latviešu studenšu korporācija “Līga””.

LK audzēkņu biedrības mērķis bija “a) pulcināt ap sevi nacionāli valstiski domājošas konservatoristes, b) izkopt viņās personīgu krietnību, sabiedrisku disciplīnu un tēvijas mīlestību, c) veicināt interesi uz mākslu un zinātni, d) stiprināt draudzības jūtas savā starpā un e) sniegt savām biedrenēm morālisku un materiālu pabalstu” (23.07.1928.).

25.08.2017. internā komāna redakcijā aktualizētie mērķi ir “1) tēvzemes mīlestības saglabāšana, atbalstot brīvu, nacionālu Latvijas valsti; 2) latviska gara izkopšana, veicinot latviešu tradīciju, zinātnes un gara dzīves saglabāšanu un attīstību; 3) sabiedriskā audzināšana, izkopjot latviešu akadēmiskās sievietes sabiedrisko stāju; 4) draudzības veidošana, veicinot draudzību un sadarbību savā un visu akadēmisko organizāciju starpā; 5) latviešu studenšu korporāciju gara izkopšana”.

Studenšu korporācijas krāsas (brūns, sārts, zelts), lentas, šarfas, cirķelis, krāsu stienītis, krāsu vairodziņš, galvas sega (deķelis).

Studenšu korporācijas “Līga” devīze ir “Par mākslu, draudzeni, tēviju!”.

Korporāciju pārvalda speciālais un vispārējais konvents, speciālā konventa iecelts prezidijs un citas amatpersonas.

26.04.1940. tika izveidota filistru biedrība, kas 1940. gada vasarā slēgta. Filistru biedrības darbība ne pēc pirmreizējas darbības atjaunošanas Latvijā, ne pēc atkārtotas korporācijas darbības atjaunošanas nav atsākta.

04.03.1928. desmit LK studentes apvienojās audzēkņu biedrībā “Līga”. Jau no dibināšanas biedrība darbojās, balstoties uz korporāciju principiem. Līdz korporācijas slēgšanai padomju okupācijas laikā tā bija spiesta vairākas reizes mainīt organizācijas formas nosaukumu, saucoties gan par biedrību, gan korporāciju, gan par kopu un atkal īsu brīdi par korporāciju, jo tobrīd pastāvošie noteikumi paredzēja, ka par korporācijām var dēvēties tikai tās, kas dibinātas pie Latvijas Universitātes. Līdz korporācijas slēgšanai tai neizdevās kļūt par SPK biedri.

1928.–1940. gadā korporācijā varēja būt tikai LK audzēknes. Līdz korporācijas slēgšanai tā aktīvi darbojās, izstrādāja iekšējās tradīcijas un uzņēma jaunas biedres. Līdz 1940. gadam korporācija nomainīja vairākas mītnes vietas – Rūdolfa Blaumaņa ielā 15 (1931), pēc tam Bruņinieku ielā 16 (1934). No 1938. līdz 1940. gadam korporācijas konventa dzīvoklis atradās Brīvības ielā 34/36.

Sākoties otrreizējai padomju okupācijai, daļa no biedrēm Latviju pameta un devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet korporācija ārpus Latvijas savu darbību neatjaunoja. Latvijā palikušās korporācijas biedres slepus tikās privātos dzīvokļos.

07.04.1990. korporācijas biedres nolēma atjaunot organizācijas darbību pie Latvijas Mūzikas akadēmijas, 21.05.1990. tika uzņemtas pirmās biedres. 01.03.1993. studenšu korporācija “Līga” tika uzņemta par pilntiesīgu SPK biedri. No 1990. līdz 2003. gadam korporācijas darbība norisinājās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas telpās Krišjāņa Barona ielā 1.

Studenšu korporācija “Līga” atkārtoti savu darbību oficiāli atjaunoja 14.05.2012., faktiski to sākot 07.04.2013. un atkārtoti iestājoties SPK sastāvā 02.12.2014.

Studenšu korporācijā “Līga” uzņem latviskas izcelsmes pilngadīgas studentes un/vai augstskolu absolventes, kuras vai nu studē mūzikas, kultūras, mākslas augstskolās, ko pabeidzot iespējams iegūt vismaz bakalaura akadēmisko grādu, vai arī ir mūzikā vai mākslā ieinteresētas jaunietes. Pirms konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu, katra akadēmiskā gada rudens un pavasara semestrī notiek viešņu vakari, kuros studentēm tiek dota iespēja viesoties korporācijā.

Korporācijas biedru gradācija: dibinātājas, goda filistri, filistres, tautietes, jauntautietes, meitenes.

1930. gadā Latvijā bija 30 biedres, 1998. gadā ‒ 48 biedres, no kurām 32 atradās Latvijā. 2020. gada pavasarī Latvijā ir 15 biedres.

Antra Bigača – dziedātāja,

Antra Vīksne – pianiste,

Elvīra Boka – dziedātāja,

Ilga Tiknuse – dziedātāja,

Jolanta Trofimova – arfiste,

Vilma Cīrule – pianiste,

Žermēna Heine-Vāgnere – dziedātāja.

Agra Lāce – pianiste,

Dagnija Gailīte – pianiste,

Endija Rezgale-Straidoma – dziedātāja,

Kristīne Šķipsna-Halbleiba – gleznotāja.

Līdz korporācijas slēgšanai 1940. gadā goda filistri bija Latvijas Konservatorijas profesori Jāzeps Vītols ar dzīvesbiedri Anniju Vītolu, Arvīds Daugulis, Pauls Šūberts, Pauls Jozuus, Jēkabs Kārkliņš, Marija Gubene, Elizabete Francmane, kā arī docentes Elza Žebranska un Milda Palēviča-Bite. Pēc korporācijas darbības atjaunošanas Latvijā par goda filistriem tika uzņemti Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesori Juris Karlsons, Imants Kokars un Normunds Vīksne.

Kopš 2018. gada reizi gadā iznāk iekšējais izdevums “Līga” (līdz 2020. gadam iznākuši trīs numuri).