Korporācijas “Fraternitas Arctica” mērķi – krievu valodā runājošus Latvijas studentus apvienot vienā organizācijā, kuras galvenie principi ir uzticība dzimtenei, pienākumam, godam, saviem brāļiem (t. i., korporācijas biedriem), dotajam vārdam, kā arī – savu biedru attīstīšanās un pilnveidošanās.

Korporācijas “Fraternitas Arctica” krāsas, kas lietotas regālijās (krāsu atšķirības zīmēs): zelts, melns, sarkans (galvas segā atšķirīgā secībā: melns, zelts, sarkans). Krāsu nozīme: zelts – gods, tīra sirdsapziņa; melns – nelokāmība, spēks; sarkans – draudzība, brāļu mīlestība. Atšķirības zīmes: karogs, vapenis (ģerbonis), krāsu vairodziņš, krāsu lentes, šarfa, cirķelis, galvas sega (deķelis), krāsu rapieris.

Korporācijas “Fraternitas Arctica” devīze ir “Рцы слово твердо!” (“Р. С. Т.”; ‘Turi doto vārdu!’). Korporācijas biedri ikdienā un svētkos ievēro tradīcijas, kas izkoptas kopš korporācijas dibināšanas. Reglamentētajā pasākumu norisē ir dažādi atšķirīgi elementi, tostarp korporācijai “Fraternitas Arctica” raksturīgās svētku dziesmas, uzsaucieni un citi.

Studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” darbību reglamentē iekšējie darbības noteikumi – komāns. Aktīvie biedri piedalās konventā. Tā darbu vada un korporāciju reprezentē prezidijs, kas sastāv no trijām konventa vēlētām amatpersonām – seniora, viceseniora un sekretāra. Konventa vēlēts oldermanis ir atbildīgs par korporācijas jauno biedru (fukšu) audzināšanu un dzīvi korporācijā, par noteikumu un tradīciju ievērošanu. Arī citas konventa vēlētas amatpersonas ir atbildīgas par noteiktām korporācijas darbības jomām.

Filistru biedrība vieno studijas pārtraukušos un beigušos korporācijas biedrus. Korporācijas “Fraternitas Arctica” filistru biedrība reģistrēta 11.01.1922. Padomju okupācijas laikā, 13.07.1940., korporācijas filistru biedrība slēgta; tās darbība daļēji atjaunota un norisinājās nacistiskās okupācijas laikā. “Fraternitas Arctica” filistru biedrība atjaunota 03.06.1993.

06.11.1880. “Fraternitas Arctica” uzņemta Rīgas Politehnikuma (vēlāk – Rīgas Politehniskais institūts, tag. Rīgas Tehniskā universitāte, RTU) studentu korporāciju jumtorganizācijā – Šaržēto konventā (ŠK; arī – Chargierten Convent, CC). 1922. gada rudens semestrī “Fraternitas Arctica” uzņemta Latvijas studentu korporāciju jumtorganizācijā – Prezidiju konventā (PK) ‒, kur darbojās tajā līdz tās darbības pārtraukšanai padomju okupācijas laikā, 13.07.1940. “Fraternitas Arctica” filistru biedrība neiestājās 1928. gadā dibinātajā Latvijas studentu korporāciju Filistru biedrību savienībā (FBS), taču piedalījās tās darbībā novērotājas statusā.

Pēc Otrā pasaules kara “Fraternitas Arctica” darbojās 1948.–1949. gadā dibinātajā Latvijas Korporāciju apvienībā (LKA), kas pildīja PK un FBS funkcijas trimdā. 1990. gadā “Fraternitas Arctica” piedalījās PK darbības atjaunošanā Latvijā, taču korporācijas atjaunotā filistru biedrība nav uzsākusi darbību 2005. gadā atjaunotajā FBS.

Korporācijai “Fraternitas Arctica” ir spēkā esošs karteļa (īpašas draudzības) līgums ar Tērbatas igauņu studentu korporāciju “Vironia” (dibināta 1900. gadā Rīgā); līgums noslēgts 1924. gadā, līgums atjaunots 1933. un 2010. gadā. Agrāk pastāvējuši “Fraternitas Arctica” karteļi arī ar citām korporācijām: no 1912. gada – ar Sanktpēterburgas krievu studentu korporāciju “Neo-Ruthenia”; no 1926. gada – ar krievu studentu korporāciju “Fraternitas Slavia” Tallinā, Tērbatā un Prāgā; no 1928. gada – ar Tērbatas krievu studentu korporāciju “Fraternitas Aeterna”, Tallinas krievu studentu korporācijām “Ergonia” (no 1934. gada – “Fraternitas Ergonia”) un “Boeteia”.

21.10.1880. korporāciju “Fraternitas Arctica” dibināja Rīgas Politehnikuma studenti, starp kuriem bija 15 bijušie nesen slēgtās studentu korporācijas “Borysthenia” (dibināta 16.02.1876.; slēgta 07.04.1880.) biedri. Par korporācijas “Fraternitas Arctica” dibināšanas datumu ir pieņemts 07.11.1880., kad korporācijas konvents saņēma ŠK seniora paziņojumu par korporācijas “Fraternitas Arctica” uzņemšanu ŠK sastāvā. 1880. gadā līdz uzņemšanai ŠK korporācijas krāsu salikums cits: zelts, pelēks, sarkans. Pirmajā prezidijā 1880. gada rudens semestrī tika ievēlēti seniors Dāvids Rihters, viceseniori Viktors Brokmillers un Ivans Jeveckis, bet par pirmo oldermani kļuva Karls Kohs.

Kad Pirmā pasaules kara fronte pietuvojās Rīgai, no 10.1915. “Fraternitas Arctica” kopā ar Rīgas Politehnisko institūtu atradās evakuācijā Maskavā. Tur korporācija oficiāli darbojās līdz 1916. gadam, kad pārtrauca darbību. Daudzi “Fraternitas Arctica” biedri zaudēja dzīvību pēc 1917. gada oktobra apvērsuma Krievijā un tam sekojošā Krievijas Pilsoņu kara laikā.

08.02.1922. “Fraternitas Arctica” atjaunoja darbību Rīgā – pie Latvijas Universitātes. 1929. gadā no “Fraternitas Arctica” izstājās 14 biedru un nodibināja citu krievu studentu korporāciju “Ruthenia” (beidza pastāvēt 1998. gadā). Padomju okupācijas laikā “Fraternitas Arctica” slēgta 13.07.1940. Padomju varas iestādes atsavināja korporācijas īpašumu, bet vairāki korporācijas biedri bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām. Nacistiskās okupācijas laikā korporācija faktiski darbojās neoficiāli, jo oficiāli tika atzīta tikai korporācijas “Fraternitas Arctica” filistru biedrība.

Korporācijas “Fraternitas Arctica” darbība atjaunota pēc Otrā pasaules kara, 08.08.1946., bēgļu gaitās Vācijā. “Fraternitas Arctica” globālais prezidijs 05.09.1953. pārcelts no Vācijas uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), 01.01.1988. – no ASV uz Kanādu. 20. gs. 50.‒80. gados pastāvēja korporācijas “Fraternitas Arctica” kopa Vācijā.

19.05.1990. “Fraternitas Arctica” atjaunoja darbību pie RPI. Kopš 1990. gada “Fraternitas Arctica” globālais prezidijs atrodas Latvijā, Rīgā. 1991. gadā korporācija pārtrauca darbību ārpus Latvijas. 1992. gadā uzņemti pirmie jaunie biedri pēc korporācijas darbības atjaunošanas Latvijā. 04.03.2011. korporācijā uzņemti pirmie trīs biedri no Tartu Universitātes. 06.10.2012. dibināta korporācijas “Fraternitas Arctica” Tartu filiāle, bet 2018. gadā šīs filiāles darbība apturēta.

Kopš 2019. gada korporācijas “Fraternitas Arctica” konventa dzīvoklis atrodas Tērbatas ielā 38, Rīgā.

“Fraternitas Arctica” 1922. gada statūtos bija paredzēts, ka korporācijā tiek uzņemti tikai krievu studenti. Taču 1926. gadā statūti grozīti, sniedzot iespēju uz iestāšanos pretendēt citu tautību studentiem, ja vien tie atbilda vismaz vienam no kritērijiem: 1) vismaz viens no vecākiem ir krievs; 2) ir beidzis krievu vidusskolu; 3) sarunvaloda mājās ir krievu; 4) ir korporācijas biedra dēls.

Mūsdienās korporācijā “Fraternitas Arctica” Latvijā uzņem akreditētu Latvijas augstskolu studentus, kuri runā krievu valodā, ir Latvijas patrioti un Latvijas pilsoņi. Korporācijas filiālē Tartu uzņēma akreditētu Igaunijas augstskolu studentus, kuri runā krievu valodā, ir Igaunijas patrioti un Igaunijas pilsoņi. “Fraternitas Arctica” rīko viesu vakarus, kuros studentiem ir iespēja viesoties korporācijā. Pēc tam, kad interesenti ir viesojušies “Fraternitas Arctica” konventa dzīvoklī un izrādījuši vēlmi iestāties korporācijā, “Fraternitas Arctica” konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu. Korporācijas biedru gradācija: filistri, komilitoņi, fukši. Korporāciju vidē korporācijas “Fraternitas Arctica” biedri tiek saukti par arktiem.

1914. gada augustā korporācijā “Fraternitas Arctica” bija 455 biedri, taču karu un lielinieku apvērsuma laikā daudzi korporācijas biedri gāja bojā, ar citiem tika zaudēti kontakti, un 20. gs. 20. gadu sākumā bija atrasti kontakti tikai ar 55 filistriem. 1929. gadā korporācijā “Fraternitas Arctica” bija 116 biedri, 1940. gadā – 180. Trimdā jauni biedri tika uzņemti reti, tādēļ biedru skaits strauji saruka: 1965. gadā – 43 biedri, 1980. gadā – 23 biedri. 2008. gadā korporācijā bija 30 biedru, no tiem 27 – Latvijā. 2020. gada pavasara semestrī korporācijā “Fraternitas Arctica” bija 48 biedri, no kuriem 36 – Latvijā, divi – Igaunijā, desmit – citviet pasaulē.

Starp korporācijas “Fraternitas Arctica” biedriem ir ievērojami zinātnieki, augstskolu mācībspēki, sabiedriskie un kultūras darbinieki. Ievērojamāko ieguldījumu korporācijas darbībā snieguši daudzi “Fraternitas Arctica” biedri, starp kuriem I. Jeveckis, Mihails Krivošapkins, Jevgēnijs Ribakovs, Vladimirs Rudakovs, Aleksandrs Seržpovskis, Pāvels Sljotovs, Vladimirs Šervinskis, Dmitrijs Trofimovs, Eižens Upmanis.