Raksturdejas, lai arī to saknes sniedzas sirmā senatnē, par profesionālu žanru izveidojās daudz vēlāk – 19. gs. Vispirms kā skatuviskās dejas žanrs tās parādījās klasiskajos baletos, kuros tautas deja tika dēvēta par raksturdeju. Terminu “raksturdeja” ieviesa itāļu dejotājs un baletmeistars Karlo Blaziss (Carlo Pasquale Francesco Raffaele Baldassare De Blasis), kurš par raksturdeju dēvēja jebkuru tautas deju, kas bija iestudēta baleta izrādē. Vēstures avoti liecina, ka K. Blazis pirmais izveidoja raksturdeju kustību stundu, izmantojot klasiskās dejas pamatelementus. 19. gs. sākumā raksturdejas tika iekļautas baletu viencēlienos, kā arī baletos, kuru sižeta pamatu veidoja folkloras sižeti vai elementi. Raksturdeja bija viens no horeogrāfijas pamatelementiem. Šis dejas virziens kļuva par vienu no būtiskākajiem baleta attīstības faktoriem. Raksturdejas iekļāva komēdijās, melodrāmās un operās, jo tajā laikā neviens mākslas darbs nebija iedomājams bez dejām. Raksturdeju izpildītāji bija profesionāli baletdejotāji, kaut arī viņiem bija minimālas iemaņas un prasmes raksturdeju izpildīšanā – K. Blazisa audzēkņi: itāļu baletdejotājas Fanija Čerrito (Fanny, Francesca, Cerrito) baletā La Vivandière (Маркитанка, pirmizrāde 1844; horeogrāfs Artūrs Sen-Leons, Charles Victor Arthur Michael Saint-Léon, komponists Čezare Punji, Cesare Pugni); Karolīna Rozati (Carolina Rosati) baletā “Faraona meita” (La fille du pharaon, pirmizrāde 1862; horeogrāfs Mariuss Petipā, franču Victor Marius Alphonse Petipa; krievu Мариус Ивaнович Петипа, komponists Č. Punji); Amālija Ferrarisa (Amalia Ferraris) “Venēcijas karnevāls” (La Carnival de Venise, pirmizrāde 1859; horeogrāfs M. Petipā, komponists Č. Punji). Lai pilnveidotu dejas izpildījumu un dažādu tautu deju stilu izpratni, radās nepieciešamība pēc jaunas apmācības sistēmas.
Līdz 19. gs. bija vairāki mēģinājumi izveidot šādas apmācības sistēmas. Taču gūt priekšstatu par tām nav iespējams, jo, diemžēl, pieraksti nav saglabājušies. Par patstāvīgu mācību priekšmetu, kas ietvēra raksturdeju apgūšanu, tās kļuva 19. gs.