Jaunu impulsu un bagātu izdomu klāstu baleta mākslas attīstībā ienesa Ž. Ž. Novērs – talantīgs horeogrāfs un izcils dejas teorētiķis. Baleta māksla viņa darbības rezultātā 18. gs. otrajā pusē ieguva jaunu veidolu. Balets bija kļuvis par patstāvīgu mākslas veidu ar izvērstu dramaturģiju, loģisku sižeta attīstību un varoņiem, apveltītiem ar spēcīgiem raksturiem. Ž. Ž. Novēra izvirzītie jauninājumi dejas torijā un praksē nevarēja būt atrisināti uzreiz, līdz ar baleta teātra izveidošanos, taču to apzināšana ietekmēja baleta attīstību turpmākajos gadsimtos. Nozīmīgākie viņa atklājumi ir atziņas par dejas un mūzikas vienotību, dramaturģijas likumu ievērošanu un kompozīcijas atsevišķo daļu pakārtošanu galvenajai darbībai, kā arī atklāsme par tēlainību dejā.