Korporācijas “Ruthenia” nosaukuma pamatā ir latinizēts Krievijas nosaukums.

Korporācijas mērķi, formulēti 1929. gada redakcijā:  “Pulcēt nacionāli domājošus Latvijas Universitātes studentus, attīstot viņos darba mīlestību, stiprināt biedros pienākuma apziņu, goda prātu, veicināt īstas draudzības saites sabiedriskā dzīvē, sniegt morālisku un materiālu atbalstu, modināt dziņu uz izglītību un sportu.”

Korporācijas “Ruthenia” mērķi 1939. gada redakcijā: “Pulcināt zem sava karoga Latvijas Universitātes studentus, izaudzināt viņus nacionāli valstiskā un tautas vienības garā par krietniem pilsoņiem un sabiedriskiem darbiniekiem, izkopt viņos pienākumu apziņu, goda prātu, savstarpēju draudzību un sabiedrisko taktu, veicināt interesi uz zinātni un mākslu, kā arī ar sporta nodarbēm veicināt biedru fizisko attīstību.”

Korporācijas “Ruthenia” krāsas, kas tika lietotas regālijās (krāsu atšķirības zīmēs): melns, oranžs, balts. Korporācijas atšķirības zīmes: karogs, vapenis (ģerbonis), krāsu lentes, šarfa, cirķelis, galvas sega (deķelis), krāsu rapieris.

Korporācijas “Ruthenia” devīzes –  “Vera amicitia in calamitatibus dignoscitur!” (‘Īstu draudzību iepazīst bēdās!’) un “Рцы слово твердо!” (“Р. С. Т.”; ‘Turi doto vārdu!’). Korporācijas “Ruthenia” biedri korporācijas ikdienā un svētkos ievēroja tradīcijas, kas tika izkoptas no korporācijas dibināšanas. Reglamentētajā pasākumu norisē bija dažādi atšķirīgi elementi, tostarp korporācijai “Ruthenia” raksturīgās svētku dziesmas, uzsaucieni u. c. Daudzas tradīcijas bija pārņemtas no 19. gs. Rīgā dibinātām studentu korporācijām “Borysthenia” (pastāvēja 1876.–1880. gadā) un “Fraternitas Arctica” (pastāv kopš 1880. gada).

Studentu korporācija “Ruthenia” sastāvēja no konventa un filistru biedrības. Korporācijas darbību reglamentēja iekšējie darbības noteikumi – komāns.

Aktīvie biedri darbojās konventā. Tā darbu vadīja un korporāciju reprezentēja prezidijs, kas sastāvēja no trijām konventa vēlētām amatpersonām – seniora, viceseniora un sekretāra. Konventa vēlēts oldermanis bija atbildīgs par korporācijas jauno biedru (fukšu) audzināšanu un dzīvi korporācijā. Arī citas konventa vēlētas amatpersonas (kasieris, magister cantandi, magister paucandi, magister literarum, bibliotekārs, arhivārs u. c.) bija atbildīgas par noteiktām korporācijas darbības jomām.

Filistru biedrība vienoja studijas beigušos korporācijas biedrus. Tā reģistrēta Rīgas apgabaltiesā 24.09.1930. kā Studentu biedrības (korporācijas) “Ruthenia” filistru biedrība. 19.06.1938. tās oficiālais nosaukums pārreģistrēts uz – Studentu korporācijas “Ruthenia” filistru biedrība. Padomju okupācijas laikā 13.07.1940. filistru biedrība slēgta; tās darbība daļēji atjaunota un norisinājās nacistiskās okupācijas laikā. Pēc Otrā pasaules kara korporācijas “Ruthenia” filistru biedrība darbību nav atjaunojusi.

1935. gada rudenī “Ruthenia” uzņemta Latvijas studentu korporāciju jumtorganizācijā – Prezidiju konventā (PK). Tā sastāvā “Ruthenia” darbojās līdz PK darbības pārtraukšanai padomju okupācijas laikā 13.07.1940. Savukārt korporācijas “Ruthenia” filistru palīdzības biedrība nebija iestājusies Latvijas studentu korporāciju Filistru biedrību savienībā (FBS). Studentu korporācija “Ruthenia” 10.11.1950. uzņemta Latvijas Korporāciju apvienībā (LKA), kas pildīja PK un FBS funkcijas trimdā, taču mazskaitlīguma dēļ “Ruthenia” bija atteikusies no prezidēšanas LKA – darba vadīšanas un reprezentēšanas.

Korporācijas “Ruthenia” komānu kā vecāka studentu korporācija bija garantējusi vācbaltiešu studentu korporācija “Fraternitas Rigensis”. Pēc tam, kad 1932. gadā vācbaltiešu korporācijas izstājās no PK, par korporācijas “Ruthenia” komāna garantiem kļuva latviešu studentu korporācija “Lettgallia”.  Korporācijai “Ruthenia” pastāvēja kartelis (īpašs draudzības līgums) ar Tērbatas Universitātes krievu studentu korporāciju “Fraternitas Aeterna” un Kauņas Vītauta Dižā universitātes (Vytauto Didžiojo universitetas) krievu studentu korporāciju “Ruthenia”, kuras dibināšanā 1931. gadā līdzdarbojās Latvijā pastāvošā “Ruthenia”.

Studentu korporācija “Ruthenia” dibināta pie LU 18.04.1929., bet 23.04.1929. notika tās pirmais konvents un komeršs (svētki). Korporācija reģistrēta 12.06.1929. Rīgas apgabaltiesā kā Latvijas Universitātes studentu biedrība (korporācija) “Ruthenia” (31.01.1939. juridiskais nosaukums pārreģistrēts uz – Latvijas Universitātes studentu biedrība “Korporācija Ruthenia”).

Korporācijas “Ruthenia” 14 dibinātāji bija no citas krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” izstājušies biedri. Jaunajai korporācijai izvēlēts vēsturisks nosaukums “Ruthenia”, kāds bija pirms simts gadiem – 1829. gadā – pie Tērbatas Universitātes (tag. Tartu Universitāte, Tartu Ülikool) dibinātajai krievu studentu korporācijai. 1929. gadā Rīgā dibinātās korporācijas “Ruthenia” vēsturiskās saknes tika saistītas ar 1876.–1880. gadā Rīgā pastāvējušo korporāciju “Borysthenia”; bijušais tās filistrs Nikolajs Kamarins 1929. gadā kļuva par korporācijas “Ruthenia” biedru.

Par korporācijas “Ruthenia” pirmo senioru 1929. gadā kļuva Nikolajs Antipovs, bet pirmajā prezidijā 1929./1930. gadā ietilpa seniors N. Antipovs, viceseniors Vilhelms Kellers un sekretārs Osvalds Millers. Par korporācijas “Ruthenia” pirmo oldermani kļuva Grigorijs Blūms.

Padomju okupācijas laikā korporācija “Ruthenia” slēgta 13.07.1940. ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu. Padomju varas iestādes atsavināja korporācijas īpašumu, bet daudzi korporācijas “Ruthenia” biedri kā Latvijas patrioti un padomju varai bīstamas personas bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām. Nacistiskās okupācijas laikā korporācija faktiski darbojās neoficiāli, jo oficiāli tika atzīta tikai korporācijas “Ruthenia” filistru biedrība.

20.–40. gados korporācijas konventa dzīvoklis atradās dažādos namos Rīgā – Grēcinieku ielā, Vīlandes ielā 6, Dzirnavu ielā 17, Skolas ielā 23, Miera ielā 32.

Korporācijas “Ruthenia” darbība atjaunota pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitās Vācijā. Vispirms 1945. gada rudenī sākta trimdā nonākušo korporācijas biedru apzināšana, bet 06.04.1946. Minhenē notika pirmā korporācijas “Ruthenia” biedru sapulcēšanās pēc kara. Turpmāk tika organizēti ikgadēji korporācijas pasākumi – ar konventa sapulcēšanos un svētkiem (komeršu). Līdz 1951. gadam korporācijas “Ruthenia” darbības centrs bija Dienvidvācijā. 1952.–1977. gadā korporācijas Globālais prezidijs darbojās Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), 1977.–1998. gadā – Ņūkāslā, Austrālijā.

Korporācija “Ruthenia” darbību Latvijā neatjaunoja. Mazskaitlīgās korporācijas “Ruthenia” biedri sarakstes ceļā 1998. gadā nolēma pārtraukt korporācijas formālo pastāvēšanu.

Korporācijā “Ruthenia” uzņēma krievus un krievu kultūrā augušos citu etnisko grupu studentus. Korporācijas biedru gradācija: filistri, komilitoņi, fukši. Akadēmisko organizāciju vidē korporācijas “Ruthenia” biedri tika saukti par ruthēņiem (arī – rutēņiem).

1929. gada aprīlī studentu korporācijai “Ruthenia” bija 14 dibinātāji. 1929. gadā korporācijā “Ruthenia” bija 23 biedri, 1938. gadā – 97 biedri. Līdz 1940. gadam korporācijā kopā uzņemti 153 biedri. 1941. gadā korporācijā “Ruthenia” bija 60 biedri, 1954. gadā – 43 biedri, 1965. gadā – 39 biedri, 1990. gadā – 26 biedri. Kopumā pēc Otrā pasaules kara trimdā korporācijā “Ruthenia” uzņemti tikai pieci jauni biedri.

Starp korporācijas “Ruthenia” biedriem bija nozīmīgi sabiedriskie darbinieki, mediķi, juristi, mācībspēki. Ievērojami korporācijas biedri bija veterinārārsts Igors Afanasjevs, juristi N. Antipovs, Aleksejs Daņilovs-Milkovskis, Nazarijs Dmitrijevs, Italo Forgačs, Nikolajs Kavass, Dimitrijs Levickis, sporta darbinieks Nikolajs Bergs, mediķi Eduards Gartjē, Nikolajs Stoligvo, Teodors (Fjodors) Volframs, valodnieks Anatolijs Flaume, ķīmiķis Gļebs Mamantovs, inženieris Jevgēņijs Osipovs, šahists Vladimirs Petrovs, komponists Ādolfs Skulte, ekonomists Vitālijs Trofimovs, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Konrāds Dekerts.

1947.–1997. gadā izdots internais (iekšējais) izdevums “Cirkuļari” (Циркуляры, no 1978. gada nosaukums – “Vestņik Rutenii”, Вестник Рутении); 1947.–1951. gadā izdots Minhenē (Vācijā), 1952.–1977. gadā – Ņujorkā (ASV), 1977.–1997. gadā – Ņūkāslā (Austrālijā). Kopā iznākuši 148 numuri.