Olaine ir pilsēta Olaines novadā, Olaines novada administratīvais centrs. Tā atrodas 25 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas (centra), 20 km attālumā no Latvijas valstspilsētas Jelgavas, kā arī 4,5 km attālumā no otras lielākās Olaines novada apdzīvotās vietas – Jaunolaines. Olaine ir viena no divām Olaines novada administratīvām teritorijām – Olaines pilsēta no visām pusēm robežojas ar Olaines pagastu. Olaines pilsētas platība ir 6,84 km². 

Caur pilsētu tek divas upes – Misas upes pietekas Olainīte un Pupla.

1965. gada 24. maija Olainei tika piešķirts pilsētciemata statuss, bet 1967. gada 20. februārī – pilsētas tiesības. 

Olaines pilsētai ir sava simbolika: ģerbonis, karogs un dziesma. Olaines pilsētas ģerbonis apstiprināts 1998. gada 12. novembrī. Ģerboņa vairogs ir no kreisās puses augšas diagonāli sadalīts divās daļās, sudraba un zaļā krāsā. Sudraba daļā ir attēlotas trīs sarkanas asins lāses, divas augšējā rindā un viena apakšējā. Asins lāses simbolizē veselību un dzīvību, jo pilsētā atrodas farmaceitisko preparātu rūpnīca “Olainfarm” (dibināta 1972. gadā). Zaļajā daļā ir attēlota melna dzērveņu mētra sudraba lapām un sarkanām ogām, kas simbolizē Olaines novadā esošos kūdras purvus. Ģerboņa mākslinieki ir Juris Ivanovs, Ilze Lībiete, Imants Purviņš. Olaines pilsētas karogs ir taisnstūra formā ar divām vienāda platuma vertikālām joslām: kreisā puse ir sarkanā krāsā, labā puse – zaļā krāsā, bet vidū – pilsētas ģerboņa attēls. Karogs apstiprināts 2016. gada 21. decembrī. “Olaines dziesmas” teksta autori ir Ieva Sircova un Atis Auzāns, kurš ir arī tās komponists.

Olaines pilsēta izveidota Olaines pagastā, purvainā apkārtnē, kam vēlāk bija būtiska nozīme pilsētas attīstībā. Olaines pagasts izveidots 1819. gadā un piederēja pie 1635. gadā dibinātās Katlakalna un Olaines draudzes. 1638. gadā tika uzcelta pirmā luterāņu baznīca Skadiņos, kas nosaukta Svētā Olafa vārdā, no kura vēlāk attīstījies Olaines nosaukums. Mūsdienu Olaines, Jaunolaines un Ezīša ciema apkārtnē pie ceļa Rīga–Jelgava uzceltas vairākas muižas (tajā skaitā Olaines muiža) un saimniecības. Olaines pilsētas teritorija atradās purvainā apvidū, tajā bija tikai dažas mājsaimniecības un kapsēta. Apkārtne sāka attīstīties, kad 1868. gadā tika izveidota dzelzceļa līnija Rīga (no Torņkalna)–Jelgava un uzbūvēta dzelzceļa stacija pretī Olaines muižas centram. 1871. gadā mūsdienu Jaunolainē tika uzcelts Olaines pagasta nams un tajā veidojās pagasta centrs.

Pirmā pasaules kara laikā Olaines pagasts, tajā skaitā arī Olaines apkārtne, tika nopostīts. Pēc kara tika atjaunota stacija, pagasta nams, luterāņu baznīca un citas ēkas, kā arī apkārtnes apzīmēšanai piešķirts nosaukums Olaine. 1939. gadā Olaines pagasta Bluku purvā tika sākta kūdras ieguve (darbus veica a/s “Kūdra”). 1940. gadā tika uzbūvēta pirmā daudzdzīvokļu māja, kurā atradās arī a/s “Kūdra” administrācija.

Otrā pasaules kara laikā Olaines apkārtne atkal tika nopostīta. Pēc kara teritorijā tika būvēta kūdras fabrika un strādnieku ciemats un  izveidota karagūstekņu nometne, kas pastāvēja līdz 1952. gadam.

1945. gada 31. decembrī Olaines pagastā tika izveidota Olaines ciema padome, bet 1949. gada 31. decembrī izveidots Rīgas rajons, kurā iekļauta Olaines ciema padome. 1951. gada 25. jūlijā likvidēta Baložu ciema padome, pievienojot tās teritoriju Olaines ciema padomes teritorijai.

20. gs. 50. gados Olainē sāka sabiedrisko ēku un daudzdzīvokļu namu būvniecību. 1950. gadā Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūts izstrādāja Olaines kūdras rūpnīcas strādnieku ciemata plānu, kurā apbūves kapacitāte bija paredzēta 2000 iedzīvotājiem.

1958. gadā Maskavā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Ministru padome pieņēma lēmumu par ķīmisko rūpnīcu celtniecību netālu no kūdras fabrikas “Olaine”. Pirmā ķīmisko produktu ražotne Olainē bija līmes fabrika, kas tika izveidota 1959. gadā. 1961. gadā tika pabeigta kūdras brikešu fabrikas celtniecība. 20. gs. 60. gadu sākumā celtniecības apjomi pieauga, attīstījās infrastruktūra, tika uzcelts bērnudārzs un skola, bet 60. gadu nogalē – kinoteātris, tirdzniecības centrs un sabiedriskās ēdināšanas komplekss.

1963. gada 12. jūnijā Rīgas rajona Dalbes ciema padomes padomju saimniecības “Olaine” teritorija tika pievienota Olaines ciema padomes teritorijai, bet Olaines ciema padomes kolhoza “Daugava” teritorija un daļa no valsts meža fonda zemēm tika pievienotas Katlakalna ciema padomes teritorijai. 1965. gada 24. maijā Olainei tika piešķirts pilsētciemata statuss, bet 1967. gada 20. februārī – pilsētas tiesības. 1965. gadā Olaines pagasta teritorija tika pievienota Dalbes pagastam un Olaines pagasts tika likvidēts.

Strauja būvniecība turpinājās arī 20. gs. 70. un 80. gados, kad tika pabeigti vairāki desmiti daudzdzīvokļu namu, bērnudārzs, Olaines 2. vidusskola, sporta nams un pārtikas veikali. Ierobežotā finansējuma dēļ kļuva grūtāk attīstīt un uzturēt pilsētas infrastruktūru, tāpat problēmātiska bija ūdens apgāde rūpnīcām. 1972. gadā tika izveidota Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā tika atjaunots Olaines pagasts. 1992. gadā tika aktualizēts jautājums par vides piesārņojumu, ko rada rūpnīcas. Latvijas Republikas Augstākā Padome aizliedza attīstīt rūpniecisko zonu Olaines pilsētas tuvumā, līdz tiks novērstas vides piesārņojuma problēmas. Savukārt dzīvojamo māju būvniecību palēnināja strādnieku skaita trūkums un ekonomiskā krīze.

2004. gadā tika izstrādāts jauns pilsētas teritorijas plānojums, savukārt Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā deva iespējas saņemt finansējumu pilsētas attīstībai. 2009. gadā tika izveidots Olaines novads ar centru Olaines pilsētā. 

Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina novada dome, kurā darbojas 15 deputāti. Pašvaldību veido vairākas iestādes: pašvaldības administrācija “Olaines novada pašvaldība” ar vairākām struktūrvienībām, izglītības iestādes, Olaines Kultūras centrs ar struktūrvienībām, Olaines Sporta centrs ar struktūrvienībām, Olaines Vēstures un mākslas muzejs, pašvaldības aģentūra “Olaines sociālais dienests”, vairākas kapitālsabiedrības.

Olaines tautsaimniecības attīstību vēsturiski ietekmēja kūdras ieguve un kūdras brikešu fabrika, kā arī rūpniecības (īpaši ķīmiskās) attīstība. Olaines pilsētā un tās apkārtnē atrodas ķīmiskās ražošanas uzņēmumi, tādēļ Olaine tiek uzskatīta par Latvijas ķīmisko produktu ražošanas centru. Galvenās nozares pēc apgrozījuma Olainē un Olaines novadā ir apstrādes rūpniecība, rūpnieciskā ražošana, medikamentu ražošana, metālapstrāde, ķīmiskā rūpniecība, iekārtu un būvmateriālu ražošana, atkritumu pārstrāde. Nozīmīga nozare ir arī kravu pārvadājumi un loģistika, noliktavu pakalpojumi.

Lielākie uzņēmumi Olainē ir a/s “Olainfarm” un a/s “Olaines ķīmiskā rūpnīca “BIOLARS”” (ķīmisko vielu ražošana, uzņēmums reģistrēts 1995. gada 31. janvārī). Olainē atrodas loģistikas uzņēmums “Nordic Industrial Park” (reģistrēts 1998. gadā).

Ēdināšanas pakalpojumus Olainē nodrošina restorāni, picērijas, kā arī ātrās ēdināšanas restorāni. Naktsmītnes nodrošina dienesta viesnīca, kā arī vairāki viesu nami Olaines pagastā. Pilsētā pieejami dažādi pakalpojumu sniedzēji, piemēram, autoserviss, skaistumkopšanas saloni.

Olainē atrodas vairāki mazumtirdzniecības veikali, piemēram, “Rimi”, “Maxima”, “Elvi”, “Lats”, ”top!” un citi, kā arī rūpniecības preču veikals, kosmētikas veikals, bērnu preču veikals, aptiekas un citi. 

Uz Olaini iespējams nokļūt ar personīgo vai sabiedrisko transportu, braucot pa valsts nozīmes autoceļu A8 (Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene)). Pasažieru pārvadājumus nodrošina starppilsētu autobusi, piemēram, maršrutā nr. 5034 Rīga (Elizabetes iela)–Gaismas–Olaine (a/s “Nordeka”), kā arī a/s “Pasažieru vilciens” maršrutā Rīga–Jelgava, pieturot dzelzceļa stacijā “Olaine”.

Veselības aprūpes pakalpojumus Olainē sniedz SIA “OlainMed” (dienas stacionārs, speciālistu konsultācijas, dibināts 1993. gada martā) un ģimenes ārsti.

Olainē darbojas vairākas pirmsskolas izglītības iestādes: “Ābelīte” (1995), “Dzērvenīte” (1977.), “Zīle” (2009). Vispārējo izglītību iespējams iegūt Olaines 1. vidusskolā (1965.) un Olaines 2. vidusskolā (1976). Olainē atrodas arī Olaines Mūzikas un mākslas skola (1995) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Olaines Tehnoloģiju koledža (1990). Pieejama arī neformālā izglītība pieaugušajiem Olaines Pieaugušo izglītības centrā (izveidots 1996. gadā). 

Olaines Kultūras centrs (izveidots 1996. gadā) aktīvi organizē pasākumus visā novadā, un tajā  darbojas dažādi pašdarbības kolektīvi: jauktais koris “Dziesma” (izveidots 1966. gadā), sieviešu vokālie ansambļi “Undīne” (izveidots 2000. gadā) un “Ivuški” (izveidots 2007. gadā), bērnu vokālais ansamblis “Olaines cālīši” (izveidots 1997. gadā), līnijdeju kolektīvi “Jazz Box” un “Open Line” (izveidoti 2003. gadā), folkloras kopa “Dzedzieda” (izveidots 2005. gadā), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Janita” (izveidots 1995. gadā), eksotisko deju kolektīvs “Oriental Flowers” (izveidots 2010. gadā), bērnu deju kolektīvs “Oļi” (izveidots 2004. gadā).

2019. gada tika rekonstruēts Olaines Vēstures un mākslas muzejs (dibināts 1995. gada 22. novembrī), un tajā apskatāmas vairākas ekspozīcijas, piemēram, par novada vēsturi un kūdras ieguvi. 

Olainē darbojas Olaines pilsētas bibliotēka (1965).

Olaines Sporta centra pārziņā ir trīs stadioni (Olaines Stadions, Stadions pie Olaines 2. vidusskolas, Jaunolaines stadions), divi sporta nami (Olaines Sporta nams, Jaunolaines Sporta nams), Olaines peldbaseins, divi skeitparki (Olaines un Jaunolaines), kā arī Olaines slidotava. Ziemā Olainē pieejams Ziemas kalns, vasarā – aktīvās atpūtas parks Owake. Olainē atrodas mototrase, kā arī asfalta velotrase. 

Ievērojami Olaines sportisti: Gunta Baško (basketboliste), Jānis Kuzmins (slaloma skeitbordists), Artūrs Liskovs (slaloma skeitbordists), Dmitrijs Miļkevičs (vieglatlēts).

Olainē atrodas Pirmā pasaules kara vēstures izziņas maršruts, kā arī interaktīvs kultūras maršruts ar papildinātās realitātes elementiem “Blokmāju stāsti”. 2010. gadā tika pabeigts Olaines Mežaparks, kurā atrodas rotaļu laukumi, virvju trase “Meža kaķis”, baskāju taka, āra trenažieri un veloceliņi, estrāde. Iecienīts tūrisma objekts ir ūdenstornis, kuru rotā grafisks zīmējums, kā arī citi interesanti objekti.