Plašākā nozīmē faleristika ir arī ordeņu, medaļu, goda zīmju, kā arī nozīmju kolekcionēšana, kas īpašu uzplaukumu daudzās valstīs sasniedza 20. gs. pirmajā pusē. Kolekcionēšana tiek veikta, grupējot priekšmetus pēc noteiktām pazīmēm, piemēram, krājot noteiktu valstu, vēsturisku periodu, dažādu organizāciju vai konkrētu notikumu priekšmetus. Plašāka faleristikas kompleksa pētīšana balstās uz vairākiem nosacījumiem: 1) jābūt pašam faleristikas priekšmetam, 2) rakstītiem avotiem (publicētiem vai nepublicētiem), 3) audio ierakstiem, 4) vizuāliem avotiem – mākslas vai grafikas darbiem, kino, fono, foto dokumentiem, kas saistīti ar apbalvošanu un apbalvojuma saņēmēju. Svarīgi ir arī dokumenti par apbalvojuma izveidi, piešķiršanu, diplomi, apliecības, protokoli, tāpat arī dokumenti, kas saistīti ar speciālajām ordeņu piešķiršanas institūcijām (ordeņa dome, kapituls).

Nosaukums radies no vārda “falera” (latīņu falerae, phalerae), kuram ir vairākas nozīmes: 1) metāliski rotājumi, karavīru atšķirības zīmes (equites donati phaleris), 2) metāliski rotājumi uz ziloņu un zirgu krūtīm un pierēm (equus phaleris insignis), 3) sieviešu rotas, kuras nēsā uz krūtīm (matrona ornata phaleris). Visās šajās nozīmēs vārds “falera” sastopams antīkajā literatūrā, kas ļauj izsekot termina transformācijai – no metālisku rotu nosaukuma līdz apbalvojuma un atšķirības zīmēm.

Faleristikas galvenā funkcija ir priekšmeta noteikšana, sistematizēšana un pētīšana. To veic pēc šādām pazīmēm: apstiprināšanas dokuments, vieta, laiks, tehnoloģija, statuss, ziņas par piederību. Apbalvojuma kompleksa pētīšana palīdz svarīgu notikumu un faktu (piemēram, karu un kauju) izpratnē un izzināšanā, veicina zināšanu paplašināšanu par dažādiem sabiedrības dzīves notikumiem. Faleristika ir svarīgs avots politiskās vēstures pētīšanā. Faleristikas kompleksai izpētei nepieciešams izmantot dažādas zinātnes nozares.

Faleristika kā vēstures palīgnozare balstās uz apbalvojuma kompleksa izpēti vēstures avotos, tā ir saistīta ar avotu mācību, filozofiju, socioloģiju un citām zinātnēm. Tā saistās arī ar tehnikas attīstības vēsturi un mākslas vēsturi, jo daudzi faleristikas priekšmeti ir dekoratīvi lietišķās mākslas izstrādājumi. Visciešāk faleristika ir saistīta ar tādām vēstures palīgnozarēm kā numismātika, heraldika (uz ordeņiem bieži sastopami valstu ģerboņi), veksikololoģija (apbalvojumi bieži nēsājami lentēs, kas darinātas valsts karoga krāsā) un emblemātika (pieņemtu simbolu izmantošana apbalvojumiem un nozīmēm).

Faleristikas priekšmetus var iedalīt divās lielākās grupās. Pirmajā grupā ietilpst apbalvojumi: ordeņi, apbalvojuma medaļas, goda zīmes. Tie parasti ir augstas kvalitātes juvelierizstrādājumi, kas var būt papildināti ar dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, stiklu, tie galvenokārt gatavoti no zelta, sudraba, apsudrabotas vai apzeltītas bronzas, izmantojot karsto vai auksto emaljēšanas metodi. Mūsdienās dārgmetālus aizstāj ar dažādu metālu sakausējumiem – jaunsudrabu, tompaku un citiem. Dārgmetālus atpazīt palīdz metāla raudzes zīmes, kas mēdz būt novietotas reversā, iestrādātas rotājuma elementos, uz cilpiņām, kas savieno faleristikas priekšmetu ar lenti. Faleristikas priekšmetu izgatavotāju (meistaru vai darbnīcu un fabriku) zīmes atrodas reversā, retāk aversā labajā pusē pie lejas malas vai arī paslēptas zem emaljas (daļai Krievijas Impērijas ordeņu).

Ordeņi ir katras valsts augstākais apbalvojums, ko piešķir par nopelniem militārajā vai civilajā jomā. Goda zīmes un medaļas – priekšmeti, kas tāpat kā ordeņi domāti militāru vai civilu nopelnu atzīmēšanai, bet statusā zemāki par ordeni; mēdz būt apaļi, ovāli, vairoga vai daudzstūru formas, nēsājamas lentē kaklā vai dažādos tās salocījumos pie krūtīm, tās var pasniegt komplektos. Populāras ir sabiedrisko organizāciju apbalvojuma medaļas un goda zīmes, tās ir civilo nopelnu atzīmēšanas līdzeklis, kuras joprojām dibina un pasniedz gan valsts iestādes, nozaru ministrijas, gan nevalstiskās organizācijas un biedrības. Daudzi sabiedrisko organizāciju apbalvojumi ir reti vai pat ļoti reti.

Otrajā grupā ietilpst amata un dienesta zīmes, nozīmes, žetoni. Tiem parasti ir augsta vai vidēji augsta izgatavošanas kvalitāte, tie gatavoti no materiāla, kas nav dārgmetāls. Ņemot vērā nozīmju lielo daudzveidību un skaitu, tās ir ļoti populārs kolekcionēšanas objekts. Daudzās valstīs faleristikas priekšmetu skaitā ietilpst arī formas tērpu kokardes un atšķirības zīmes.

Amata zīme kā priekšmets parasti ir medaļa vai nozīme, kas apliecina kādas personas pilnvarojumu atrasties noteiktā amatā. Tās var būt greznākas, “ceremoniālākas” – apaļas, ovālas, daudzstūra vai vairoga formas medaļas, ko nēsā greznā ķēdē vai lentē. Ja tās paredzētas lietošanai ikdienā, tās mēdz būt dažādas formas: piespraužamas vai ar skrūvi piestiprināmas nozīmes veidā. Kopējā pazīme – informācija uz tām uzrakstu vai attēlu veidā liecina par noteiktu amata pienākumu pildīšanu.

Izdienas zīmes piešķir par noteiktu nostrādātu vai nodienētu laiku civilās vai militārās iestādēs un organizācijās. Tās var būt gan nozīmes, gan medaļas. Kopējā pazīme – atzinība par noteiktu nostrādātu gadu skaitu parādās uz priekšmeta kā gadu skaita apzīmējums ar romiešu vai arābu cipariem.

Nozīmes ir visplašākā faleristikas avotu grupa, tās gatavo no metāla vai polimēru materiāliem, tām var būt piederības, piemiņas vai apbalvojuma funkcija.

Piederību apliecinošas nozīmes raksturīgas sporta un cita rakstura biedrībām, darba kolektīviem (firmām, iestādēm), mācību iestādēm. Tās var būt numurētas. Mācību iestāžu beigšanas nozīmes tradicionāli dēvē par žetoniem.

Piemiņas funkcija ir galvenā tām nozīmēm, ko izgatavo un izplata noteiktu notikumu vai personu atcerei, kā arī iegādājas par atmiņu kādas vietas apmeklējumam. Apbalvojuma funkciju nozīme iegūst, ja to piešķir kā noteiktu sasniegumu apliecinājumu vai pateicību par ilggadēju darbu vai kalpošanu kādā nozarē. Tās bieži vien ir numurētas un tiek pasniegtas kopā ar dokumentiem.

Ar vārdu “žetons” sākotnēji apzīmēja metāla diskus, kas tika lietoti summu atzīmēšanai, skaitot ar rēķināšanas galdiņa (abaka) palīdzību Eiropā laikā no 13. līdz pat 18. gs. Skaitīšanas žetoni līdzinās monētām, parasti ir nelieli, divpusēji, ar leģendu, gatavoti no materiāla, kas nav dārgmetāls. Ir arī valdnieku kronēšanas, laulību, bērnu dzimšanas, militāru uzvaru vai bēru gadījumos gatavoti žetoni, ko dalīja pūlim un gatavoja lielos daudzumos. Mūsdienās tie ir telefona, naudas aizstājēju, dzīvnieku atpazīšanas zīmju un citādi sadzīviski žetoni.

Termins “faleristka” pirmo reizi lietots 1937. gadā Čehoslovākijā. To ieviesa kolekcionārs un pētnieks Oldržihs Pilcs (Oldřich Pilc), bet drīz pēc tam sekojošā Čehoslovākijas okupācija un Otrais pasaules karš nedeva iespēju šim terminam nostiprināties zinātniskajā terminoloģijā. Tālāka termina pielietošana jau saistās ar pēckara gadu publikācijām izdevumā Ordenskunde, kuru Rietumberlīnē izdeva Ordeņu pētniecības institūts Kurta Gerharda Klītmana (Kurt Gerhard Klietmann) vadībā, ar franču žurnālu Journal Européen du Collectionneur des Ordes et des Décorations. 20. gs. 60.–70. gados termina nostiprināšanā daudz paveicis Žižkovas Armijas muzeja (Armádní muzeum Žižkov) Prāgā zinātniskais līdzstrādnieks Zbišeks Svoboda (Zbišek Svoboda), Plzeņas Faleristikas studijas vadītājs Mihals Zdeneks (Michal Zdeněk), īpaši izceļams apbalvojumu pētnieks Vāclavs Mēržička (Václav Měřička), kurš 1976. gadā izdotajā monogrāfijā “Faleristik” definēja jautājumu loku, ar kuriem nodarbojas faleristika kā zinātniska disciplīna, kā arī norādīja uz tās saistību ar citām vēstures palīgdisciplīnām un sniedza apbalvojumu klasifikācijas izklāstu. 20. gs. 70. gados faleristika atdalījās no numismātikas un nostiprinājās kā patstāvīga vēstures palīgdisciplīna.

Vienlaikus plašu izplatību ieguva arī šī vārda otrā, šaurākā nozīme – nozīmju kolekcionēšana.

Faleristikas priekšmetu vākšana bijusi populāra visos laikos. Senākās un lielākās faleristikas kolekcijas ir veidojušās numismātikas kabinetu ietvaros un glabājas lielākajos nacionālajos muzejos. Daudzām no tām par pamatu kalpo bagātas privātkolekcijas. Lielākās kolekcijas glabājas Drēzdenes Valsts Mākslas muzeja (Staatliche Kunstsammlungen Dresden) Numismātikas kabinetā, Britu muzejā (The British Museum) Londonā, Bodes muzejā (Bode Museum) Berlīnē, Impērijas dārgumu glabātuvē Topkapi pilī (Topkapı Sarayı) Stambulā, Valsts Ermitāžā (Государственный Эрмитаж) Sanktpēterburgā un citur. Vēl bez muzeju kolekcijām pastāv arī ļoti labas privātkolekcijas.

Līdz ar digitālo tehnoloģiju attīstību ir vienkāršojies faleristikas priekšmetu atributēšanas process. Pastāv dažādi tematiskie forumi, muzeju veidotās virtuālas programmas, e-veikali un izsoles, tiek izdoti dažādi apbalvojumiem veltīti katalogi, kuros ir atrodami attēli un apraksti par katru apbalvojumu. Tā kā faleristikas priekšmeti bieži ir mākslas paraugi un augstvērtīgi juvelierizstrādājumi, tad tie kļūst par investīciju objektiem, un saistībā ar šo faktu attīstās viltojumu un kopiju izgatavošanas apjomi.