Cesvaine ir Vidzemes pilsēta Latvijas austrumu daļas vidū, Vidzemes augstienē, Madonas novada ziemeļu daļā, 157 km attālumā no Rīgas, 35 km attālumā no Gulbenes, 16 km no novada centra Madonas. Cesvaine ir otrā augstākā Latvijas pilsēta – tā atrodas aptuveni 200 metrus virs jūras līmeņa. Cesvainē ir augstākais punkts Baltijā – Cesvaines televīzijas torņa smaile (karoga masts), kas ir 398 metrus virs jūras līmeņa. 

No 1932. gada Cesvaine bija biezi apdzīvota vieta jeb ciems, no 1950. gada – strādnieku ciemats un rajona centrs (1950–1956), no 1961. gada – pilsētciemats. 1991. gadā Cesvainei tika piešķirtas pilsētas tiesības – pilsēta ar lauku teritoriju, kas aptvēra tagadējo pilsētu un Cesvaines pagastu. 2009.–2021. gadā tā bija Cesvaines novada centrs. Kopš 2021. gada Cesvaine ir pilsēta Madonas novadā.

Cesvaines pilsētas ģerbonis – zelta pakavsakta uz zaļa vairoga – apstiprināts 1999. gadā. Pakavsakta simbolizē senos (9.–13. gs.) Cesvaines iedzīvotājus – latgaļus.

Viduslaiku leģenda vēsta, ka Cesvaines nosaukums radies no vācu valodas vārdiem Sechs Wege ‘seši ceļi’, jo Cesvainē krustojušies seši ceļi. Pavisam cits skaidrojums ir valodniekiem, piemēram, Kazimiers Būga (Kazimieras Būga) to atvasinājis no somugru valodām, savukārt Jānis Endzelīns skaidrojis, ka vārda izcelsme var būt baltiska, ka tas varētu būt bijis saliktenis, kura otrā daļa veidojusies no lietuviešu valodas vārda veja ‘maurs, ar zāli noaugusi vieta’, savukārt pirmā daļa varētu būt bijusi Kes- vai Kēs- (kopīga ar Cēsu vārdu), taču tās nozīme precīzi nav nosakāma. Sešu ceļu teoriju valodnieki dēvē par tautas etimoloģiju.

Cesvaine atrodas paugurainā apvidū, tās teritorijas lielākā daļa atrodas 160–200 metrus virs jūras līmeņa. Cesvainē ir vairāki kalni, piemēram, Karātavu kalns, Lazdu kalns, Tramplīna kalns, Ceptuves kalns, Pirts kalns un citi. Tā kā Cesvaine atrodas Vidzemes augstienes malā, jūtams arī krass teritorijas pazeminājums virzienā uz dienvidiem, piemēram, dzelzceļa līnija atrodas vien aptuveni 120 metrus virs jūras līmeņa.

6,3 ha pilsētas platības aizņem ūdeņi. Cesvainē ir vairākas mākslīgi veidotas ūdenskrātuves, kas kādreiz nodrošināja dzirnavu darbību. Cauri pilsētai tek Sūlas (Sulas) upe, Kujas labā krasta pieteka, kas ir sekla (vidēji 0,3–05 m), taču ainaviska ir dziļā grava. Īpaši stāvi ir Sūlas krasti pie Mācītājmuižas un Cesvaines pils parkā.

Mācītājmuižas grava ir platlapju grava, kurā aug divas retas, īpaši aizsargājamas ķērpju sugas: parastais plaukšķērpis (Lobaria pulmonaria) un sīkpunktainā artonija (Arthonia byssacae). Cesvaines parks ir valsts nozīmes aizsargājamais dabas objekts ar vairāk nekā 33 koku un krūmu sugām. Vietējas nozīmes dabas parks ir Lazdu kalnā (5,6 ha), kur arī ir platlapju grava.

Pilsētā aug vairāki dižkoki (uzmērīti 2018. gadā): Lejas Būmaņu ozols (apkārtmērs 4,77 m), Mācītājmuižas ozoli (4,67; 4,50; 4,17 m), Cesvaines pils ozols (4,22 m), Nespējnieku mājas ozols (4,03 m), Vecās slimnīcas osis (4,34 m) un citi.

Vecākās zināmās liecības par Cesvaines apdzīvotību arheoloģiskajos izrakumos iegūtas par senāko dzelzs laikmetu, kad bijis apdzīvots Cesvaines pilskalns jeb Baronkalns Sūlas kreisajā krastā. Latgaļi pilskalnu apdzīvojuši arī 1. gadu tūkstoša otrajā pusē, vismaz kopš 6.–7. gs., visblīvāk – 12. un 13. gs. Pirmo reizi rakstos, Rīgas bīskapa Alberta (Alberts no Bukshēvdenes, vācu Albert von Buxhoeveden, latīņu Albertus Rigensis) lēņu grāmatā, Cesvaine (Urbs Zeessove) pieminēta 1209. gadā, kad tā bija Rīgas bīskapa īpašums. 

Rīgas arhibīskaps Sūlas labajā krastā licis uzbūvēt mūra pili, tā celta 15. gs. sākumā (mūri saspridzināti 20. gs. 20. g., mūsdienās saglabājušies atsevišķi fragmenti, kas ir valsts arheoloģijas piemineklis). Netālu no mūra pils atradās viduslaiku kapsēta (14.–17. gs.). 16. gs. arhibīskapijas zemes tika sadalītas, izlēņotas, ieķīlātas un piešķirtas balvā muižniekiem un militārpersonām.

Cesvaine vairākkārt nopostīta karadarbībā: 1577. gadā iebrucis Ivans IV (arī Ivans Bargais; Иван IV Васильевич, Иван Грозный), atkārtoti postījumi nodarīti Polijas–Zviedrijas kara (17. gs. sākums) un Krievijas–Zviedrijas (17. gs. vidus) kara laikā.

1685. gadā tika dibināta viena no vecākajām latviešu skolām – Cesvaines draudzes skola, to ierīkoja un sākotnēji uzturēja mācītājs Johans Neidāls (Johann Neudahl). Kopš 1693. gada tur mācījušās arī meitenes.

18. gs. Cesvaini pārvaldīja galvenokārt valdības godalgotas militārpersonas, piemēram, ģenerālfeldmaršals Aleksandrs Buturļins (Александр Борисович Бутурлин) un ģenerālmajors Semjons Zoričs (Семён Гаврилович Зорич). 1795. gadā Cesvaini un vairākas apkārtnes muižas saņēma Vidzemes gubernators Kristofs Ādams fon Rihters (Christoph Adam von Richter), kura pēcnācēji tās 1815. gadā pārdeva Ādolfam Heinriham fon Vulfam (Adolf Heinrich von Wulf). No 1815. līdz 1918. gadam Cesvaine bija vācu muižnieku fon Vulfu dzimtas īpašums.

Fon Vulfi, veidojot pilsmuižas apbūvi 18. un 19. gs. arhitektūras tradīcijās, uzcēla vairāk nekā 50 muižas ēku, no kurām lielākā daļa saglabājusies līdz mūsdienām. Vulfu valdīšanas laikā Cesvainē sāka strādāt ārsts (kopš 1841. gada), tika nodibināta aptieka (1865), uzcelta mūra pagastmāja un nodibināta pagastskola (1870), uzcelta un iesvētīta Cesvaines luterāņu baznīca un atsevišķa pagastskolas ēka (1879), nodibināta slimnīca (1888).

Cesvaines muižas centrālā ēka ir 1892.–1896. gadā celtā Cesvaines pils gotikas, romānikas, renesanses un jūgendstila apvienojumā, kas tika izmantota kā ģimenes māja un medību pils. Pie pils izbūvēts paviljons un sūkņu māja, iekārtots ainavu parks. Cesvaines pilsmuižai piederēja vairāki īpašumi, piemēram, pusmuiža Ķinderēs, Aizkujas muiža ar Dravnieku un Klaucānu pusmuižu, Bučauskas muiža ar pusmuižu Alsupē, vējdzirnavas un ūdensdzirnavas ar maltuvi, zāģētavu un vilnas vērptuvi un citi.

19. gs. attīstījās arī draudzes un pagasta izglītības, kultūras un sabiedriskā dzīve: uzcelta jauna draudzes skola (1842), notika pirmā Vidzemes skolotāju konference (1864), nodibināta Cesvaines dziedāšanas biedrība (1868), sarīkoti pirmie novada dziesmu svētki (1869), nodibināta bibliotēka, Cesvaines krājkase un aizdevu kase (1889–1894) un Cesvaines lauksaimniecības biedrība (1899).

1904. gadā cauri Cesvainei tika ierīkota dzelzceļa līnija.

Īsu laiku 1917. gadā un arī 1919. gadā saimniekoja Cesvaines bezzemnieku deputātu padome un tās izpildkomiteja, 1918. gadā darbojās pagasta padome. 1919. gada sākumā, padomju varas laikā, Cesvaini pievienoja Malienas apriņķim. Pagastā darbojās Artura Veckalniņa zaļie pretlielinieciskie partizāni. Pēc lielinieku padzīšanas tika atjaunots agrākais apriņķu sadalījums.

Latvijas Republikas proklamēšana ierosināja daudzas reformas arī draudzes un pagasta skolās, tā 1919. gadā tika nodibināta Cesvaines ģimnāzija (vēlāk Cesvaines Valsts vidusskola), kam Vilhelms fon Vulfs (Wilhelm von Wulf) iznomāja Cesvaines pili, kur skola atradās līdz pils ugunsgrēkam 2002. gadā. Darbojās aizsargu nodaļa, patērētāju biedrība, piensaimnieku biedrība un vairākas lauksaimniecības un lopkopības organizācijas. Karātavu kalnā tika uzcelta estrāde, Šļākas krogā izbūvēta sarīkojumu zāle ar skatuvi. Uz Cesvaini tika pārcelta koppienotava (dibināta 1912. gadā Āriņās), attīstīta sviesta ražošana, arī eksportam, bet muižas rijā ierīkota linu fabrika (1924).

1925. gada reformā Cesvaine tika iekļauta Madonas apriņķī, 1932. gadā tā definēta kā biezi apdzīvota vieta (ciems).

Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada vasarā un rudenī, Cesvainē norisinājās karadarbība, pilī tika iekārtota galdniecība un lazarete. Pēc kara vidusskolā tika ieviestas krievu klases. 1949. gada 25. martā no Cesvaines deportēti 133 iedzīvotāji. Mūsdienās iekārtotas piemiņas vietas padomju okupācijas laika deportāciju upuriem: Verstes stabs aizvestajiem skolēniem un skolotājiem Cesvaines parkā, piemineklis luteriskās baznīcas dārzā (tēlnieks Bērtulis Buls), piemiņas akmens pie dzelzceļa stacijas.

1956. gadā uz vairāku kolektīvo saimniecību bāzes tika izveidota padomju saimniecība “Cesvaine”, vēlāk valsts šķirnes lopu audzētava ”Cesvaine”, kas pārveidota par paju sabiedrību, bet 2000. gadā likvidēta. 1956. gadā sākta pienotavas rekonstrukcija, uzbūvēta Cesvaines sviesta un siera rūpnīca, kas savu produkciju arī eksportēja. Padomju saimniecībā attīstīja zirgkopību, arī zirgu sportu.

1957. gadā izveidota Cesvaines lauku teritorija, kurā ietilpa arī Aizkuja. 1959. gadā Cesvainē ierīkota televīzijas un radio retranslācijas stacija. 1961. gadā Cesvaine bija pilsētciemats, kam pievienoti Graši, savukārt 1975. gadā tika pievienoti arī Kraukļi. 1991. gadā Cesvaine ieguva pilsētas tiesības, pastāvēja pilsēta ar lauku teritoriju, kas 2009.–2021. gadā bija Cesvaines novadā.

Balstoties senās iestrādēs, arī mūsdienās Cesvainē aktīvi darbojas vairāku nozaru uzņēmumi. Piensaimniecības tradīcijas turpina a/s “Cesvaines piens”, kas 2004. gadā ieguva tiesības produkciju eksportēt. Ir attīstīts bioloģiskās produkcijas ražošanas cikls, rūpnīca pārsvarā koncentrējas uz siera produkcijas ražošanu. SIA “Hawita Baltic” Cesvaines rūpnīcā (uzcelta 2012. gadā) pārstrādā un fasē Čonku purvā iegūto kūdru, kā arī ražo kūdras substrātus, ko pārsvarā eksportē. SIA “Krauss” ražo bērza zāģmateriālus, mēbeļu detaļas, pārsvarā eksportam. SIA “Ozols LG” ražo koka logus, durvis, paletes, eksportē zāģmateriālus, sniedz transporta pakalpojumus. Darbojas vairāki autoservisi, ir arī degvielas uzpildes stacija. 2015. gadā tika dibināts uzņēmums SIA “Cesvaines vīns” – alus darītava un stipro dzērienu ražotne, kas 2020. gadā izveidoja zīmolu “Nord Wolf”.

Cesvainē ir vairāki maztumtirdzniecības veikali, kā arī aptiekas. Salonā “Divi torņi” nopērkama pārsvarā mājražotāju produkcija. 

Viesus izmitina dienesta viesnīca, kempings “Rozītes”, brīvdienu mājas “Granti” un “Divi spilveni”. Darbojas krodziņš “Kuilis” un pils restorāns.

Kopš Cesvaines slimnīcas slēgšanas (2002) Cesvainei tuvākā ir Madonas novada pašvaldības SIA “Madonas slimnīca”. Cesvainē darbojas ginekologa prakse SIA “Salvere IR”, zobārstniecība SIA “AL denta”, SIA “Sergeja optometrijas salons”. Kopš 2022. gada Cesvainē vairs nav ģimenes ārsta prakses, tuvākais ārsts pieņem Dzelzavā. Kādreizējā slimnīcā 2006. gadā tika iekārtots Cesvaines un Dzelzavas sociālās aprūpes centrs.

Cesvainē darbojas 1919. gadā dibinātā Cesvaines vidusskola, kurai 2007. gadā uzcelta jauna ēka, 2017. gadā – sporta zāle, 2023. gadā izbūvēts stadions līdzās skolai. 1952. gadā atvērts pirmais bērnudārzs, 1972. gadā dibināta tagadējā pirmsskolas izglītības iestāde “Brīnumzeme”. 1991. gadā dibināta Cesvaines Mūzikas un mākslas skola. No 1957. līdz 2017. gadam strādāja Cesvaines internātskola, kura pēc tam tika pievienota vidusskolai.

Ģimeniskai videi pietuvinātu privātu pakalpojumu sniedz Grašu bērnu ciemats, kas uzņem audzēkņus no visas Latvijas un 2023. gadā kļuvis par nodibinājuma “Caritas Latvija” struktūrvienību. Ciemata bērni mācās Cesvaines un citās izglītības iestādēs.

Interešu izglītību un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu ārpus izglītības iestādēm organizē Cesvaines multifunkcionālais centrs.

Mūsdienās Cesvainē regulāri notiek pludmales volejbola, basketbola, novusa, orientēšanās u. c. sporta veidu sacensības, tiek rīkoti pārgājieni un velobraucieni. 

Cesvaines kultūras tradīcijas turpina pašvaldības uzturētās kultūras iestādes – bibliotēka, kultūras nams, kultūras un mākslas centrs “Cesvaines pils”, tūrisma centrs –, luterāņu un katoļu baznīcu draudzes, kā arī sabiedriskās organizācijas. Tiek rīkoti ikgadējie Cesvaines svētki, dažādi koncerti un pasākumi, teātra izrādes, kinoseansi un izstādes. Kultūras namā darbojas amatiermākslas kolektīvi: Cesvaines pūtēju orķestris (1971), jauktais koris “Cesvaine” (1959), dāmu deju grupa “Kamenes” (2001), folkloras kopa “Krauklēnieši” (1990), Cesvaines teātris (1956), tautas deju grupa (1952), bērnu vokālais ansamblis “Domiņa” (2009), mākslas studija (2013), audēju un rokdarbu studija (2019). Sadarbībā ar draudzi tiek rīkoti koncerti Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

1997. gadā dibināta Cesvaines kultūras veicināšanas biedrība, kas popularizē Cesvaines novada kultūrvēsturiskās vērtības un īsteno ar Cesvaini saistītus projektus. 1999. gadā dibināta biedrība “Mārtiņroze”, kas apvieno vecākās paaudzes cesvainietes, organizē atpūtu un pašizglītošanos. 2008. gadā dibināta Cesvaines mākslinieku biedrība, kas īsteno mākslas un amatniecības projektus. 2022. gadā dibinātā biedrība “Atrasts Cesvainē” veicina bērnu un jauniešu saturīgu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu. Darbojas Latvijas Politiski represēto biedrības Cesvaines nodaļa u. c. organizācijas.

Cesvainei un apkārtnei veltīta amatierfilma “Sesswegen” (2012. gads, režisors Andris Skride), dokumentālā filma “Nopietnā rotaļa: stāsts par Cesvaines teātri un cilvēkiem, kuri to radījuši, spēlējuši un mīlējuši” (2017. gads, režisori Anna Dargevica-Dziļuma, Jānis Dziļums), īsfilma “Zaļā māja” (2017. gads, režisors Jānis Sēlis) un citas. 

Kopš 1994. gada iznāk laikraksts, mūsdienās – pašvaldības informatīvais izdevums “Cesvaines Ziņas”, bibliotēkā ir iekārtots publisks interneta pieejas punkts.

Cesvaines pilī tiek piedāvātas ekskursijas gida pavadībā, izstādes, darbojas muzejs, iespējama telpu noma. Pils lielo durvju komplekts, griestu gleznojumi, interjera dekoratīvā apdare, kamīni, kamīnkrāsns, metālkalumi ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi; pati pils – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Cesvaines muižas kompleksā pieejamas ekskursijas gida pavadībā, savukārt Cesvaines tūrisma centrs organizē dažādus pasākumus. Pilsmuižas stallis un zaļā māja ir valsts arhitektūras pieminekļi.

Pārējie apskates objekti: 14. gs. mūra pilsdrupas (viduslaiku pils, valsts arheoloģijas piemineklis), ledus pagrabs, evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca (1879), baznīcas dārzs un kapsēta, draudzes skola, Karātavu kalns (radio un televīzijas stacija, tornis), mācītājmuižas parks, Romas katoļu baznīca (1997), Māla piekalnīte (1905. gada piemiņas akmens), Lazdu kalns (dabas parks), Stopiņa koka mājas pilsētā (vietējas nozīmes kultūrvēsturiski objekti). 

Cesvainē dzimuši – vētras un dziņu laikmeta dzejnieks Jākobs Mihaels Reinholds Lencs (Jakob Michael Reinhold Lenz), pianists un konservatorijas profesors Arvīds Daugulis, arheologs Hugo Riekstiņš, fotogrāfs Nikolajs Ozoliņš, Cesvaines Tautas teātra aktrise un vadītāja Friderika Zvirgzdiņa, literatūrzinātniece Milda Kalve, rakstnieks un publicists Arturs Goba, vēsturnieks Jānis Bērziņš, datorzinātnieks un matemātiķis Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, komponists un dziedātājs Edmunds Vestmanis.