Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka Rīgā, Mūkusalas ielā 3 tika oficiāli pabeigta un atvērta apmeklētājiem 2014. gada 29. augustā, un tā ir lielākā publiskā kultūras jaunbūve Latvijā, kas plašā sabiedrībā pazīstama arī ar tās alternatīvo nosaukumu “Gaismas pils”. Lai arī primārā ēkas funkcija ir bibliotēka ar lasītavām, krātuvi, darbinieku biroju un citām krājuma saglabāšanas un bibliotēkas darbības nodrošināšanai nepieciešamajām telpām, tā ir projektēta kā multifunkcionāla būve ar konferenču centru, koncertzāli, vairākām izstāžu zālēm, restorānu un plašu publisko ārtelpu. "Gaismas pils" ir arī pirmā un vienīgā nacionālās bibliotēkas funkcijai īpaši projektētā un uzbūvētā ēka kopš LNB dibināšanas 1919. gadā.

Ēka atrodas Rīgas Āgenskalna apkaimē, vēsturiskās Klīversalas teritorijā, Daugavas kreisajā krastā starp Dzelzceļa un Akmens tiltu pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajam Rīgas Vēsturiskajam centram. “Gaismas pils” siluets ir viena no noteicošajām jaunās arhitektūras dominantēm Daugavas kreisā krasta panorāmā, kur vēsturisko mazstāvu apbūvi jau kopš “Preses nama” pabeigšanas 1978. gadā papildina vairākas augstceltnes – “Swedbank” centrālā biroja ēka, dvīņu torņi – “Z-Towers” un “Filozofu rezidence”, kā arī Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs. Līdz ar “Rail Baltica” projekta pabeigšanu 2026. gadā LNB ēkas tuvumā tiks izvietota arī jaunā ātrgaitas dzelzceļa līnija un Torņakalna multimodiālais transporta mezgls.

Nepieciešamība pēc speciāli bibliotēkai projektētas jaunbūves tika formulēta jau 1928. gadā, tomēr gandrīz simts gadus, līdz notika pārcelšanās uz “Gaismas pili” 2014. gadā, nācās pielāgoties visdažādākajai vēsturiskajai arhitektūrai – banku namiem, dzīvojamajām ēkām, fabrikām, pagrabiem – kopā 38 bibliotēkas darbam nepiemērotām adresēm. Pirmais vērā ņemamais solis jaunas bibliotēkas tapšanā bija 1966. gadā izstrādātais ziņojums par iespējamo atrašanās vietu, kam sekoja pēc Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSRS) Kultūras ministrijas pasūtījuma veiktā projekta izstrāde institūtā “Pilsētprojekts” (projekta arhitekti – Modris Ģelzis, Viktors Valgums, Normunds Pavārs) 1975. gadā. Bibliotēkas komplekss tika projektēts vietā, kur atrodas “Gaismas pils”, un aptvēra plašu teritoriju, tai skaitā publisko telpu ar strūklakām un labiekārtojumu līdz pat Daugavai. Lai arī projekts piedzīvoja uzmanību presē un atzinību izstādēs, tā realizācija nenotika.

Bez rezultāta noslēdzās arī 1988. gadā organizētais konkurss, taču jau gada nogalē toreizējais Rīgas pilsētas galvenais arhitekts un Latvijas Arhitektu savienības vadītājs Gunārs Asaris piezvanīja Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) dzīvojošajam latviešu arhitektam Gunāram Birkertam ar aicinājumu strādāt pie LNB ēkas jaunā projekta. 1989. gada 6. janvārī uzaicinājumam sekoja oficiāla vēstule, un pavisam drīz sabiedrība tika iepazīstināta ar “Gaismas pils” pirmajām skicēm. Projektēšanas darbi notika sadarbībā ar M. Ģelža biroju Rīgā.

Būtiska loma ceļā uz “Gaismas pils” būvniecību bija politiskā un finansiālā atbalsta nodrošināšanai. 1998. gadā tika dibināts Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonds (kopš 2005. gada – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība), bet 1999. gada 17. novembrī ar īpašu rezolūciju LNB saņēma atbalstu būvniecībai no UNESCO – unikālu statusu, kāds ticis piešķirts vien Aleksandrijas bibliotēkai (Bibliotheca Alexandrina).

Ēkas būvniecība tika uzsākta 2008. gada 20. jūnijā un pabeigta 2013. gada 20. decembrī. 2014. gada 18. janvārī akcijā “Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde” no rokas rokā jaunajā bibliotēkā nonāca grāmatas no vecās bibliotēkas adreses Kr. Barona ielā 14. Apmeklētājiem bibliotēka durvis vēra 2014. gada 29. augustā.

Bibliotēkas arhitektūras un interjera projekta autors ir arhitekts G. Birkerts. Projekta partneris Latvijā – arhitekts M. Ģelzis un SIA “Arhitektu birojs Ģelzis-Šmits-Arhetips” (M. Ģelzis, Mārcis Mežulis, Dainis Rūdolfs Šmits, Sandra Laganovska). Būvdarbu veicējs – PS “Nacionālā Būvkompāniju apvienība”.

“Gaismas pils” ideja un arhitektoniskais tēls veidojās 20. gs. 80. gadu beigās – pēdējos padomju okupācijas gados, t. s. Dziesmotās revolūcijas un Trešās atmodas laikā, ko raksturoja ticība Latvijas neatkarības atjaunošanas idejai, aizraušanās un interese par latviešu folkloru, kultūras tradīciju un rituālu atdzimšana, kontaktu atjaunošana ar latviešu diasporu pasaulē. Atzinīgi vērtētajam un karjeras pilnbriedu sasniegušajam arhitektam G. Birkertam tas nozīmēja arī simbolisku atgriešanos mājās un iespēju manifestēt savu personisko identitāti, atbildot uz sabiedrībā valdošo pieprasījumu pēc nacionālo identitāti apliecinošiem simboliem mākslā un publiskajā telpā. Šīs situācijas un radošo centienu rezultātā vienlaicīgi tika radīta kā funkcionāla bibliotēkas ēka, tā metaforām piesātināts arhitektoniskais koptēls, kurā tiešā veidā ietverti konkrēti literatūras, folkloras un tradicionālās latviešu arhitektūras tēli un elementi: Stikla kalns no Raiņa lugas “Zelta zirgs” (1909), Gaismas pils no Jāzepa Vītola komponētās kora dziesmas ar Ausekļa vārdiem “Gaismas pils” (1899), kā arī monolītie seno pilskalnu un viduslaiku piļu apjomi. Līdzīgi risināti arī atsevišķi ēkas arhitektūras elementi: galvenā ieeja veidota ar uzsvērtu pārkari, iespaidojoties no latviešu viensētas kompleksa galvenajām saimniecības ēkām – rijas un klēts –, bet galvenās fasādes logu dalījuma uzsvērtā vertikalitāte ir atsauce uz Baltijas jūras reģiona valstīm raksturīgo bērzu birzi.

Kompleksā tēla ideja ir realizēta klasiskā monolīta dzelzsbetona karkasa konstrukcijā, ko vainago metāla konstrukcijā veidota jumta kores daļa. Ēkas dzelzsbetona un metāla karkass ir apšūts ar nerūsējošā tērauda loksnēm un stikla paketēm.

“Gaismas pils” interjera centrālais elements ir ātrijs, ap kuru līdz pat ēkas 8. stāvam izkārtotas lasītavas, publiskā tranzīta zona, darbinieku biroji un slēgta grāmatu krātuve. Iekštelpas visā ēkā veidotas, izmantojot ģipškartona starpsienas, savukārt lasītavas, kāpņu telpas un izstāžu zāles no ātrija galerijām un atpūtas zonām norobežo stikla sienas. Līdzīgi kā citos G. Birkerta arhitektūras darbos, arī “Gaismas pilī”, organizējot telpu un izmantojot ēkas novietojumu attiecībā pret sauli, ir panākts pilnvērtīgs dabīgā apgaismojuma izmantojums.

Interjera apdarē izmantoti klasiski materiāli un neitrāla krāsu palete – paneļi ar bērza finierējumu sienu un iebūvēto mēbeļu apdarei, Kanādas kļava, akmens flīzes un mākslīgā materiāla paklājs grīdai. Stāvu identifikācijai ir izmantotas krāsas no bijušās Latvijas nacionālās naudas vienības – lata – banknotēm, kas bija apgrozībā līdz 2013. gada beigām. Lielāko daļu ēkā izmantoto mēbeļu ir projektējuši arhitekti, un tās ir ražotas pēc speciāla pasūtījuma īpaši bibliotēkas vajadzībām. Arī mēbeļu apdarē izmantots bērza finierējums.

Ienākot ātrijā, apmeklētājiem ir iespēja doties uz lasītavām, izstāžu zālēm vai restorānu, vai ekskursijā pa ēku, pievēršot uzmanību īpašiem interjera elementiem, piemēram, Tautas grāmatu plauktam piecu stāvu augstumā, kurā mūžīgā glabāšanā tiek ievietoti grāmatu dāvinājumi. No augšējo stāvu galerijām savukārt vislabāk ir saskatāma ātrija grīda no vizuļojošām melna akmens flīzēm, kas kārtotas no dreļļa aušanas tehnikas aizgūtā rakstā. Ēkas 7. stāvā ir iespējams tuvāk aplūkot jumta kores daļas metāla konstrukciju ar tās neparasto, ledāju virsotnēm līdzīgo apdari. Tāpat šeit atrodas divi nelieli logi, kas Vecrīgas panorāmā ierāmē Sv. Pētera baznīcu.

Atšķirīgs un īpaši veidots dizains ir LNB Bērnu literatūras centram 7. stāvā (autori – “Gaiss arhitekti”), LNB grāmatniecības muzeja ekspozīcijai “Grāmata Latvijā” (autori – “Gaiss arhitekti” un “Associates, Partners et Sons”), ekspozīcijai par G. Birkertu 12. stāvā un par LNB būvniecības vēsturi oranžērijā (autori – “Dd studio”), kā arī LNB notiekošajām izstādēm.

“Gaismas pils” kompleksā ietilpst ar celiņiem, terasējumu un stādījumiem labiekārtota publiskā ārtelpa, kurā izvietoti mākslas objekti. Ēkas priekšplānā apmeklētājus no Rīgas centra puses sagaida Aigara Bikšes skulptūra–soliņš “Divi Raiņi” (2018), bet pie aizmugures fasādes izvietots Ojāra Pētersona darbs “Lielā vāze” (2014), kuras “trūkstošā” ceturtdaļa (2016) meklējama pie nobrauktuves, kas savieno Akmens tiltu ar AB dambi.

Līdzīgi kā citas šāda mēroga jaunbūves pasaulē, arī “Gaismas pils” ir saņēmusi kā kritiku, tā arī atzinību. Visvairāk ēka ir kritizēta par tās ilgo un politizēto būvniecības procesu, augstajām būvniecības izmaksām, Pārdaugavas mērogam neatbilstošo izmēru, vēsturisko ēku nojaukšanu būvlaukuma atbrīvošanai, kā arī eksaltēto metaforu izmantojumu arhitektoniskā tēla radīšanā. Kopš atvēršanas ēka ir kļuvusi par upuri arī neprasmīgajai satiksmes organizācijai Rīgā, kas pazemina tās publiskās pieejamības un atbilstoši publiskās kvalitātes rādītājus. Ne gājējiem, ne riteņbraucējiem, ne publiskā transporta lietotājiem “Gaismas pils” nav pieejama, nešķērsojot maģistrālās transporta ielas ar intensīvu satiksmi.

2018. gadā Londonas Grāmatu tirgū (London Book Fair), konkurējot ar “Dokk1” publisko bibliotēku Orhūsā, Dānijā, jauniešu bibliotēku “Biblo Tøyen” Oslo, Norvēģijā, un Sanpaulu bibliotēku (Sao Paulo Library) Brazīlijā, LNB ieguva Starptautisko izcilības balvu (International Excellence Awards) jaunizveidotā nominācijā “Gada bibliotēka 2018” (Library of the Year Award 2018). 2017. gadā Amerikas Arhitektu institūts (American Institute of Architects) un Amerikas Bibliotēku asociācija (American Library Association) “Gaismas pils” arhitektiem piešķīra “Izcilības balvu bibliotēku arhitektūrā”, bet 2015. gadā arhitekti saņēma starptautiskas žūrijas pasniegto Īpašās atzinības diplomu Latvijas Arhitektūras gada balvas sarīkojumā un Rīgas Pilsētas arhitektu biroja piešķirto “Rīgas arhitektūras gada balvu 2015”.

Lielu bibliotēkas apmeklētāju daļu veido jaunieši un bērni, kuri ēku uztver kā neatņemamu mūsdienu kultūrvides sastāvdaļu un nav pieredzējuši ēkas tapšanas komplicēto vēsturi. “Gaismas pils” demokrātiskais raksturs ar bezmaksas pieeju resursiem un brīvo telpu izmantošanas veidu, kā arī tās unikālais tēls ļāvis bibliotēkai kļūt par populāru un daudzveidīgi iemūžinātu tagu jauniešu iecienītākajos sociālajos tīklos – Snapchat un Instagram –, kur atrodams visbagātākais un aktuālākais ēkas un tās lietotāju attēlu un video klāsts. Iespaidus par ēku un attēlus no dažādiem rakursiem šajās un citās platformās (Facebook, Twitter u. c.) atstāj arī dažādu paaudžu LNB apmeklētāji no Latvijas reģioniem un ārvalstīm.

“Gaismas pils” – jaunā LNB ēka – kā sižets vai pati savas lomas atveidotāja tiek izmantota arī mākslā. Spilgtāko piemēru vidū jāmin Ērika Ešenvalda un Ineses Zanderes opera “Iemūrētie” (2016), Dāvja Sīmaņa (jaunākā) dokumentālā filma “Pēdējā tempļa hronikas” (2012),  Ingunas Cepītes un Jura Zvirgzdiņa bērnu grāmata “No Rīgas līdz Rīgai. Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā” (2014).

Ēku savos darbos ir piefiksējuši arī mākslinieki un fotogrāfi, piemēram, Ēriks Božis fotogrāfiju sērijā “Otrais stāvs” (2014) un Romāns Korovins fotodarbā “Father to Work” (izrādīts 2015. gada Venēcijas Mākslas biennāles (Biennale d'arte di Venezia) paralēlajā programmā rīkotajā izstādē “Ornamentālisms. Purvīša balva. Latvijas laikmetīgā māksla”). 2002. gada Venēcijas arhitektūras biennālē (Biennale Architettura) ar savu nacionālo ekspozīciju pirmo reizi piedalījās arī Latvija, un tajā tika izrādīts LNB projekta makets un to pavadošā mākslinieku grupas “Ma1z3” (Una Meiberga, Simona Veilande, Lindards Kulless, Voldemārs Johansons) videoinstalācija.

“Gaismas pils” arhitektūra un interjers tiek izmantoti kā mūzikas un skatuves mākslas scenogrāfija, piemēram, valsts simtgades programmā LNB tika realizēti vērienīgi koncertuzvedumi – multimediāla izrāde “Gaismas raksti” (2018) un “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei” (2018) –, kā arī mazāki skatuves mākslas projekti, piemēram, iestudējums “Stikla kalns. Daugava” (2018). Ēkai piegulošā publiskā telpa savukārt ir iecienīta skeiteru pulcēšanās vieta.

Būvlaukuma platība – 17 431 m²

Kopējā platība – 42 733 m²

Augstums – 68,3 m

Stāvu skaits – 14

Lasītāju vietas – 1000

Kopējās projekta izmaksas – 268,47 miljoni eiro