Savos darbos rakstnieks pievērsās dzīvē novērotu apstākļu, personu un attiecību portretējumam. Viņa pirmie darbi veidoti kā raksturu studijas, tajos labi atklājas arī rakstnieka humors. Stāstā “Krusttēvs Ādams” atspoguļota kareivja, Krimas kara invalīda dzīve pēc dienesta beigām. Stāstā “Ārprātīgais” tēlots kalpa puisis Andrejs, kuram saimnieks liecinieku trūkuma dēļ atsakās atmaksāt aizdoto naudu un līgava viņu atraida vieglākas dzīves cerībās, jo to uzrunājis saimnieka dēls. Stāsta “Kaimiņi” centrā divu saimnieku, Prātiņa un Irbes, attiecību saasinājums pēc tam, kad notikusi viņu īpašumu uzmērīšana, sadalot pirti, ko par savu uzlūko abas puses. Stāstā “Iegātnis” risināta laulību tēma un saimnieku meitai piemērota precinieka atrašana, akcentēta noslāņošanās latviešu starpā. Stāstā “Pie pagasta tiesas” iztirzāts jau Jura Neikena darbos skartais pazudušā dēla motīvs, kura rakstura veidošanās cēloņi meklējami gan nepareizā audzināšanā, gan nelabvēlīgā apkārtējo ietekmē. Sižeta centrā ir atraitne Made, kura centusies vīra atstāto mantojumu saglabāt dēlam Pēterim, taču pēdējais to negodprātīgi piesavinājies, atstādams māti un viņas māsasvīru Jēkabu galējā trūkumā. Pēc mātes nāves Pēteris rūgti nožēlo savu vainu un agrāko neieinteresētību mātes liktenī. Satīriski raksturoti pagasta tiesas pārstāvji, priekšsēdētājs Bluķis, piesēdētājs Stabule un skrīveris Klucis, saukts Klucē, kas izmanto savu stāvokli savtīgās interesēs. Stāstā “Bagāti radi”, turpinot Reiņa Kaudzītes un Matīsa Kaudzītes prozā aizsākto sirdsšķīsto ļaužu tēmu, pārliecinoši raksturots Andra tēvs, kurš nevienā dzīves situācijā nezaudē labvēlību pret apkārtējiem un ikvienu viņu rīcību novērtē ar izpratni. Zaudējis iespēju kļūt par saimnieku pēc tam, kad ar mantoto naudu atpircies no dienesta un apprecējis dzimtai nevēlamu sievu, Andra tēvs pacietīgi iztur gan dzīves grūtības, gan dēla Andreja garīgo neveselību un otra dēla Jēkaba nāvi. Viņam līdzās spilgts raksturs ir Andra māte, kuras raksturs skarbāks un attieksme pret Andra tēva allaž labvēlīgi piesauktajiem radiem kritiskāka. Šajā darbā Apsīšu Jēkabs īpaši izcēlis sociālos un materiālos pretstatus sabiedrībā. Andra tēvs un māte mūža nogalē nonāk nabagmājā, no kuras Andra tēvs tiek arī izvadīts, viņa bērēs pulcējoties plašam bagāto radu pulkam. Īpašu dzīvīgumu tēlojumam piešķir spilgtie dialogi, kā arī rakstnieka meistarīgi veidotie dabas apraksti. Ciklā “Iz tautas bilžu galerijas” ietvertajos Apsīšu Jēkaba stāstos (“No mazām dienām”, “Pazudušais dēls” u. c.) attīstīti jau iepriekš skarti motīvi.