Bulgāru valodā ir seši patskaņi, viens puspatskanis un 21 līdzskanis.
Latviešu valodas runātājiem ir neparasts vidējā pacēluma centrālais patskanis [ɤ], īpaši uzsvērtā zilbē. To parasti atveido ar /a/, izņemot vārdā България (Bulgārija).
Bulgāru valodā ir arī divskaņi, kas veidojas ar puspatskani [j].
Bulgāru valoda tiek raksturota kā samērā fonemātiska, tas ir, izruna seko konkrētiem likumiem, grafēmu izruna konkrētā fonētiskā vidē ir paredzama. Bulgāru valodā dažos dialektos ir arī palatalizēti līdzskaņi, kas atgādina palatalizētos līdzskaņus krievu valodā (/pʲ, bʲ, tʲ, dʲ, kʲ, gʲ, tsʲ, dzʲ, mʲ, nʲ, rʲ, fʲ, vʲ, sʲ, zʲ, hʲ, lʲ/). Standarta bulgāru valodā palatalizācija ir tikai pēc aizmugurējās rindas patskaņiem [u] лют ‘ass’ un [ɔ] сьомга ‘lasis’ un centrālā zema pacēluma patskaņa [a] мляко ‘piens’. Vārda izskaņā balsīgi līdzskaņi atsevišķās pozīcijās tiek izrunāti nebalsīgi: град [grat] ‘pilsēta’. Skaneņi [m], [n], [ɫ] un [r] un puspatskanis [j] vienmēr ir balsīgi. Dažreiz ātrā izrunā līdzskaņu grupas vienkāršo, piemēram, вестник ‘laikraksts’ mēdz izrunāt kā [ˈvɛsnik]. Pilnīguma labad tabulā iekļauts arī šis puspatskanis, kas rodas no spraudzeņa [ɫ] vājinātas izrunas rezultātā, īpaši Pernikas dialektā un citur. Jaunākās paaudzes runātāji daudzviet neizšķir [ɫ] un [w] izrunu. Tā лопата ‘lāpsta’ standarta izrunā ir [ɫopata], bet daudzi izrunā šo vārdu kā [wopata], arī вълк izrunā nevis kā [vɤɫk], bet gan kā [vɤwk].
Bulgāru valodā vārda uzsvars ir dinamisks, tas var būt uz jebkuras zilbes.
