Vēsture Pilsētas pirmsākumi 19. gs. saistāmi ar Vecauces muižu un tās īpašnieka grāfa Frīdriha fon Mēdema (Friedrich von Medem) vārdu. 1873. gadā tika izbūvēta dzelzsceļa līnija Jelgava–Mažeiķi ar pieturu uz muižas zemes. Stacija ieguva nosaukumu Auce. Tā kā dzelzceļa līnija un stacija tika arvien intesīvāk izmantotas, grāfs nolēma mazāk auglīgos zemes gabalus pārdot apbūvei. 1889. gadā muiža pārdeva pirmos gruntsgabalus.
Auces (līdz 1924. gadam to dēvēja par Vecauci) attīstību veicināja ne tikai dzelzceļš, bet arī sauszemes ceļi uz Jelgavu, Saldu, Kuldīgu, Tukumu un Lietuvu. Tika celtas dzīvojamās mājas, veidoti uzņēmumi un atvērtas tirgotavas. Pieauga iedzīvotāju skaits. Līdz Pirmajam pasaules karam Aucē un tās apkārtnē darbojās vairākas skolas.
1915. gada jūlijā Vecauci ieņēma Vācijas armija. Ierīkoja divas krievu karavīru gūstekņu nometnes. Izveidoja modernu kokzāģētavu ar diviem gateriem. No dzelzceļa stacijas uz zāģētavu uzbūvēja platsliežu dzelzceļu gatavās produkcijas transportam uz Vāciju. Nodibināja vācu armijas lidotāju skolu. Uzcēla kazarmas kara lidotāju daļai, divus angārus lidmašīnu novietošanai, ierīkoja lidmašīnu remontdarnbīcu un plašu lidlauku.
1924. gada 11. septembrī Auce ieguva pilsētas tiesības, bet 1925. gada 31. oktobrī tika apstiprināts Auces ģērbonis, kurā redzams ar zelta stīgām izrotāts melns vēzis sarkanā laukā. Starpkaru periodā Auce atradās Jelgavas apriņķa teritorijā. 1925. gadā Aucē bija 200 nami, bet 1935. gadā jau bija apbūvēts 391 gruntsgabals. Aucē neveidojās lieli rūpniecības uzņēmumi. Lielākais fabrikants ar tvaika dzirnavām, zāģētavu, elektrisko staciju, austuvi, kaļķu cepli un dzelzceļa atzaru bija Jankelis Kleins. Otrs lielākais uzņēmums bija Vecauces piensaimnieku sabiedrībai piederošā pienotava. 1923. gadā sabiedrība no J. Kleina nopirka bijušo vācu kazarmu korpusu un tur izveidoja pienotavu.
Pilsētas sabiedriskās, ekonomiskās un kultūras dzīves organizētājas bija dažādas sabiedriskās organizācijas. Skaitliski lielākā bija 1924. gadā dibinātā Latvijas rūpnieku un amatnieku biedrības Auces nodaļa. Biedrība rīkoja teātra izrādes, balles, organizētas lekcijas, piedalījās Auces domes vēlēšanās ar savu sarakstu. Par sabiedriskās dzīves centru no 1925. gada kļuva Auces biedrību un organizāciju savienība “Ausma”. 1927. gada 18. decembrī notika svinīga tautas nama “Ausma” atklāšana. Tā bija liela, skaista ēka, kas turpmākajos gados (līdz 1949. gadam) kļuva par pilsētas un apkārtnes svarīgāko kultūras un sabiedrisko pasākumu norises vietu. Tautas namā bija zāle ar aptuveni 1000 vietām, restorāns, kinoteātris. Tautas namā darbojās sporta sekcija, aktieru amatieru trupa, jauktais koris.
Starpkaru posmā Aucē darbojās sešklasīgā pamatskola, kas sākotnēji bija izvietojusies vairākās ēkās. Lielrūpnieks J. Kleins Auces pilsētai uzdāvināja ēku J. Mātera ielā 13. Auces saimnieki nolēma būvēt tur skolu. Būvdarbus uzsāka 1925. gadā, bet 1927./1928. mācību gads sākās jaunajā skolas ēkā. Tās fasādi vēl joprojām rotā uzraksts “Auces sešklasīgā pamatskola”.
1940. gada vasarā, līdz ar padomju okupācijas režīma nodibināšanos Latvijā sākās nacionalizācijas process. Vispirms tika nacionalizēti lielākie uzņēmumi un veikali. Atsavināja arī dzīvojamos namus, kopumā 75 īpašumus.
1941. gada 14. jūnijā no Auces dzelzceļa stacijas ar vagoniem cilvēki tika deportēti uz Sibīriju.
Nedēļu pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma Latvijā, 1941. gada jūlijā vācu karaspēks ieņēma Auci. Aizsākās ebreju vajāšana. 11. jūlijā tika nodedzināta sinagoga. Tajā pašā dienā netālu no pilsētas Putnu mežā tika nošauti 103 ebreji.
1944. gada 28. oktobrī pilsētā ienāca sarkanā armija. Karadarbības laikā tika saspridzināti un izārdīti tilti, ielas, dzelzceļš, elektrības tīkls, telefona līnijas. Daudzas ēkas pilnībā sagrautas vai bojātas. Pilsētā palika tikai aptuveni 300 iedzīvotāji. 1944. gada decembrī Aucē jau bija 1400 iedzīvotāji. 1945. gada 1. septembrī bijušās sešgadīgās skolas ēkā darbu sāka Auces vidusskola.
1949. gada 24. un 25. martā atkal no Auces stacijas preču vagonos deportēja cilvēkus no visas apkārtnes (Vecauces, Vadakstes, Īles, Lielauces) uz Omskas apgabalu.
No 1950. līdz 1959. gadam Auce bija rajona centrs. Šajā laikā pilsētā tika uzcelts universālveikals, vidusskolas jaunais korpuss, daudzdzīvokļu nami, kultūras nams, individuālās un saimniecības ēkas, izveidots Pionieru laukums, apstādījumi. 1953. gadā darbu uzsāka kultūras nams, kurā darbojās koris, sieviešu vokālais ansamblis, dramatiskā kopa, tautas deju kolektīvs u. c. pulciņi. Izglītību varēja iegūt četrās vispārizglītojošās skolās – Auces vidusskolā, 1. septiņgadīgā skolā, 2. septiņgadīgā skolā un Auces strādnieku jaunatnes vidusskolā. No 1957. gada pilsētā darbojas Auces mūzikas skola. 1982. gada 1. septembrī notika svinīga Auces vidusskolas jaunās skolas ēkas atklāšana. Vecā skolas ēka tika pārbūvēta, paplašinot skolas bibliotēku, iekārtojot internātu un četras sešgadīgo bērnu apmācības klases. 1982. gadā tika likvidēta Auces astoņgadīgā skola, kurā mācības notika krievu valodā; šīs skolas skolēni un skolotāji sāka mācības un darbu Auces vidusskolā, tādejādi tā kļuva par divplūsmu skolu.
1988. gada 12. oktobrī tika izveidota Latvijas Tautas frontes Dobeles rajona Auces nodaļa. Savu atbalstu Baltijas neatkarībai Auces iedzīvotāji apliecināja 1989. gada 23. augustā, kad piedalījās Baltijas ceļa veidošanā Jelgavas–Bauskas šosejas 118. kilometrā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika atjaunotas bijušo īpašnieku tiesības uz privātīpašumu, pārveidotas padomju okupācijas laika iestādes, uzņēmumi tika privatizēti. Savu darbību pārtrauca viens no lielākajiem uzņēmumiem pilsētā – “Lauktehnika”. Uz tā bāzes izveidoja un 90. gados darbojās SIA “Ameta” (taras dēlīšu un lauksaimniecības inventāra izgatavošana), SIA “Santehs” (tehnikas remonts, apkures katlu izgatavošana, siltuma sistēmu un sanitārās tehnikas iekārtu izbūve un remonts), SIA “Ilgas” (transporta pakalpojumi), SIA “Tehnika” (lauksaimniecības tehnikas apkope, remonts, jaunas tehnikas izgatavošana). 1991. gadā uz nacionālo adījumu fabrikas “Auce” bāzes izveidojās a/s “Saiva”, kas 1996. gadā pārtapa par šūšanas fabriku SIA “EK Auce”.
No 2009. gada līdz 2021. gada 1. jūlija administratīvi teritoriālajai reformai Auces pilsēta bija Auces novada administratīvais centrs, kuru pārvaldīja Auces novada dome. 2021. gadā Auce tiek pievienota Dobeles novadam. To pārvalda Auces pilsētas pārvalde.