Latviešu izcelsmes vācbaltiešu dabaszinātnieks, Tērbatas Universitātes (mūsdienās Tartu Universitāte, Tartu Ülikool) rektors (1810–1812). 

D. H. Grindelis cēlies no Rīgā ienākušās un pārvācojušās latviešu Grunduļu dzimtas, kuras uzvārds paaudžu maiņā bija vāciskojies. Dzimis Rīgas apkaimē, domājams, Zaķusalā, kur tēvs Miķelis Grundulis (Grindelis) bija diezgan turīgs mastu šķirotājs, viens no pirmajiem latviešiem, kas ieguva Rīgas pilsoņa tiesības. D. H. Grindeļa dēls Georgs fon Grindelis (Georg von Grindel) bija Krievijas flotes ārsts Kronštatē, vienlaikus arī vācbaltiešu dzejnieks, vairāku studentu dziesmu autors.

D. H. Grindelis mācījās Domskolā, bet no 1789. gada bija pilsētā otras vecākās – 1570. gadā dibinātās Ziloņa (arī Mazās; Kleine / Elephanten-Apotheke) – aptiekas māceklis. Jau pusaudžu gados kā aptiekāra Johana Gotlība Strūves (Johann Gottlieb Struve) māceklis brīvajos brīžos interesējies par mineraloģiju un botāniku. Studēja ķīmiju Jēnā (1795–1797), taču, ģeopolitisku apstākļu dēļ studijas pārtraucis, D. H. Grindelis atgriezās Rīgā un atsāka strādāt Ziloņa aptiekā kā aptiekāra J. G. Strūves palīgs. Aptieka atradās Jaunielā iepretī Domam (ēka nav saglabājusies; 1967. gadā Jaunielā 13 tika uzcelta cita ēka).

1798. gadā Jelgavā izdota pirmā D. H. Grindeļa monogrāfija “Jaunākās ķīmijas vispārējs apskats” (Allgemeine Übersicht der neuen Chemie). Iepazinies ar nākamo Tērbatas Universitātes atjaunotāju (1802) Georgu Frīdrihu Parrotu (Georg Friedrich Parrot), D. H. Grindelis kopā ar viņu 1801. gadā Rīgā veica Krievijas Impērijā pirmos eksperimentus ar galvanisko strāvu. Pēc aptiekāra un ķīmiķa pārbaudījumu nokārtošanas Pēterburgā (1800) D. H. Grindelis 10.1802. Jēnas Universitātē (Universität Jena) ieguva filozofijas doktora diplomu bez disertācijas aizstāvēšanas. 1802. gadā Pēterburgas Ķeizariskā brīvās ekonomikas biedrība (Императорское Вольное экономическое общество), kas bija viena no vecākajām zinātniskajām biedrībām Krievijā, piešķīra viņam zelta medaļu par to, ka D. H. Grindelis izstrādāja metodi, kā iegūt cukuru no bietēm. 

No 1804. līdz 1814. gadam D. H. Grindelis bija Tērbatas Universitātes ķīmijas profesors un no 1810. līdz 1812. gadam – arī rektors. No 28.10.1807. Pēterburgas (tagad Krievijas) Zinātņu akadēmijas (Петербургская академия наук) korespondētājloceklis. No 1814. gada viņš strādāja praktiskā aptiekāra darbā Rīgā (Ziloņa jeb Mazās aptiekas aptiekārs un vēlāk īpašnieks), no 1820. gada atkal studēja medicīnu un 1822. gadā Tērbatas Universitātē ieguva ārsta diplomu. No 15.02.1823. līdz mūža beigām (trīspadsmit gadus) bija Rīgas apriņķa ārsts, 1831. gadā vadīja pirmās plašās holeras epidēmijas ierobežošanu. Līdztekus D. H. Grindelis pievērsās pētniecībai un izdevniecībai. Viņš bija periodisko izdevumu Rigaische Stadtblätter (1818–1821) un Medizinisch-pharmazeutische Blätter (1819–1822; 1824) redaktors. 

02.02.1803. D. H. Grindelis nodibināja Rīgas Farmaceitu un ķīmiķu biedrību (Rigaer Pharmazeutisch-Chemische Sozietät), kas bija pirmā šāda profila biedrība Krievijas Impērijā. Biedrība 1834. gadā atvēra pirmo mākslīgo minerālūdeņu iestādi Rīgā, kas atradās Vērmaņdārzā. 1835. gadā biedrība nodibināja Rīgas Aptiekāru skolu.

No 1803. līdz 1810. gadam D. H. Grindelis Rīgā izdeva “Krievu farmācijas gadagrāmatu” (Russisches Jahrbuch der Pharmazie), kas bija valstī pirmais šāda veida izdevums (iznāca astoņi numuri vācu un franču valodā). Žurnāla saturs bija daudzpusīgs – tajā bija ietverti zinātniski raksti ķīmijā un farmācijā, farmaceitisko preparātu izgatavošanas metodes, padomi drogu ievākšanā, ārzemju literatūras atreferējumi, recenzijas, zinātniskās un profesionālās dzīves hronika.

D. H. Grindelis sarakstīja daudzas monogrāfijas, populārzinātniskas un mācību grāmatas, rediģēja vairākus periodiskos izdevumus. Viņš publicēja lielu skaitu zinātnisku traktātu par farmācijas, ķīmijas un botānikas jautājumiem. D. H. Grindelis eksperimentēja ar galvanisko elektrību, elektrolīzes ceļā centās radīt “mākslīgas asinis” (kas gan neizdevās), izpētīja kalcija sāļu liesmas reakciju, ieteica hinīna aizstājējus malārijas ārstēšanai, analizēja Ķemeru sērūdeņus, sastādīja Baltijas botānikas rokasgrāmatu (1083 augu sugas), ieteica gaisa attīrīšanas paņēmienus u. tml. 

1803. gadā D. H. Grindeli uzņēma Rīgas literāri praktiskajā pilsoņu savienībā (Literärisch-praktische Bürgerverbindung), ko pēc brīvmūrnieku ložu apturēšanas (1802) dibināja mācītājs Liborijs fon Bergmans (Liborius von Bergmann). Viņš bija arī Kurzemes literatūras un mākslas biedrības (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst) biedrs no tās dibināšanas gada (1817), kā arī vairāku zinātnisko biedrību biedrs Vācijā un Krievijā.

Par godu D. H. Grindelim nosaukta asteru ģints Grindelia, no kuras atvasināta grindeļskābe, grindelāti u. tml., kā arī farmācijas uzņēmums Grindeks, kas no 1995. līdz 2007. gadam zinātnieka dzimšanas dienā piešķīra Grindeļa medaļu izciliem nozares pārstāvjiem. 2015. gadā tas izveidoja Grindeļa balvu. Populāra bija arī Tinctura Grindeliae, ko pagatavoja aptiekās. Mūsdienās Tinctura Grindeliae lieto bronhiālās astmas gadījumā un stāvokļos, kad elpceļos ir sastrēgumi (spazmas). Tiek uzskatīts, ka Tinctura Grindeliae desensibilizē nervu galus bronhos un palēnina sirdsdarbību, atvieglojot elpošanu. Lieto bronhīta, emfizēmas, garā klepus, siena drudža un cistīta ārstēšanai. Ārīgi to izmanto, lai paātrinātu ādas kairinājuma un apdegumu dzīšanu.

Mūža nogalē D. H. Grindelis attālinājās no sabiedriskās dzīves un mira vientulībā. Dzimtas kapliču no 1903. gada rotāja piemiņas plāksne, kas uzstādīta Rīgas Farmaceitu un ķīmiķu biedrības simtgadē un ir divreiz atjaunota.