Tradicionāli medaļas tiek gatavotas no metāla, to izkausētu lejot formā vai arī tās kaļot ar divpusējiem spiedņiem līdzīgi kā monētas. Līdz pat 20. gs. beigām medaļas izgatavošanai vispirms bija nepieciešams vaska modelis, ko gatavoja pēc autora zīmētas skices. No vaska modeļa veidoja ģipša nolējumu, no tā savukārt darināja formu medaļas liešanai vai arī pārnesa medaļas attēlu uz tērauda spiedņiem, ar kuru palīdzību medaļa tika kalta. Retāk medaļas gatavotas ar galvanoplastikas metodi. Bieži izmantoti metāli medaļu izgatavošanai ir bronza un sudrabs, retāk tās gatavotas no zelta. Masveidā ražotas medaļas varēja gatavot arī no cinka, alvas vai svina, kā arī no dažādiem metālu sakausējumiem. Dažkārt viens sižets tiek attēlots dažāda materiāla medaļās, īpaši tad, ja tās ir apbalvojuma medaļas, kas tiek piešķirtas par dažāda līmeņa nopelniem un dalītas pakāpēs. Bieži sastopam informāciju par “zelta”, “sudraba” un “bronzas” godalgām. Ne vienmēr gan tās tiešām gatavotas no nosaukumā minētajiem metāliem, bieži vien tiek aizgūta tikai to krāsa. Metāla dārdzības un fizisko īpašību dēļ “zelta” medaļas visbiežāk tikušas gatavotas no bronzas vai sudraba un apzeltītas. Medaļu gatavošanai izmanto arī mālu, porcelānu un citas plastiskas masas, stiklu, koku, akmeni un citus materiālus. Tās visbiežāk izgatavo diska, dažkārt elipses, romba vai daudzstūra formā. Mūsdienās sastopamas arī oriģinālas, neregulāras formas medaļas.
Medaļas priekšpusē (aversā) un aizmugurē (reversā) tiek izvietoti attēli un uzraksti cilnī, kura reljefs parasti ir augstāks nekā monētām. Aversā tradicionāli tiek izvietots galvenā medaļas sižeta attēls – personas portrets, sižetiska aina vai simboli, kas raksturo medaļas izveidošanas nolūku un tās funkciju. Attēlu papildina un raksturo arī medaļas laukumā izvietotie uzraksti. Medaļas reversā tiek novietoti sižetu paskaidrojoši vai papildinoši elementi. Reversa laukums var būt bez attēla vai tikai norobežots ar dekoratīviem elementiem, ļaujot nepieciešamo informāciju iegravēt pēc vajadzības jau gatavā medaļā. No medaļas laukuma apakšējā daļā ar līniju atdalītu sektoru dēvē par nogriezumu, un tajā parasti novieto informāciju par medaļas izgatavošanas laiku, autora iniciāļus, meistara zīmi, darbnīcas zīmi, dārgmetāla raudzi. Klasiskā veidā kaltām medaļām mēdz būt vairāki autori: medaļas dizaina autors vai autori, kas zīmē un plastiskā masā atveido medaļas aversa un reversa attēlu, un meistars, kas gravē medaļas spiedni. Medaļas spiedņa autora iniciāļiem mēdza pievienot burtu F (no latīņu fecit – ‘gatavoja’).
Apbalvojuma medaļas, kas paredzētas nēsāšanai kaklā vai pie krūtīm, pie lentes vai ķēdes stiprina ar caurveramas sprādzes un starpposma palīdzību.