Korporācijas “Talavija” nosaukuma pamatā ir letgaļu (letu) zemes Tālavas (Tolovas) nosaukums.

Korporācijas “Talavija” mērķi, formulēti 1939. gada redakcijā: “Pulcināt zem sava karoga Latvijas Universitātes studentus, izaudzināt viņus nacionāli valstiskā un tautas vienības garā par krietniem pilsoņiem un sabiedriskiem darbiniekiem, izkopt viņos pienākumu apziņu, goda prātu, savstarpēju draudzību un sabiedrisko taktu, veicināt interesi uz zinātni un mākslu, kā arī ar sporta nodarbēm veicināt biedru fizisko attīstību.”

Korporācijas “Talavija” krāsas, kas lietotas regālijās (krāsu atšķirības zīmēs): balts, zaļš, zelts. Krāsas norāda uz “Talavijas” principiem: baltā – uz atturību; zaļā – uz izglītību; zelta – uz tautību. Atšķirības zīmes: karogs, vapenis (ģerbonis), krāsu vairodziņš, krāsu lentes, šarfa, cirķelis, galvas sega (deķelis), krāsu rapieris.

“Talavijas” devīzes ir “Roku rokā!” un “Darbs ceļ vīru!”. Korporācijas “Talavija” biedri korporācijas ikdienā un svētkos ievēro tradīcijas, kas izkoptas kopš korporācijas dibināšanas. Reglamentētajā pasākumu norisē ir dažādi atšķirīgi elementi, tostarp korporācijai “Talavija” raksturīgās svētku dziesmas, uzsaucieni un citi.

Studentu korporācija “Talavija” sastāv no konventa un filistru biedrības. Korporācijas darbību reglamentē iekšējie darbības noteikumi – komāns.

Aktīvie biedri piedalās konventā. Tā darbu vada un korporāciju reprezentē prezidijs, kas sastāv no trijām konventa vēlētām amatpersonām – seniora, viceseniora un sekretāra. Konventa vēlēts oldermanis ir atbildīgs par korporācijas jauno biedru (zēnu) audzināšanu un dzīvi korporācijā, par noteikumu un tradīciju ievērošanu. Arī citas konventa vēlētas amatpersonas (ekonoms, kasieris, majordomus, tiesneši, magister cantandi jeb kantmaģistrs, magister paucandi jeb paukmaģistrs u. c.) ir atbildīgas par noteiktām korporācijas darbības jomām.

Filistru biedrība vieno studijas pārtraukušos un beigušos korporācijas “Talavija” biedrus. No 1907. gada pastāvēja “Talavijas” filistru fonds, no 03.11.1911. – “Talavijas” studentu palīdzības un filistru savstarpējās pabalstīšanas biedrība (vēlāk – “Talavijas” filistru biedrība). Padomju okupācijas laikā, 13.07.1940., “Talavijas” filistru biedrība slēgta; tās darbība daļēji atjaunota un norisinājās nacistiskās okupācijas laikā. 30.01.1990. atjaunota “Talavijas” filistru biedrības darbība Latvijā.

02.05.1907. “Talavija” uzņemta RPI studentu korporāciju jumtorganizācijā – Šaržēto konventā (ŠK; arī – Chargierten Convent, CC). 1919.–1920. gadā “Talavija” piedalījās Latvijas studentu korporāciju jumtorganizācijas – Prezidiju konventa (PK) – dibināšanā; PK dibināšanas akts norisinājās 27.09.1919. “Talavijas” konventa dzīvoklī. Par pirmo PK senioru kļuva talavietis Visvaldis Dūms. “Talavija” darbojās PK sastāvā līdz korporācijas darbības pārtraukšanai padomju okupācijas laikā, 13.07.1940. Savukārt “Talavijas” filistru biedrība 1928. gadā piedalījās Latvijas studentu korporāciju Filistru biedrību savienības (FBS) dibināšanā. Pēc Otrā pasaules kara “Talavija” darbojās 1948.‒1949. gadā dibinātajā Latvijas Korporāciju apvienībā (LKA), kas pildīja PK un FBS funkcijas trimdā. 1989.‒1990. gadā “Talavija” piedalījās PK darbības atjaunošanā, bet 2005. gadā “Talavijas” filistru biedrība piedalījās FBS darbības atjaunošanā. Pēc pieaugušām domstarpībām ar PK 2014. gadā “Talavija” apturēja savu darbību PK, bet 2015. gadā – izstājās no PK. 2016. gadā “Talavija” kopā ar latviešu studentu korporāciju “Lettonia” nodibināja jaunu jumtorganizāciju, kas pieņēma ŠK nosaukumu.

“Talavija” kā viena no vecākajām latviešu studentu korporācijām garantējusi komānu vairākām jaunākām studentu korporācijām – “Patria”, “Lacuania” un pie Latvijas Universitātes (LU) dibinātajai poļu studentu korporācijai “Fraternitas Inflantica”.

“Talavijai” ir kartelis (īpašs draudzības līgums) ar latviešu studentu korporāciju “Lettonia” (kopš 1909. gada; atkārtoti pārapstiprināts 2009. gadā), pie Rīgas Politehnikuma (vēlāk – RPI, RTU) dibināto poļu studentu korporāciju “Veletia” (kopš 1923. gada) un pie Tērbatas Universitātes (tagad – Tartu Universitāte, Tartu Ülikool) dibināto poļu studentu korporāciju “Konwent Polonia” (kopš 2015. gada). Kopš 1922. gada pastāv “Talavijas” vienošanās par goda lietu kārtošanu ar igauņu studentu korporāciju “Vironia”.

Studentu korporācijas “Talavija” dibinātāji bija 25 studenti, no kuriem viens – Vilis Olavs – bija vecākās latviešu studentu korporācijas “Lettonia” biedrs. Dibinot “Talaviju”, tās darbības sākšanai un organizēšanai 14.12.1900. tika ievēlēta tās rīcības komisija septiņu korporācijas “Talavija” biedru – Jāņa Bunnera, Hugo Celmiņa, Oskara Grīnberga, Edgara Grīnfelda, V. Olava, Paula Smurģes un Kārļa Timuškas – sastāvā. Kad 1907. gadā “Talavija” tika uzņemta ŠK, tas noteica, ka “Talavijai” jāmaina krāsas no sākotnējā salikuma (balts, zils, zelts) uz tādu, kas ir spēkā joprojām (balts, zaļš, zelts).

Pirmā pasaules kara frontei pietuvojoties Rīgai, no 10.1915. “Talavija” kopā ar RPI atradās evakuācijā Maskavā. 1918. gada rudenī “Talavija” atjaunoja darbību Rīgā – pie vācu okupācijas iestāžu izveidotās Baltijas Tehniskās augstskolas (BTA). 18.11.1918. vairāki “Talavijas” biedri kā dalībnieki un kārtības sargi piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas aktā (Tautas padomē četri locekļi bija “Talavijas” biedri: Vilis Gulbis, Oto Nonācs, Kārlis Vanags un Jānis Vārsbergs). 13.12.1918. “Talavija” nolēma, ka visi aktīvie korporācijas biedri stājas Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, kopā ar korporāciju “Selonija” kļūstot par Atsevišķās studentu rotas dibinātājiem un cīnoties par savu valsti Latvijas Neatkarības karā. Par varonību Neatkarības karā 28 korporācijas “Talavija” biedri apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.

1919. gada rudenī “Talavija” atjaunoja darbību – pie Latvijas Augstskolas (vēlāk – LU). Padomju okupācijas laikā slēgta 13.07.1940. Padomju varas iestādes atsavināja korporācijas kustamo un nekustamo īpašumu, bet daudzi korporācijas “Talavija” biedri bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām un zaudēja dzīvību. Nacistiskās okupācijas laikā korporācija faktiski darbojās neoficiāli, jo oficiāli tika atzīta tikai “Talavijas” filistru biedrība.

“Talavijas” darbība atjaunota pēc Otrā pasaules kara trimdā, kur 20. gs. 80. gados darbojās 25 “Talavijas” kopas (Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā).

Latvijā darbību “Talavija” atjaunoja 23.05.1989. pie LU. No 1992. gada “Talavijas” konventa dzīvoklis ir namā Lāčplēša ielā 28/30 (Rīgā) – vietā, kur korporācija “Talavija” saimniekoja no 1922. līdz 1940. gadam.

Korporācijā “Talavija” uzņem latviešu studentus, kuri studē augstskolās, kurās var iegūt valstiski atzītus augstākos – doktora – zinātniskos grādus. “Talavija” rīko viesu vakarus, kuros studentiem ir iespēja viesoties korporācijā. Pēc tam, kad interesenti ir viesojušies “Talavijas” konventa dzīvoklī un izrādījuši vēlmi iestāties korporācijā, “Talavijas” konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu. Korporācijas biedru gradācija: filistri, komilitoņi, zēni. Korporācijas “Talavija” biedri korporāciju vidē tiek saukti par talaviešiem.

1900. gadā “Talavijas” dibinātāji bija 25. 1907. gadā korporācijā bija 106 biedri, 1929. gadā – 343 biedri, 1939. gadā – 463, 1965. gadā – 507, 1990. gadā – 436. 2008. gadā “Talavijā” bija 383 biedri, no kuriem 135 – Latvijā. 2020. gada pavasara semestrī korporācijā “Talavija” bija 286 biedri, tajā skaitā 136 biedri – Latvijā, 150 biedri – citviet pasaulē.

Starp korporācijas “Talavija” biedriem daudzi ievērojami Latvijas sabiedriskie darbinieki, politiķi, diplomāti, virsnieki, kultūras darbinieki, tautsaimnieki. Trīs Latvijas ministru prezidenti bija korporācijas "Talavija" biedri (Ādolfs Bļodnieks, H. Celmiņš, Zigfrīds Anna Meierovics). Starp nozīmīgākajiem korporācijas biedriem – vēsturnieks Edgars Andersons, arhitekts Indriķis Blankenburgs, fiziķis Elmārs Blūms, politiķis H. Celmiņš, tautsaimnieks un virsnieks Pēteris Dardzāns, literāts Haralds Eldgasts, mūziķis Uldis Ievāns, sabiedriskais darbinieks Jānis Kukainis, literāts un mūziķis Knuts Lesiņš, arhitekts Augusts Malvess, sabiedriskais darbinieks Gunārs Meierovics, politiķis Z. A. Meierovics, sabiedriskais darbinieks V. Olavs, mediķis Valdis Pīrāgs, diplomāts Juris Poikāns, grāmatizdevējs Jānis Rapa, operdziedātājs Pauls Sakss, mediķis Nikolajs Skuja, jurists Raimonds Slaidiņš, mūziķis Uldis Streips, vēsturnieks Indriķis Šterns, literāts Edvards Vulfs.

1948.–1950. gadā iznāca biļetens “Talavijas Ziņotājs” (izdoti septiņi numuri). Kopš 1950. gada tiek izdots korporācijas “Talavija” internais (iekšējais) žurnāls “Roku Rokā” (izdoti 98 numuri).

Kopš 20. gs. sākuma korporācijas “Talavija” krāsneši – komilitoņi un filistri – izdod neoficiālu satīrisku žurnālu “Runcis” (mūsdienās tiek gatavots elektroniski). Savukārt korporācijas “Talavija” zēni gatavo neoficiālu satīrisku izdevumu “Kaķēns” (mūsdienās tiek gatavots elektroniski).