Cesvaines pagasts ir pagasts Vidzemē, Madonas novada ziemeļu daļā, 16 km attālumā no novada centra Madonas. Cesvaines pagasts robežojas ar Madonas novada Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī Gulbenes novada Druvienas un Tirzas pagastu. Pagasta platība ir 185,28 km², un tā teritorija no visām pusēm iekļauj Cesvaines pilsētu. Pagastā ir 4 vēsturiskie ciemi (Graši, Kārkli, Kārzdaba, tagad mazciemi, un vidējciems Kraukļi), kā arī 16 mazciemi (Bebri, Boķi, Jukāni, Rakuti, Cērteles, Jokums, Kubas, Miķelēni, Taureņi, Vīboti, Pavāri, Kārklumuiža, Vecumi, Kočkares, Sakums, Valdes muiža) un 2 skrajciemi (Mentes un Ūbāni).

2023. gadā Cesvaines pagasta iedzīvotāju skaits – 981.

Cesvaines pagasta teritorija atrodas Vidzemes augstienē, Vestienas pauguraines ziemeļaustrumos, Augšgaujas pazeminājuma dienvidos un Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumos. Augstākie pauguri ir Kārzdabas, Vecumu un Rēzēnu māju apkārtnē, kā arī pagasta dienvidrietumos. Pagastā ir vairāk nekā 20 virsotņu, kas augstākas par 200 metriem virs jūras līmeņa, piemeŗam, Ūsiņa kalns (259,3 m), Stradu kalns (252,7 m), Austras kalns (239,2 m), Banderkalns (222,7 m) un Lāčkalns (219,3 m). Zemākā vieta (106,9 m) atrodas Čonku purvā pagasta dienvidaustrumos.

4,1 km² no pagasta teritorijas aizņem ūdeņi. Pagastā ir sazarots upju un upīšu tīkls, kura centrā ir Kuja ar pietekām. Tās labā krasta pietekas ir Kārzdabīte, Urdava, Lācīte un Sūla (ar Ārupīti), kreisā krasta pieteka ir Apiņupīte, bet uz robežas ar Liezēres pagastu tek Kujas labā krasta pieteka Rūgupīte. Pagasta ziemeļus šķērso līkumainā Tirza, abpus robežai ar Druvienas pagastu līkumo Tirzas kreisā krasta pieteka Vilaune. Pie Vilaunes ietekas Tirzā izteikti meandri, daudzas vecupes, nelielas saliņas.

Lielākais ezers ir Mazais Virānes ezers (47,2 ha, dziļākā vieta 2,5 m) pie robežas ar Tirzas pagastu. Citi ezeri: Kārzdabas ezers (12,3 ha), Kaulacezers (7 ha), Lūšu ezers (6,4 ha), Zupānu ezers (3,3 ha), Lielezers (Rudzīšu ezers, 1,8 ha) un Mucenieku ezers (1,8 ha).

Cesvaines pagastā atrodas vairāki purvi, piemēram, Čonku purvs (431 ha, zemais purvs, nosusināts), Velna purvs (Pakuļu purvs, 56 ha, daļēji nosusināts) un Sakņupītes purvs (54 ha).

Apmēram 43 % no pagasta teritorijas klāj meži.

Dienvidrietumu daļā pagasta robežai piekļaujas Natura 2000 teritorija “Nesaules kalns”. Valsts nozīmes aizsargājami dabas objekti ir liepu puduris pie Cesvaines draudzes skolas, Grašu ozoli un Voļģu velnakmens. Pagasta teritorijā ir daudz dižkoku, visvairāk ir ozolu, piemēram, Vidus Boķu (8,14 m), Lejas Putniņu (7,64 m; 5,40 m), Kalna Stradu (6,68 m; 5,29 m), Kalna Cērteļu (6,61 m), Gremu (6,57 m) un citi.

Bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas ir putnu liegumi 25,4 ha platībā, ieskaitot melnā stārķa (Ciconia nigra) ligzdas “Slēdenēs” (13,1 ha); vairāki mikroliegumi: skuju koku meža biotops 1,0 ha platībā, mistrota slapjā meža biotops 0,7 ha platībā, platlapju meža biotops “Greķos” 5,3 ha platībā un vairāki citi.

Pagastā iegūstamie dabas resursi ir smiltis (Kraukļu, Kārklu, Kārzdabas, Pavāru, Prikņu, Aizsilu, Zamuru, Lūšu karjers) un saldūdens kaļķis (atradnes pie Ozoliem, Pāpeniem, Mazšņuceniem).

Tagadējais Cesvaines pagasts veidojies no vairākiem pagastiem un pagastu daļām, tādējādi informācija par iedzīvotāju skaitu dažos periodos ir aptuvena.

* kopā ar Cesvaini

Iedzīvotāju blīvums pagasta teritorijā – 5,4 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Iedzīvotāji nodarbināti galvenokārt Cesvaines un apkārtnes lauksaimniecības, kokapstrādes, pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, kā arī pašvaldības iestādēs. Amatnieki un citi pašnodarbinātie iesaistās neliela apjoma mājražošanā un tūristu apkalpošanā.

Galvenie reģionālie satiksmes ceļi koncentrēti pagasta austrumos: dzelzceļa līnija Rīga–Vecumi (stacija Cesvaine) un 1. šķiras autoceļš P37 (Pļaviņas–Madona–Gulbene). No Cesvaines uz ziemeļiem virzīts 1. šķiras autoceļš P38 (Cesvaine–Velēna). Pārējie pagasta ceļi ir 2. šķiras autoceļi jeb vietējas nozīmes ceļi, kas veido sazarotu tīklu.

No Cesvaines tiek nodrošināta vilcienu satiksme ar Gulbeni un Rīgu, autobusu satiksme ar Madonu, Lubānu, Gulbeni, Aizkraukli, Rīgu, Saulkrastiem un Valmieru.

Cesvainē darbojas pasta nodaļa, Cesvaines bibliotēkā un Kraukļu bibliotēkā pieejams bezmaksas internets. Radio un televīzijas apraidi nodrošina Cesvaines radio un televīzijas stacija.

Pagasta teritorija izsenis izmantota lauksaimniecībā un ar mežistrādi saistītās nozarēs. Pagastā darbojas lopkopības un piena lopkopības saimniecības, piemēram, “Kalna Vēveri”, “Voičakas” un citas. Pienu no pagasta un tālākas apkārtnes zemniekiem iepērk a/s “Cesvaines piens”, kas specializējusies siera ražošanā.

Ilggadēji produktīvi strādā vairākas zemnieku saimniecības, piemēram, “Sviķi” (dārzeņi, graudi, dēsti), “Akmeņkrogs” (graudi, zemes apstrādes pakalpojumi), “Lejas Baltiņi” (graudi, piens), “Tirzupi” (graudi, transporta pakalpojumi) un “Jaunspieķi” (medus, bišu produkti), daudznozaru mājražošanas saimniecība “Vidus Ruņģi” (pārtika, koka izstrādājumi, dēsti), kā arī stādaudzētavas “Urdavas” un “Kalna Boķi”.

Lielākais rūpniecības uzņēmums pagasta teritorijā ir SIA “Hawita Baltic”, kas fasē kūdru, ražo kūdras substrātus un produkciju plaši eksportē.

Kādreizējās zirgaudzētāju tradīcijas turpina saimniecībās “Lielšņuceni”, “Greķi” un “Pakavi”.

Cesvainē atrodas Centrālvidzemes virsmežniecība. Ar kokapstrādi nodarbojas un koksnes izstrādājumus eksportē SIA “Krauss” (bērza zāģmateriāli, mēbeļu detaļas) un SIA “Ozols LG” (koka logi, durvis, paletes).

Pagastā visi veikali ir likvidēti, tirdzniecība notiek no autoveikaliem un Cesvainē.

Viesmīlības pakalpojumu nozarē darbojas viesnīca “Grašu pils”, kempings “Rozītes”, brīvdienu mājas “Pie sievasmātes”, “Dzirnavkalns” un “Klusuma kabatas”.

1685. gadā tika nodibināta Cesvaines draudzes skola, kas ar pārtraukumiem darbojās līdz 1925. gadam, kad tā tika apvienota ar Cesvaines pagastskolu. Līdztekus draudzes skolām jau 18. gs. vidū pastāvēja tā sauktās mājskolas un muižu skolas (Oļu muiža, Kārzdabas muiža, Kraukļu muiža). 

Kārzdabā Vanagpakalna skolas (luterticīgo) ēka uzcelta 1820. gadā, skola pastāvēja līdz 1919. gadam, kad tā tika apvienota ar pareizticīgo draudzes skolu (dibināta 1846. gadā). 1864. gādā Kārklos uzbūvēta pirmā pagastskolas koka ēka. 1885. gadā uzbūvēta mūra ēka, kas nosaukta par Nikolaja skolu, bet 1936. gadā pārdēvēta par Gubeņa skolu, kas tika slēgta 1965. gadā. 1870. gadā pašā Cesvaines centrā uzcelts Cesvaines pagastskolas nams (1925. gadā apvienota ar draudzes skolu), Kraukļos jaunbūvētā pagastnama telpās dibināta Kantora jeb Vilhelma skola, kas slēgta 2006. gadā. 1869. gadā uzcelta Grašu skola, kas darbojās līdz 1970. gadam.

1876. gadā visā Cesvaines draudzē darbojās 9 skolas, strādāja 12 skolotāji un mācījās 492 skolēni.

Grašu pagasta Jaunzemos 1900.–1907. gadā darbojās Kristīnes Apkalnes meiteņu privātskola – 2. šķiras sieviešu proģimnāzija, kas vēlāk pārcelta uz Cēsīm un pārveidota par ģimnāziju.

Vienīgā kultūras iestāde pagasta teritorijā ir Kraukļu skola, kurā notiek izstādes, darbojas folkloras kopa “Krauklēnieši” un pagasta bibliotēka.

Senākie zināmie dati par Cesvaines apkārtnes apdzīvotību attiecināmi uz vidējo neolītu, kad saskaņā ar arheoloģiskās izpētes datiem cilvēki dzīvoja pie Mazā Virānes ezera, savukārt akmens cirvji atrasti citur pagasta teritorijā – bijušajā Grašu pagastā.

Mūsdienu pagasta teritorija apdzīvota arī dzelzs laikmetā. Vairāk liecību arheoloģiskajos izrakumos iegūts par senāko dzelzs laikmetu, kad bijis apdzīvots Cesvaines pilskalns jeb Baronkalns, laikmetam raksturīgi apbedījumi (akmeņu krakāli) atrasti Alsupes silā (kādreizējā Kraukļu pagastā). Kā konstatēts pēc atradumiem, etniski te sajaukušies balti un Baltijas somi, piemēram, pilskalnu kopš 6.–7. gs. apdzīvojuši latgaļi, uz ziemeļiem no Cesvaines mituši Baltijas somi, arī sēļi. Livonijas laika atradumi liecina par lībiešu ieplūšanu apvidū, savukārt zviedru laiku (17. gs.) atradumi – par plašu teritorijas apdzīvotību.

Apvidū ir daudz senvietu – apmetņu, senkapu, atsevišķu apbedījumu u. c. savrupatradumu vietu, kas pētītas un saglabātas, bet daļa nopostītas, būvējot infrastruktūras objektus.

Cesvaines pagasta teritorija veidojusies ilgākā laika periodā, aptverot kādreizējo muižu – Cesvaines (Seβwegen) ar Ķinderu pusmuižu, Apeltienas (Appelthen), Grašu (Geistershof), Kārklu (Neu-Geistershof), Kārzdabas (Kerstenbehm), Kraukļu (Grawendahl) – zemes, kā arī daļu Cesvaines draudzes teritorijas. Aktīvāka relatīvi patstāvīgu, no muižām neatkarīgu mazo pagastu izveide notika pēc 1866. gada, kad tika pieņemts Baltijas pagastu likums. Tādēļ pamazām tika dibināti pagasti: Cesvaines, Grašu, Kārzdabas, Kraukļu, Oļu-Apeltienas (pēc 1925. gada Oļu). Līdz 1924. gadam tie ietilpa Cēsu apriņķī, pēc tam Madonas apriņķī.

1920. gada agrārajā reformā Cesvaines muiža un Ķinderu pusmuiža tika sadalīta 155 vienībās, Grašu muiža – 57, Kraukļu muiža – 97 vienībās. Kārzdaba bija kroņa jeb valsts muiža. 1927. gadā pagasta teritorijā kopumā bija apmēram 400 vecsaimniecības, apmēram 300 jaunsaimniecības un 65–70 amatnieku saimniecības, Cesvaines pagasta īpašumā bija bijušais Šļākas krogs, pagasta nams, divi skolas nami un nespējnieku patversme “Āriņās”.

Padomju okupācijas laikā pagasta teritorijā tika veikta vairākkārtēja struktūru izveidošana, likvidēšana un apvienošana. 1945. gadā tika izveidoti Aizkujas, Cesvaines, Grašu, Kārklu, Kārzdabas, Kraukļu, Oļu ciemi un atbilstīgās ciema padomes. 1947. gadā teritorija tika iekļauta Gulbenes apriņķī. 1949. gadā likvidēts Cesvaines, Kārzdabas, Kraukļu, Grašu un Oļu pagasts, nodibināts lauksaimniecības artelis “Miers”. 1950. gadā izveidots Cesvaines rajons un Cesvaines strādnieku ciemats, savukārt Cesvaines ciems pievienots Aizkujas ciemam. Nodibināti vairāki mazi kolhozi, bet pēc apvienošanas pastāvēja divas lielas saimniecības: padomju saimniecība “Cesvaine” (dibināta 1956. gadā), vēlāk valsts šķirnes lopu audzētavas (VŠLA) “Cesvaine”, un kolhozs “Miers” Kraukļos (abas apvienotas 1974. gadā). 1992. gadā VŠLA pārveidota par paju sabiedrību un 2000. gadā likvidēta. 1954. gadā Kārkli pievienoti Kraukļiem, Kārzdaba – Grašiem. 1956. gadā likvidēts Cesvaines rajons, bet 1957. gadā likvidēts Aizkujas ciems, teritorija daļēji pievienota Cesvaines strādnieku ciematam, izveidojot Cesvaines lauku teritoriju. 1961. gadā Graši pievienoti Cesvaines lauku teritorijai, tā pārdēvēta par Cesvaines pilsētciematu, likvidētā Aizkujas ciema kolhoza “Stars” teritorija pievienota Sarkaņu ciemam. 1975. gadā Kraukļu ciems pievienots Cesvaines lauku teritorijai. Rezultātā zaudēta daļa vēsturiskā Cesvaines pagasta un daļa Oļu pagasta teritorijas.

Visos pagastos no 19. gs. beigām līdz padomju okupācijai 20. gs. 40. gados darbojās sabiedriskās organizācijas, visaktīvāk no 1918. līdz 1940. gadam, piemēram, līdzās lauksaimnieku, piensaimnieku, savstarpējās apdrošināšanas, meliorācijas, mednieku, mazpulku, aizsargu u. c. organizācijām darbojās Oļu-Apeltienes viesīgā biedrība (1887–1939), Kārzdabas–Apeltienes mūzikas palīdzības biedrība (1907–1916), Apvienotā Cesvaines–Grašu–Kārzdabas kultūras veicināšanas biedrība (1921–?), Cesvaines–Grašu–Kārzdabas–Oļu–Patkules pašvaldību veselības aizsardzības savienība (?–1941), kā arī valsts mēroga organizācijas, piemēram, Latviešu jaunatnes savienības, Latvijas kultūras veicināšanas biedrības, Latvijas pretalkohola biedrības u. c. nodaļas un Brīvības pieminekļa pagastu komitejas (Cesvaines, Grašu, Kārzdabas, Kraukļu, Oļu). Kultūras veicināšanas biedrībai bija savs nams un bibliotēka pārbūvētajā Šļākas kroga daļā. Padomju okupācijas laikā Grašos, Kraukļos, Kārzdabā darbojās klubi un bibliotēkas.

1991. gadā, kad Cesvaine ieguva pilsētas tiesības, pagasta teritorija bija pilsētas lauku teritorija, kas 2010. gadā pārdēvēta par Cesvaines pagastu; 2009.–2021. gadā teritorija ietilpa Cesvaines novadā.

Voļģu (Vaļģu) velnakmens, kas ir sena kulta vieta. Kārzdabas pareizticīgo baznīca (1875, brūkoša), draudzes skola un kapsēta, Kārzdabas ezers, novelista un dzejnieka Jāņa Ezeriņa mājas Beiri (Bokulti). Grašu muiža, baronu kapsēta, parks un dižozoli, Grašu pils (1784, mūsdienās viesnīca), rakstnieka Augusta Saulieša mājas Saulieši. Grūbu skansts – viduslaiku nocietinājums (valsts arheoloģijas piemineklis). Kraukļu muiža un dzirnavas, Īvānu mājas (1929. gadā attēlotas uz 500 latu naudaszīmes), piemineklis Kārļa Krēmera grupējuma nacionālajiem partizāniem (2007), Kraukļu bibliotēka, zemnieku dzīvojamā māja Kalnieši (1796, valsts arhitektūras piemineklis). Vecā Ķinderu kapsēta (18. gs.), Ķinderu kapsēta (kopš 1876. gada), kur atrodas Kārļa Jansona veidotasi kapa piemineklis (1938) A. Saulietim un latviešu leģionāru brāļu kapi. Mūra loka (līkais) tilts (19. gs. vidus) pār Kujas upi, kas ir vienīgais tāda veida tilts Latvijā. Vairāki senkapi, valsts arheoloģijas pieminekļi, piemēram, Sauliešu (Kapu kalniņš), Grantskalnu, Jurguču, Vēršāru (krakāls, agrais dzelzs laikmets) un Lucu senkapi Bērzkalniņā (vidējais dzelzs laikmets). Mūsdienu tūrisma objekti ir mednieku dārgumu krātuve brīvdienu mājā “Pie sievasmātes” un jātnieku sporta klubs “Pakavi”, kur pieejama arī reitterapija.

A. Saulietis – rakstnieks, skolotājs, izdevējs, sabiedriskais darbinieks; Marija Gubene – ērģelniece, konservatorijas profesore, folkloriste, Roberts Kļaviņš – ģenerālis; Jānis Stalbovs – Latvijas Bankas direktors (1928–1940, 1941–1944); Alberts Vītols – luterāņu mācītājs, dzejnieks, Cesvaines ģimnāzijas dibinātājs; J. Ezeriņš – rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs; Aleksandrs Plensners – pulkvedis, žurnālists, rakstnieks; Elvīra Baldiņa – aktrise; Ēriks Lācis – kinorežisors; Jānis Kvēps – sporta ārsts, Latvijas hokeja izlases ārsts.