1946. gadā Z. Zeltmate izveidoja vienu no pirmajiem bērnu deju kolektīviem Latvijas PSR – Poligrāfiķu centrālajā klubā Rīgā. Tur par viņas kolēģi kļuva horeogrāfs Arvīds Donass, kurš klubā bija izveidojis jauniešu deju kolektīvu “Jautrais pāris”. Z. Zeltmate mācīja bērniem dejot arī darba rezervju (profesionāli tehniskās) sistēmas skolās (1945–53). Jauno, daudzsološo deju skolotāju Z. Zeltmati un viņas audzēkņus drīz vien pamanīja Latvijas PSR republikāniskās Arodbiedrību padomes kultūras nama (tagad – Mazā Ģilde) direktors Ābrams Eidelmans un uzaicināja darbā. 1953. gadā izveidojās bērnu deju kolektīvs ”Dzintariņš”, kuru Z. Zeltmate vadīja līdz sava mūža beigām.
Z. Zeltmate bija pirmā Latvijā, kas sāka strādāt ar divgadīgiem un trīsgadīgiem bērniem, līdz tam tik mazi bērni netika iesaistīti deju grupās. Jaunā horeogrāfe veidoja dažādus koncertuzvedumus un baletus, lai katram bērnam atrastu piemērotāko un atbilstošāko lomu. Vēl pirms “Dzintariņa” rašanās Z. Zeltmates radošajā kontā bija bērnu baleti “Sarkangalvīte un vilks”, “Divpadsmit mēneši”, “Pelnrušķīte” – tie radīti, izmantojot krievu komponistu Pētera Čaikovska (Пётр Ильич Чайкoвский) un Modesta Musorgska (Модест Петрович Мусоргский) mūziku. Mazajiem “dzintariņiem” tika radīti iestudējumi “Pasaku grāmata“ (P. Čaikovska, Arvīda Žilinska un tautas mūzika), miniatūras “Pirmās klases skolnieki”, “Putnkope”, “Mazie celtnieki”, “Notikums bērnudārzā” (visām Gunāra Ordelovska mūzika), “Alvas zaldātiņi” ar krievu komponista Anatolija Ļadova (Анатолий Константинович Лядов) mūziku.
Z. Zeltmate “Dzintariņā” iestudēja ap 300 oriģinālhoreogrāfiju, tostarp “Brālīt`s māsiņu dancināja”, “Latviešu deju svīta”, “Ganiņi”, “Latviešu polka” (visām G. Ordelovska mūzika). Viņa veidoja arī cittautu dejas – krievu deju “Trijjūgs” un “Pie upītes” (tautas mūzika), rumāņu un ungāru dejas. Vairākas Z. Zeltmates radītās dejas kļuvušas par “Dzintariņa” zelta fondu, tās ir dejas, kas pāriet no paaudzes paaudzē un kuras ikkatrā kolektīva jubilejas koncertā ar nepacietību gaida skatītāji: “Latviešu deju virknīte”/“Pirmie deju soļi” (tautas mūzika Haralda Sulaiņa apdarē) – tā ir pati pirmā deja, ar kuru uz skatuves kāpj ikviens mazais “dzintariņš”; “Šokolādes figūriņas” (saukta arī par “Mazo morīšu deju”) ar austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta (Wolfgang Amadeus Mozart) mūziku; “Menuets” ar itāļu komponista Ridolfo Luidži Bokerīni (Ridolfo Luigi Boccherini) mūziku. Īpaši izceļams ir Z. Zeltmates 20. gs. 60. gadu sākumā radītais “Melanholiskais valsis” (Emīla Dārziņa mūzika). Tajā laikā “Dzintariņam” ik gadu bija koncerti Operas un baleta teātrī, bērni dejoja simfoniskā orķestra pavadījumā, pie diriģentu pults aizvien bija Jānis Hunhens, bet zālē savas kādreizējās audzēknes veikumu savā ložā vēroja viņas baleta skolotāja H. Tangijeva-Birzniece.
Nozīmīgi notikumi saista “Dzintariņu” ar Latvijas Televīzijas vēsturi. Kad 1955. gadā tika raidīts pats pirmais bērnu raidījums Latvijā, tajā dejoja Z. Zeltmates “Dzintariņš”, bet 28.01.1974., kad ēterā izgāja pirmā krāsu televīzijas pārraide Latvijā, tā bija "Telefilmas–Rīga" producētā filma "Dzintariņš" (režisore Skilla Pinne-Rikarde, 1973). Z. Zeltmate šim notikumam bija veidojusi deju programmu ar Paula Dambja mūziku.