Tilzītes miera līgums sastāvēja no divām daļām, kuras Francija atsevišķi slēdza ar Krieviju un Prūsiju. Tilzītes miera līgumu 25.06.1807. parakstīja Aleksandrs I (Александр I Павлович Романов) un Napoleons I (Napoléon Ier) Austrumprūsijas pilsētā Tilzītē (mūsdienās Sovetska, Kaļiningradas apgabalā). Krievu un franču vienošanās 07.07.1807. sadalīja Austrumeiropu šo valstu interešu sfērās. Krievija atzina visus Francijas iekarojumus un tika iekļauta pret Lielbritāniju vērstajā Napoleona I starptautisko attiecību sistēmā, jo pievienojās franču īstenotajai Lielbritānijas kontinentālajai blokādei. Krievija izveda arī savu karaspēku no Moldāvijas un Valahijas, ko agrāk bija atkarojusi no Turcijas. Francija un Krievija apņēmās vienmēr viena otrai palīdzēt jebkādā karadarbībā, kad vien šāda nepieciešamība rastos. Franču un prūšu vienošanās 09.07.1807. nozīmēja Prūsijas nonākšanu Francijas atkarībā. Arī Prūsijai bija jāpievienojas kontinentālajai blokādei. Prūsijas zaudēja vairāk nekā pusi teritorijas un pusi no līdzšinējiem 10 miljoniem pavalstnieku. Zaudētajās poļu teritorijās Napoleons I izveidoja no Francijas atkarīgu Varšavas hercogisti (poļu Księstwo Warszawskie, franču Duché de Varsovie), kā arī teritorijas Vestfālenē (vācu Königreich Westphalen, franču Royaume de Westphalie) un Lejassaksijā.
Tilzītes miera līgums bija pamats tālejošām reformām Prūsijā, kas centralizēja un unificēja valsti, atdalīja tiesu sistēmu no pārvaldes, kā arī, piemēram, modernizēja izglītības sistēmu, karspēku, reformēja agrāro jomu.
