Z. Zeltmate savu radošā darba mūžu veltījusi bērnu tautas deju ansambļu tradīciju iedibināšanai un attīstībai Latvijā. Izveidojusi un turpat vai četrdesmit gadus vadījusi Tautas deju ansambli “Dzintariņš”, radījusi pāri par 300 dejām, horeogrāfiskus uzvedumus un baletus bērniem. Z. Zeltmate bijusi vairākkārtēju Deju svētku virsvadītāja.
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Izcelšanās un izglītība
Z. Zeltmates tēvs Pēteris Zeltmatis, pēc profesijas kurpnieks, 1916. gadā bija devies uz Sibīriju peļņā, un Tjumeņā 1919. gadā par sievu apņēma Klaudiju. Kad viņu meitai Zinaīdai bija vien pāris mēneši, 12.1920. ģimene atgriezās Rīgā.
Zeltmatu ģimene dzīvoja Pārdaugavā. Zinaīda vienmēr ap sevi pulcināja apkārtējo māju bērnus, lai kopā ar viņiem pagalmā rotaļātos un mācītu tiem kādu deju. Vecāki aizveda viņu uz ritmikas kursiem pie Beatrises Vīgneres. 1934. gadā Z. Zeltmate uzsāka mācības Helēnas Tangijevas-Birznieces baletskolā. Visai drīz atklājās Zinaīdas talants un darbspējas, kā arī viņas dotības deju mākslā apmācīt mazākos. Reizēm viņa aizvietoja savu baleta skolotāju jaunāko grupu nodarbībās. Pēc baletskolas beigšanas Z. Zeltmate dejoja Muzikālās komēdijas (Operetes) teātrī un Operas un baleta teātrī (1944–49).
Profesionālā darbība
“Dzintariņš“
1946. gadā Z. Zeltmate izveidoja vienu no pirmajiem bērnu deju kolektīviem Latvijas PSR – Poligrāfiķu centrālajā klubā Rīgā. Tur par viņas kolēģi kļuva horeogrāfs Arvīds Donass, kurš klubā bija izveidojis jauniešu deju kolektīvu “Jautrais pāris”. Z. Zeltmate mācīja bērniem dejot arī darba rezervju (profesionāli tehniskās) sistēmas skolās (1945–53). Jauno, daudzsološo deju skolotāju Z. Zeltmati un viņas audzēkņus drīz vien pamanīja Latvijas PSR republikāniskās Arodbiedrību padomes kultūras nama (tagad – Mazā Ģilde) direktors Ābrams Eidelmans un uzaicināja darbā. 1953. gadā izveidojās bērnu deju kolektīvs ”Dzintariņš”, kuru Z. Zeltmate vadīja līdz sava mūža beigām.
Z. Zeltmate bija pirmā Latvijā, kas sāka strādāt ar divgadīgiem un trīsgadīgiem bērniem, līdz tam tik mazi bērni netika iesaistīti deju grupās. Jaunā horeogrāfe veidoja dažādus koncertuzvedumus un baletus, lai katram bērnam atrastu piemērotāko un atbilstošāko lomu. Vēl pirms “Dzintariņa” rašanās Z. Zeltmates radošajā kontā bija bērnu baleti “Sarkangalvīte un vilks”, “Divpadsmit mēneši”, “Pelnrušķīte” – tie radīti, izmantojot krievu komponistu Pētera Čaikovska (Пётр Ильич Чайкoвский) un Modesta Musorgska (Модест Петрович Мусоргский) mūziku. Mazajiem “dzintariņiem” tika radīti iestudējumi “Pasaku grāmata“ (P. Čaikovska, Arvīda Žilinska un tautas mūzika), miniatūras “Pirmās klases skolnieki”, “Putnkope”, “Mazie celtnieki”, “Notikums bērnudārzā” (visām Gunāra Ordelovska mūzika), “Alvas zaldātiņi” ar krievu komponista Anatolija Ļadova (Анатолий Константинович Лядов) mūziku.
Z. Zeltmate “Dzintariņā” iestudēja ap 300 oriģinālhoreogrāfiju, tostarp “Brālīt`s māsiņu dancināja”, “Latviešu deju svīta”, “Ganiņi”, “Latviešu polka” (visām G. Ordelovska mūzika). Viņa veidoja arī cittautu dejas – krievu deju “Trijjūgs” un “Pie upītes” (tautas mūzika), rumāņu un ungāru dejas. Vairākas Z. Zeltmates radītās dejas kļuvušas par “Dzintariņa” zelta fondu, tās ir dejas, kas pāriet no paaudzes paaudzē un kuras ikkatrā kolektīva jubilejas koncertā ar nepacietību gaida skatītāji: “Latviešu deju virknīte”/“Pirmie deju soļi” (tautas mūzika Haralda Sulaiņa apdarē) – tā ir pati pirmā deja, ar kuru uz skatuves kāpj ikviens mazais “dzintariņš”; “Šokolādes figūriņas” (saukta arī par “Mazo morīšu deju”) ar austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta (Wolfgang Amadeus Mozart) mūziku; “Menuets” ar itāļu komponista Ridolfo Luidži Bokerīni (Ridolfo Luigi Boccherini) mūziku. Īpaši izceļams ir Z. Zeltmates 20. gs. 60. gadu sākumā radītais “Melanholiskais valsis” (Emīla Dārziņa mūzika). Tajā laikā “Dzintariņam” ik gadu bija koncerti Operas un baleta teātrī, bērni dejoja simfoniskā orķestra pavadījumā, pie diriģentu pults aizvien bija Jānis Hunhens, bet zālē savas kādreizējās audzēknes veikumu savā ložā vēroja viņas baleta skolotāja H. Tangijeva-Birzniece.
Nozīmīgi notikumi saista “Dzintariņu” ar Latvijas Televīzijas vēsturi. Kad 1955. gadā tika raidīts pats pirmais bērnu raidījums Latvijā, tajā dejoja Z. Zeltmates “Dzintariņš”, bet 28.01.1974., kad ēterā izgāja pirmā krāsu televīzijas pārraide Latvijā, tā bija "Telefilmas–Rīga" producētā filma "Dzintariņš" (režisore Skilla Pinne-Rikarde, 1973). Z. Zeltmate šim notikumam bija veidojusi deju programmu ar Paula Dambja mūziku.
Pedagoģes talants
Z. Zeltmate strādāja un dejas radīja tikai savam ansamblim, viņa bija ļoti prasīga un stingra skolotāja, bet ārkārtīgi mīlēja bērnus. Viņa prata sajust katra mazā dejotāja noskaņojumu un panākt mēģinājumā vēlamo rezultātu, deju zālē “iemānot” pat tādu bērnu, kurš spītīgi jau nedēļām bija stāvējis aiz deju zāles durvīm un apgalvojis: “Negribu dejot!“. Un bieži vien tieši šie bērni ar laiku izrādījās spējīgi dejotāji. Z. Zeltmate labi saprata bērnu psiholoģiju, dejas radīja tādas, ko tie var ar prieku izdejot. Visu mūžu viņai visvairāk patika strādāt tieši ar mazajiem bērniem. Z. Zeltmati godāja un cienīja kolēģi ne tikai Latvijā, bet skatīties paraugstundas un mācīties, kā dejo bērni Latvijā, brauca pedagogi no visas Padomju Savienības. 1975. gadā ”Dzintariņš” kļuva par pirmo bērnu Tautas deju ansambli Latvijā un ar lieliem panākumiem uzstājās ārzemēs, savukārt Z. Zeltmate kļuva par milzīgu autoritāti visā bijušajā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) bērnu dejas mākslā. Viņa tika uzaicināta par slavenās pionieru nometnes Krimā ”Arteks” (Артек) galveno baletmeistari (1987–89).
“Dzintariņā” pie Z. Zeltmates pirmos dejas soļus apguvuši tādi izcili latviešu baleta mākslinieki kā Aivars Leimanis, Genādijs Gorbaņovs, Sarmīte Jakse, Digna Kairiša, Lora Ļubčenko, Marians Butkevičs, Rita Lukaševica, Elza Leimane, Anna Laudere. Z. Zeltmates audzēkņi bijuši arī deju kolektīvu vadītāji Baiba Šteina, Iveta Pētersone-Lazdāne, Rolands Juraševskis, Sandra Keisele, Inese Čača, Edmunds Veizāns un citi.
Kad 01.1991. Z. Zeltmates devās mūžībā, “Dzintariņa” vadību pārņēma viņas meita Olga Freiberga, kas ilgstoši bija strādājusi par savas mātes asistenti, un vadīja kolektīvu līdz 2018. gadam.
Virsvadītājas godā
Padomju Latvijas I Dziesmu svētki jeb X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā, 07.1948. jaunceltajā Esplanādes estrādē, bet Dinamo stadionā notika I Deju svētki. Z. Zeltmate bija šo deju svētku virsvadītāja. Kad 1950. gadā notika II Deju svētki, Z. Zeltmate virsvadītāja tribīnē stāvēja kopā ar M. Lasmani, Bruno Priedi un Zinaīdu Samu. Abos Deju svētkos Z. Zeltmates atbildība bija par Darba rezervju dejotājiem.
Z. Zeltmate bijusi V Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja (1984), kā arī piedalījusies I (1960), II (1967) un VI (1989) Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā. Svētkos dejotas vairākas Z. Zeltmates dejas, piemēram, “Brālīt`s māsiņu dancināja”, “Latviešu deju svīta” (abas ar G. Ordelovska mūziku).
Nozīme
Z. Zeltmate bija viena no četriem virsvadītājiem, kuri veidoja I un II Deju svētkus Latvijā, tā liekot pamatus šīs kustības attīstībai un izaugsmei līdz mūsdienām. Liels ir viņas ieguldījums, izveidojot un gandrīz 40 gadus vadot Tautas deju ansambli “Dzintariņš”, radot bērnu baletus, horeogrāfiskus iestudējumus un ap trīssimt jaundeju. “Zeltmates skola” – tā ir prasme bērnā atraisīt dabiskumu un artistiskumu, tās ir stingras prasības un disciplīna gan no bērniem, gan viņu vecākiem. Z. Zeltmates darba mūžs ir visas “Dzintariņa” vēstures garumā, jo tagad dejotāju rindās ir Z. Zeltmates pirmo audzēkņu mazbērni.
Apbalvojumi
Z. Zeltmatei piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums (1979) un Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces nosaukums (1980).