Stāsta kompozīcija veidota ap divām Jura (Jurģa) dienām, 23. aprīli, kad par gājējiem dēvētie kalpi apmetās uz dzīvi pie saviem jaunajiem saimniekiem, un divām bērēm. Notikumi izklāstīti trīs posmos. Stāsta sākumā vēstītājs kā mazs zēns satiek Andra tēvu un māti, kad viņi Jurģos ierodas jaunajās mājās. Tēloti pirmie iespaidi par jaunatnācēju iekārtošanos no maza zēna viedokļa, izcelta Andra tēva laipnība un gatavība sarunām. Viens no jaukākajiem zēna piedzīvojumiem ir brauciens uz gāršu, kurā pļāvēji pavada arī vakaru un nakti, un dabas iespaids ir tik spēcīgs, sākotnēji gandrīz reliģioza rakstura, ka tas vēstītāju pavada visā stāsta gaitā. Pirmās daļas noslēgumā mirst Andra tēva jaunākais dēls Jēcis, un bagātie radi, kurus Andra tēvs allaž piemin ar labu vārdu, uz bērēm ierodas kuplā pulkā, izrādīdami godu, kaut citkārt rūpējas visai maz, labākajā gadījumā ļaujot vecākajam dēlam Andrejam strādāt pie viņiem par puisi. Notikumu izklāsts turpinās apmēram divus gadu desmitus vēlāk, atkal tieši Jurģu dienā, kad stāstītājs, atgriezies dzimtajā pusē, sastop Andra tēvu un Andra māti ceļā uz nabagmāju. Andra tēvs raksturā nav mainījies, tikai kļuvis fiziski daudz vārgāks. Trešais stāstījuma posms ir nākamā gada janvārī, kad vēstītājs ir saņēmis ziņu par Andra tēva nāvi un ierodas uz bērēm. Viņš gan nokavē izvadīšanu no nabagmājas, tāpēc par tās norisi uzzina tikai no līdzbraucējas ceļā, toties redz visu garo pavadītāju virteni, nonāk kapsētā un satiek arī Andra tēva bagātos rados, kuri atkal lepojas ar savu līdzdalību itin lepnajās bērēs.