Auce ir pilsēta Dobeles novadā, kas izvietojusies Latvijas dienvidu daļā uz Kurzemes un Zemgales robežas, 7 km attālumā no Lietuvas robežas. Auce atrodas Dobeles novada dienvidrietumos, 42 km attālumā no Dobeles pilsētas, 58 km no Jelgavas, 60 km no Saldus, 104 km no Rīgas, pie dzelzceļa līnijas Rīga–Mažeiķi. Tās teritorija ir 3,66 km². 

Pilsētas pirmsākumi 19. gs. saistāmi ar Vecauces muižu un tās īpašnieka grāfa Frīdriha fon Mēdema (Friedrich von Medem) vārdu. 1873. gadā tika izbūvēta dzelzceļa līnija Jelgava–Mažeiķi ar pieturu uz muižas zemes. Stacija ieguva nosaukumu Auce. Tā kā dzelzceļa līnija un stacija tika arvien intesīvāk izmantotas, grāfs nolēma mazāk auglīgos zemes gabalus pārdot apbūvei. 1889. gadā muiža pārdeva pirmos gruntsgabalus.

Auces (līdz 1924. gadam to dēvēja par Vecauci) attīstību veicināja ne tikai dzelzceļš, bet arī sauszemes ceļi uz Jelgavu, Saldu, Kuldīgu, Tukumu un Lietuvu. Tika celtas dzīvojamās mājas, veidoti uzņēmumi un atvērtas tirgotavas. Pieauga iedzīvotāju skaits. Līdz Pirmajam pasaules karam Aucē un tās apkārtnē darbojās vairākas skolas.

1915. gada jūlijā Vecauci ieņēma Vācijas armija. Ierīkoja divas krievu karavīru gūstekņu nometnes. Izveidoja modernu kokzāģētavu ar diviem gateriem. No dzelzceļa stacijas uz zāģētavu uzbūvēja platsliežu dzelzceļu gatavās produkcijas transportam uz Vāciju. Nodibināja vācu armijas lidotāju skolu. Uzcēla kazarmas kara lidotāju daļai, divus angārus lidmašīnu novietošanai, ierīkoja lidmašīnu remontdarnbīcu un plašu lidlauku.

1924. gada 11. septembrī Auce ieguva pilsētas tiesības, bet 1925. gada 31. oktobrī tika apstiprināts Auces ģerbonis, kurā redzams ar zelta stīgām izrotāts melns vēzis sarkanā laukā. Starpkaru periodā Auce atradās Jelgavas apriņķa teritorijā. 1925. gadā Aucē bija 200 nami, bet 1935. gadā jau bija apbūvēts 391 gruntsgabals. Aucē neveidojās lieli rūpniecības uzņēmumi. Lielākais fabrikants ar tvaika dzirnavām, zāģētavu, elektrisko staciju, austuvi, kaļķu cepli un dzelzceļa atzaru bija Jankelis Kleins. Otrs lielākais uzņēmums bija Vecauces piensaimnieku sabiedrībai piederošā pienotava. 1923. gadā sabiedrība no J. Kleina nopirka bijušo vācu kazarmu korpusu un tur izveidoja pienotavu. 

Pilsētas sabiedriskās, ekonomiskās un kultūras dzīves organizētājas bija dažādas sabiedriskās organizācijas. Skaitliski lielākā bija 1924. gadā dibinātā Latvijas rūpnieku un amatnieku biedrības Auces nodaļa. Biedrība rīkoja teātra izrādes, balles, organizētas lekcijas, piedalījās Auces domes vēlēšanās ar savu sarakstu. Par sabiedriskās dzīves centru no 1925. gada kļuva Auces biedrību un organizāciju savienība “Ausma”. 1927. gada 18. decembrī notika svinīga tautas nama “Ausma” atklāšana. Tā bija liela, skaista ēka, kas turpmākajos gados (līdz 1949. gadam) kļuva par pilsētas un apkārtnes svarīgāko kultūras un sabiedrisko pasākumu norises vietu. Tautas namā bija zāle ar aptuveni 1000 vietām, restorāns, kinoteātris. Tautas namā darbojās sporta sekcija, aktieru amatieru trupa, jauktais koris.

Starpkaru posmā Aucē darbojās sešklasīgā pamatskola, kas sākotnēji bija izvietojusies vairākās ēkās. Lielrūpnieks J. Kleins Auces pilsētai uzdāvināja ēku J. Mātera ielā 13. Auces saimnieki nolēma būvēt tur skolu. Būvdarbus uzsāka 1925. gadā, bet 1927./1928. mācību gads sākās jaunajā skolas ēkā. Tās fasādi vēl joprojām rotā uzraksts “Auces sešklasīgā pamatskola”.

1940. gada vasarā līdz ar padomju okupācijas režīma nodibināšanos Latvijā sākās nacionalizācijas process. Vispirms tika nacionalizēti lielākie uzņēmumi un veikali. Atsavināja arī dzīvojamos namus, kopumā 75 īpašumus.

1941. gada 14. jūnijā no Auces dzelzceļa stacijas ar vagoniem cilvēki tika deportēti uz Sibīriju.

Nedēļu pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma Latvijā, 1941. gada jūlijā, vācu karaspēks ieņēma Auci. Aizsākās ebreju vajāšana. 11. jūlijā tika nodedzināta sinagoga. Tajā pašā dienā netālu no pilsētas Putnu mežā tika nošauti 103 ebreji.

1944. gada 28. oktobrī pilsētā ienāca Sarkanā armija. Karadarbības laikā tika saspridzināti un izārdīti tilti, ielas, dzelzceļš, elektrības tīkls, telefona līnijas. Daudzas ēkas pilnībā sagrautas vai bojātas. Pilsētā palika tikai aptuveni 300 iedzīvotāji. 1944. gada decembrī Aucē jau bija 1400 iedzīvotāji. 1945. gada 1. septembrī bijušās sešgadīgās skolas ēkā darbu sāka Auces vidusskola.

1949. gada 24. un 25. martā atkal no Auces stacijas preču vagonos deportēja cilvēkus no visas apkārtnes (Vecauces, Vadakstes, Īles, Lielauces) uz Omskas apgabalu.

No 1950. līdz 1959. gadam Auce bija rajona centrs. Šajā laikā pilsētā tika uzcelts universālveikals, vidusskolas jaunais korpuss, daudzdzīvokļu nami, kultūras nams, individuālās un saimniecības ēkas, izveidots Pionieru laukums, apstādījumi. 1953. gadā darbu uzsāka kultūras nams, kurā darbojās koris, sieviešu vokālais ansamblis, dramatiskā kopa, tautas deju kolektīvs u. c. pulciņi. Izglītību varēja iegūt četrās vispārizglītojošās skolās – Auces vidusskolā, 1. septiņgadīgajā skolā, 2. septiņgadīgajā skolā un Auces strādnieku jaunatnes vidusskolā. No 1957. gada pilsētā darbojas Auces mūzikas skola. 1982. gada 1. septembrī notika svinīga Auces vidusskolas jaunās skolas ēkas atklāšana. Vecā skolas ēka tika pārbūvēta, paplašinot skolas bibliotēku, iekārtojot internātu un četras sešgadīgo bērnu apmācības klases. 1982. gadā tika likvidēta Auces astoņgadīgā skola, kurā mācības notika krievu valodā; šīs skolas skolēni un skolotāji sāka mācības un darbu Auces vidusskolā, tādējādi tā kļuva par divplūsmu skolu.

1988. gada 12. oktobrī tika izveidota Latvijas Tautas frontes Dobeles rajona Auces nodaļa. Savu atbalstu Baltijas neatkarībai Auces iedzīvotāji apliecināja 1989. gada 23. augustā, kad piedalījās Baltijas ceļa veidošanā Jelgavas–Bauskas šosejas 118. kilometrā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika atjaunotas bijušo īpašnieku tiesības uz privātīpašumu, pārveidotas padomju okupācijas laika iestādes, uzņēmumi tika privatizēti. Savu darbību pārtrauca viens no lielākajiem uzņēmumiem pilsētā – “Lauktehnika”. Uz tā bāzes izveidoja un 90. gados darbojās SIA “Ameta” (taras dēlīšu un lauksaimniecības inventāra izgatavošana), SIA “Santehs” (tehnikas remonts, apkures katlu izgatavošana, siltuma sistēmu un sanitārās tehnikas iekārtu izbūve un remonts), SIA “Ilgas” (transporta pakalpojumi), SIA “Tehnika” (lauksaimniecības tehnikas apkope, remonts, jaunas tehnikas izgatavošana). 1991. gadā uz nacionālo adījumu fabrikas “Auce” bāzes izveidojās a/s “Saiva”, kas 1996. gadā pārtapa par šūšanas fabriku SIA “EK Auce”.

No 2009. gada līdz 2021. gada 1. jūlija administratīvi teritoriālajai reformai Auces pilsēta bija Auces novada administratīvais centrs, kuru pārvaldīja Auces novada dome. 2021. gadā Auce tiek pievienota Dobeles novadam. To pārvalda Auces pilsētas pārvalde.

Galvenie ražošanas uzņēmumi: SIA “Tehnika Auce” (kokapstrādes iekārtu un instrumentu ražošana), SIA “Spectre Latvia” filiāle (funkcionālu aktīvās atpūtas un sporta apģērbu ražošana), SIA “Dienvidi plus” (smiltsērkšķu ogu pārstrāde, sulas, konfekšu un citu konditorejas izstrādājumu ražošana), SIA “BestBerry” (irbenāju audzēšana un dabīgo produktu veselībai un skaistumam ražošana).

Pilsētā darbojas vairāki mazumtirdzniecības uzņēmumi. Lielākie pārtikas preču veikali ir “Ieva”, “top!”, “Elvi”, “ROGA”, Bēnes patērētāju biedrības veikali. Darbojas mājsaimniecības preču veikals, ziedu veikals, grāmatnīca un kancelejas preču veikals, saimniecības preču veikals, apģērbu veikals, aptieka. Skaistumkopšanas pakalpojumus nodrošina vairākas frizētavas. Degvielas uzpildes pakalpojumus sniedz “Virši” un “Auces meliorators”, darbojas vairāki autoservisi.

Pilsētas iedzīvotāji ir nodarbināti pašvaldības iestādēs, vietējos ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos, izglītības iestādēs.

Veselības aprūpi nodrošina ģimenes ārstu un zobārstu prakses, Centrālās laboratorijas Auces filiāle. Darbojas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrs “Auce”. 

Auces pilsētu šķērso divi reģionālas nozīmes ceļi. Pa autoceļu P96 (Pūri–Auce–Grīvaiši) iespējams nokļūt Ezerē un Jelgavā. Autoceļš P104 (Tukums–Auce–Lietuvas robeža) Auces pilsētu savieno ar Liepājas šoseju.

Auces pilsētu šķērso dzelzceļa līnija Rīga–Jelgava–Auce–Reņģe, pa kuru notiek kravu pārvadājumi. Sabiedriskos transporta pakalpojumus nodrošina SIA “Dobeles autobusu parks”, SIA “NORMA-A”, SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss”.

1945. gadā nodibināja Latvijas PSR Jelgavas apriņķa Auces pilsētas bērnudārzu. 1996. gadā iestāde ieguva nosaukumu “Pīlādzītis”. 2019. gadā bērnudārzam tika pievienota pirmskolas izglītības iestāde “Mazulis”. Auces vidusskola savu darbu sāka 1945. gadā. No 1982. gada tā darbojas divās ēkās. 1957. gadā nodibināja Auces Mūzikas skolu, bet 2022. gadā skola tika pārveidota par Auces Mūzikas un Mākslas skolu. 2002. gadā nodibināja Auces Pieaugušo izglītības un informācijas centru. 

Auces pilsētas kultūras nams ir Dobeles novada pašvaldības iestāde, kas veido kultūrvidi dažādu interešu, paaudžu un sociālo grupu iedzīvotājiem. Kultūras pasākumi tiek organizēti dažādās vietās: Kultūras centrā, brīvdabas estrādē, pilsētas laukumos. Darbojas Auces pilsētas bibliotēka, kas dibināta 1925. gadā.

Pilsētā ir vairāki pašdarbības kolektīvi. 1957. gadā tika dibināta tautas lietišķās mākslas studija “Auce”, kas darbojās kā rokdarbu pulciņš, bet kopš 1958. gada – kā aušanas darbnīca. 1958. gadā tika izveidots amatierteātris “Kopā”. 1984. gadā tika dibināts pūtēju orķestris, kas līdz 2007. gadam darbojās pie saimniecības “Vecauce”, bet pēc tam – Auces novada Kultūras centrā. 1989. gadā tika izveidots “Lauktehnikas” jauktais koris, kas laika gaitā pārtapa par Auces kultūras nama un vēlāk – Auces novada Kultūras centra jaukto kori “Auce”. 1994. gadā tika izveidots tautas deju kolektīvs “Saulīte”, 2004. gadā tika nodibināta senioru deju kopa “Randiņš”, 2010. gadā – lauku kapela “Auce”, 2011. gadā – folkloras kopa “Līgotne”.

Pilsētā kopš 2003. gada darbojas Auces latviešu biedrības krīzes centrs “Namiņš” un Auces kristīgo sieviešu organizācija, kopš 2006. gada – Auces kultūrizglītības biedrība “Ausma”, bērnu invalīdu biedrība “Māriņa” un invalīdu biedrība “Auce”, kopš 2013. gada – Auces dzīvnieku aizsardzības biedrība, kopš 2016. gada – Auces pensionāru biedrība, kopš 2019. gada – Auces novada jauniešu māja “Pilnīgs kosmoss”.

Reliģiskās organizācijas pilsētā ir Vecauces evaņģēliski luteriskā baznīca, Auces Romas katoļu baznīca, Auces baptistu baznīca un Auces Septītās dienas adventistu baznīca.

Auces pilsētas sešklasīgajā pamatskolā mācījās rakstniece Irma Grebzde, dzejniece Veronika Strēlerte, rakstniece Ingrīda Sokolova, kordiriģents Pauls Kvelde. Aucē dzimis un mācījies aktieris Māris Andersons un aktrises Vera Gribača un Aija Smiltēna. Auces vidusskolā mācījās aktieri Jānis Samauskis un Uldis Norenbergs, fotogrāfs Gunārs Janaitis. Mūzikas pamatus Auces mūzikas skolā apguva čellistes Guna Šnē un Undīne Balode, saksofonists Oskars Petrauskis, pianists Raimonds Petrauskis, mūziķe un aktrise Zane Dombrovska, mūzikas producents Kaspars Ansons, dziedātājs Roberts Memmēns. Nozīmīgu ieguldījumu amatierteātra mākslā deva Nikolajs Norenbergs, kurš no 1958. līdz 1981. gadam vadīja Auces kultūras namu un 35 gadus bija Auces kultūras nama dramatiskā kolektīva režisors un aktieris. Auces svētku un pūtēju orķestru festivālu rīkošanas ideja pieder pūtēju orķestra “Auce” vadītājam un orķestra diriģentam Arnoldam Sabulim. Ar Auci saistīta rakstnieka un režisora Māra Druvas dzīve. Viņš vadīja vairākus dramatiskos kolektīvus, iestudēja izrādes un koncertuzvedumus, veidoja videofilmas, organizēja kultūras pasākumus. Auces pilsētas izaugsmi veicināja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, kurš bija Auces pilsētas domes priekšsēdētājs (2001–2009) un Auces novada domes priekšsēdētājs (2009–2017).

Aucē arhitektoniski skaistākā ēka atrodas Jelgavas ielā 1. Tā būvēta 20. gs. sākumā no Vecauces ķieģeļceplī darinātiem ķieģeļiem privātskolas vajadzībām. Laika gaitā tajā ir bijusi skola, pilsētas pārvalde, policijas iecirknis, graudu noliktava, mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce”. Mūsdienās ēkā atrodas Dobeles novada Auces pilsētas pārvalde un Auces vienotais valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrs.

Aspazijas laukumā no 1920. līdz 1940. gadam atradās pilsētas tirgus laukums. 2005. gadā pilsētas centra skvērā tika uzstādīta tēlnieka Gļeba Panteļējeva veidota piemiņas zīme ievērojamam auceniekam, neatkarības atgūšanas procesa dalībniekam, kādreizējam saimniecības “Vecauce” vadītājam Ludvigam Teterim. Viens no populārākajiem vides objektiem pilsētā ir 2015. gadā atklātais Saules pulkstenis, kas izveidots Auces novada ģērbonī attēlotā pasta raga veidolā.

Auces Romas katoļu baznīcas ēka piesaista ar savdabīgo koka apdari un interjeru. Tā uzcelta 1938. gadā.

Auces dzelzceļa stacijas ēka celta 1873. gadā sākotnēji kā koka būve, bet 1985. gadā apmūrēta ar ķieģeļiem. Stacijas pirmajā stāvā izvietota senlietu kolekcija, dažādas pilsētas un dzelzceļa stacijas vēstures liecības. Pie stacijas atrodas komunistiskā genocīda upuru piemiņas akmens 1941. un 1949. gada represētajiem (atklāts 1989. gada 25. martā).

2021. gadā Auces jaunās kapličas teritorijā tika uzstādīta piemiņas stēla 10 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuru dzīve bija saistīta ar Auci vai tās apkārtni. 

Informāciju par tūrisma un atpūtas iespējām Aucē un tās apkārtnē sniedz Auces tūrisma informācijas centrs, kas atrodas Raiņa ielā 14. Viesi pilsētu un tās apkārtni var iepazīt, izmanojot izstrādātos maršrutus: “Pastaiga Aucē”, “Līkloči pa Auci”, “Kājāmgājējiem”.