Rīgā pirmo aptieku nodibināja 1357. gadā, citās pilsētās tikai 15.–16. gs. Pirmais latviešu izcelsmes dabaszinātnieks Dāvids Hieronīms Grindelis (David Hieronymus Grindel) pievērsās ārstniecības vielu (hinīna aizstājēju) un jaunu analītisko reaģentu (liesmas reakcija Ca2+ sāļu pierādīšanai) meklēšanai un sarakstīja daudz darbu ķīmijā un farmācijā. Kopā ar citiem Rīgas aptiekāriem viņš 1803. gadā Rīgā noorganizēja Krievijā pirmo farmaceitisko zinātnisko biedrību (Rigasche Parmazeutisch-Chemische Sozietät; no 1862. gada – Rīgas farmaceitu biedrība) un izdeva pirmo farmaceitisko žurnālu Krievijā Russishes Jahrbuch der Pharmazie (1803–1810, no 1809. gada – Russishes Jahrbuch der Chemie and Pharmazie). 1919. gadā Latvijas Augstskolas (tagad Latvijas Universitāte) Ķīmijas fakultātē izveidoja farmācijas nodaļu, liekot pamatus farmaceitu augstākajai izglītībai Latvijā. Līdz tam farmaceitus gatavoja Tērbatas Universitātē (Universität Dorpat). Tika sākti pētījumi farmācijā un uzturvielu ķīmijā, farmakognozijā un praktiskajā farmācijā. Tika pētītas Latvijas augu ārstnieciskās īpašības, sastādīta un izdota pirmā Latvijas farmakopeja (1940; Jānis Maizīte).
Pēc Otrā pasaules kara pētījumi farmācijā tika koncentrēti Rīgas Medicīnas institūta (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) Farmācijas fakultātē, Latvijas Valsts universitātē (tagad Latvijas Universitāte) un Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā (tagad Latvijas Organiskās sintēzes institūts, OSI). Farmācijā veikti savvaļas un kultivēto ārstniecības augu farmakognostiskie pētījumi (Milda Dūmiņa, Vija Eniņa, Vilhelmīne Īriste, Skaidrīte Ozola, Helēna Rubine), izstrādāti jaunu medicīnas preparātu standartizācijas noteikumi (Vitolds Egerts), pētīta to farmakokinētika un biopieejamība (Anatolijs Giļovs, Aina Silvija Štokmane), kā arī zāļu vielu saderība (Andris Felsbergs), izstrādātas jaunas analītiskas reakcijas medikamentu analīzei (Mirdza Mackanova, Gustavs Vanags). Sadarbības rezultātā Solomona Hillera vadībā tika izstrādāts antibakteriālais līdzeklis furacilīns, vēlāk prettuberkolozes līdzeklis PASK, ko samērā īsā laikā sāka arī ražot. Šie sasniegumi nostiprināja Latvijas farmācijas nozares autoritāti.
Farmācijas ķīmijas rūpniecība Latvijā sāka attīstīties 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. 1918.–1940. gadā uzņēmumi bija nelieli, medikamentus galvenokārt ražoja no ārstniecības augiem un fasēja importētos ārstniecības līdzekļus. Lielākie farmācijas uzņēmumi Rīgā 1940. gadā bija “Farmācija”, “Farmazāns” un Latvijas Universitātes Serumstacija. Otrā pasaules kara laikā attīstība apstājās, bet pēc kara ražošana ātri atjaunojās un nozare sāka strauji attīstīties. Mežsaimniecības problēmu institūtā tika izveidota laboratorija, kas pētīja koksnes pārstrādes produktu izmantošanu medicīnā. Izmantojot laboratoriju kā bāzi, S. Hillera vadībā pētniecībā iesaistījās arī Latvijas Valsts universitāte, kā arī mediķi eksperimentētāji un klīnicisti. Farmācijas nozarei būtiskākā pētniecība notika OSI. Tā rīcībā tika nodota arī 1946. gadā izveidotā Eksperimentālā vitamīnu rūpnīca, kas ļāva vienas institucionālās sistēmas ietvaros organizēt ne tikai pētniecību, bet arī jaunatklāto medikamentu ražošanu.
Mežrožu augļu sīrupa fasēšana Eksperimentālās vitamīnu rūpnīcas ražošanas cehā. 1950.–1954. gads.
Kopš 70. gadu vidus lielākais farmācijas centrs bija Olainē – Vissavienības pakļautības uzņēmums – Olaines ķīmiski farmaceitiskā ražošanas apvienība “Olainfarm” ar divām ražotnēm (“Farmācija” un “Kalceks”) Rīgā. “Olainfarm” sākotnēji koncentrējās uz aktīvo farmaceitisko vielu ražošanu, bet vēlāk pārgāja arī uz gatavo medikamentu izstrādi un 80. gados ražoja ap 70 ārstniecības preparātu, no kuriem 25 bija izstrādāti OSI. “Olainfarm” bija viens no lielākajiem medicīnas rūpniecības uzņēmumiem Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS). LPSR farmācijas rūpniecības attīstību sekmēja augsti zinātnes un ražošanas eksperti un zinātniski pētnieciskie institūti. OSI bija divas rūpnīcas – Rīgas Medicīnas preparātu rūpnīca un Eksperimentālā rūpnīca (1946; izstrādāja zāļu ražošanas tehnoloģijas). Savas pastāvēšanas laikā OSI radījis un nodevis ražošanai tādus oriģinālus medikamentus kā ftorafūrs, lekadīns, mildronāts, foridons, diludīns un citus.