AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 24. oktobrī
Raimonds Cerūzis

Frīdrihs Vilhelms III

(Friedrich Wilhelm III.; 03.08.1770. Potsdamā, Prūsijā, tagad Vācija–07.06.1840. Berlīnē, Prūsijā, tagad Vācija)
Prūsijas karalis (1797–1840), Brandenburgas kūrfirsts līdz Vācu nācijas Svētās Romas Impērijas likvidēšanai 1806. gadā

Saistītie šķirkļi

  • Dzelzs krusts
  • Napoleona kari
  • Prūsijas Karaliste
  • Tilzītes miera līgums
  • Vīnes kongress
Frīdrihs Vilhelms III

Frīdrihs Vilhelms III

Avots: Scanpix/akg-images.

Frīdrihs Vilhelms III

Vārds, uzvārds Frīdrihs Vilhelms III (Friedrich Wilhelm III.)

Augstākais ieņemtais amats

  • Prūsijas karalis

Laiks, kurā ieņemts augstākais amats 16.11.1797.– 07.06.1840.

Dzimšanas datums 03.08.1770.

Dzimšanas vieta Postdama, Prūsija

Miršanas datums 07.06.1840.

Miršanas vieta Berlīne, Prūsija

Apbedījuma vieta Mauzolejā Šarlotenburgas pils parkā Postdamā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Politiskā darbība
  • Multivide 3
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Politiskā darbība

Hoencollernu (Hohenzollern) dinastijas pārstāvis. Frīdriha Vilhelma II (Friedrich Wilhelm II.) un Hesenes–Darmštates Friderikas Luīzes (Friederike Luise von Hessen–Darmstadt) dēls.

Politiskā darbība

Valdīšanas sākumā atcēla nepopulāro reliģijas ediktu (Potsdamas edikts), centās sakārtot valsts finanses, ievērojot stingru taupību. Ieguvis militāru izglītību, piedalījies kaujās pret Franciju Napoleona karu laikā. 14.10.1806. Frīdriha Vilhelma III vadīto karaspēku sakāva francūži kaujā pie Jēnas un Auerštetes. 1807. gadā saskaņā ar Tilzītes miera līgumu Frīdrihs Vilhelms III zaudēja pusi Prūsijas Karalistes teritorijas. Vienlaicīgi viņš uzsāka plašas reformas izglītības, sociālajā, agrārajā un militārajā jomā, kas modernizēja valsti un padarīja to spēcīgāku. 1807. gadā atcēla dzimtbūšanu. Francijas spiediena rezultātā Frīdrihs Vilhelms III piekrita Prūsijas karaspēku iesaistīt Napoleona I (Napoléon Ier) īstenotajā Krievijas iekarošanā. Krievijas kampaņas neveiksmes rezultātā 20.03.1813. Frīdrihs Vilhelms III vērsās ar uzsaukumu pie tautas par atbrīvošanos no franču jūga. 1813. gadā nodibināja Dzelzs krusta (Eisernes Kreuz, EK) ordeni – augstāko vācu atzinības zīmi par piedalīšanos savas zemes atbrīvošanā. No šī laika to piešķīra Prūsijā, arī vēlākajā Vācijā, pirmo reizi vēsturē apbalvojot ne tikai karavīrus, bet arī civilpersonas. 1814. gadā ieviesa karaklausību.

1814. gadā kopā ar pretnapoleona koalīcijas valstu spēkiem Prūsijas karaspēks iekaroja Parīzi. Frīdrihs Vilhelms III piedalījās Vīnes kongresā, kur tika pieņemti lēmumi par Reinas Prūsijas, Vestfāles, Poznaņas un daļas Saksijas atdošanu Prūsijai. Pēc Napoleona I sakāves Frīdrihs Vilhelms III bija viens no Svētās Savienības balstiem. Vācu tautā populārāka par Frīdrihu Vilhelmu III tomēr bija viņa sieva un padomdevēja Meklenburgas–Štrēlicas Luīze (Luise von Mecklenburg–Strelitz).

Multivide

Frīdrihs Vilhelms III

Frīdrihs Vilhelms III

Avots: Scanpix/akg-images.

Frīdriha Vilhelma III piemineklis Berlīnē.

Frīdriha Vilhelma III piemineklis Berlīnē.

Fotogrāfija  1890.–1910. gadā.

Fotogrāfs Severīns Vorms-Petersens.

Avots: Europeana/Norsk Teknisk Museum.

Prūsijas karalis Vilhelms I, kroņprincis Frīdrihs III un princis Vilhelms II.

Prūsijas karalis Vilhelms I, kroņprincis Frīdrihs III un princis Vilhelms II.

Avots: Europeana/Rijksmuseum.

Frīdrihs Vilhelms III Fransuā Žerāra gleznas kopija. Autors Antonio Šrāders. 1817. gads. Prūsijas kultūras mantojuma fonds (Stiftung Preußischer Kulturbesitz). Berlīne, Vācija.

Avots: Scanpix/akg-images.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Dzelzs krusts
  • Napoleona kari
  • Prūsijas Karaliste
  • Tilzītes miera līgums
  • Vīnes kongress

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Clark, Ch., Preußen: Aufstieg und Niedergang, 1600–1947, München, Pantheon, 2008.
  • Gersdorff, D. von, Königin Luise und Friedrich Wilhelm III. Eine Liebe in Preußen, Reinbeck bei Hamburg, Rowohlt Taschenbuch Verlag, 2002.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ohff, H., Preußens Könige, München, Piper, 1999.
  • Stamm-Kuhlmann, T., König in Preußens großer Zeit. Friedrich Wilhelm III., der Melancholiker auf dem Thron, Berlin, Siedler, 1992.
  • The rise of Prussia, 1700–830, Harlow, England, Longman, 2000.

Raimonds Cerūzis "Frīdrihs Vilhelms III". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 03.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4173 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana