Olaines pagasts ir pagasts Olaines novadā, Latvijas centrālajā daļā, uz Vidzemes un Zemgales robežas. Pagasta centrs Jaunolaines ciems atrodas 21 km attālumā uz dienvidrietumiem no valsts galvaspilsētas Rīgas un 23 km uz ziemeļaustrumiem no valstspilsētas Jelgavas.

Olaines pagasts robežojas ar Bauskas novada Iecavas pagastu, Jelgavas novada Cenu, Sidrabenes un Valgundes pagastu, Ķekavas novada Baldones pagastu un Ķekavas pagastu, Mārupes novada Babītes un Mārupes pagastu, kā arī Rīgas pilsētu.

Olaines pagastā atrodas 23 apdzīvotas vietas: Apšukalni (mazciems), Birzuļi (skrajciems), Blijas (mazciems), Damradi (mazciems), Dāvi (vidējciems), Ezītis (vidējciems), Galiņi (mazciems), Grēnes (vidējciems), Ielejas (mazciems), Jaunolaine (lielciems), Jāņupe (lielciems), Kalmes (mazciems), Klāvi (skrajciems), Medemciems (lielciems), Pārolaine (vidējciems), Pēternieki (vidējciems), Rājumi (vidējciems), Stīpnieki (vidējciems), Stūnīši (lielciems), Uzvaras līdums (skrajciems), Vaivadi (vidējciems), Veismaņi (skrajciems), Virši (vidējciems). 

Olaines pagasta kopējā platība ir 205,73 km². Iedzīvotāju skaits pagastā 2022. gadā – 9729. 

Olaines pagasts ietilpst Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu daļas Tīreļu līdzenumā. Reljefs pārsvarā ir lēzeni viļņots, un apvidus augstums nedaudz pazeminās Rīgas līča virzienā. Augstākā vieta pagastā ir 20 m virs jūras līmeņa pagasta dienvidaustrumu daļā. Teritorija ir purvaina, lielāko daļu pagasta zemes aizņem meži.

Lielākā upe Olaines pagasta un arī novada teritorijā ir Misa. Upe sākas Vecumnieku paugurlīdzenumā, tās kopgarums ir 108 km. Olaines pagasta teritorijā Misas upei ir četras pietekas – Olaine (Olainīte), Cena, Medaine, Pupla. Misā tiek novadīti attīrītie notekūdeņi no a/s “Olaines ūdens un siltums” un a/s  “Olainfarm” attīrīšanas iekārtām. Pagastā ir divi ezeri – Melnais ezers un Stūnīšu ezers.

Olaines pagasta teritorija atrodas Cenas tīreļa ziemeļu malā, kas ir dabas liegums. Tajā atrodas Melnā ezera purvs, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, lai saglabātu aizsargājamu putnu sugu daudzveidību. Melnā ezera purvā novērotas 13 aizsargājamas putnu sugas, piemēram, gugatņi, lielais dumpis, purva tilbīte, ormanītis, ūpis, ziemeļu gulbis, bet ligzdošanas laikā arī mazā gaura. Rudeņos purvā atpūšas sējas un baltpieres zosis. Olaines pagastā atrodas arī daļa Medema purva, kā arī smilts, kūdras, kaļķa un māla atradnes

Avots: Oficiālās statistikas pārvalde, tautas skaitīšanu materiāli.

Apdzīvotības blīvums – 33 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Ievērojams Olaines pilsētas un pagasta iedzīvotāju skaita pieaugums vērojams līdz ar ekonomiskās attīstības pieaugumu un rūpnīcu veidošanos padomju okupācijas laikā un ap 2000. gadu. Olaines pagasta iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti Olaines novada uzņēmumos, kā arī Rīgā un Jelgavā.

Olaines pagasts ir tranzīta pagasts. Satiksmes intensitāte kopš 2012. gada ir divkāršojusies un pieaug. Olaines pagastu šķērso valsts nozīmes autoceļi – A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte), A7 (Rīga–Bauska–Lietuvas robeža), A8 (Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža) – un vairāki vietējas nozīmes autoceļi, piemēram, V7 (Baloži–Plakanciems–Iecava), V8 (Jaunolaine–Plakanciems) un citi.

Svarīgs aspekts ir dzelzceļa satiksme no Rīgas uz Jelgavu, kas šķērso Olaines pagastu. Pagasta teritorijā ir Baložu un Jaunolaines dzelzceļa stacijas.

Olaines pagastā pasažieru pārvadājumus nodrošina vairāki starppilsētu autobusi maršrutos uz Rīgu un no tās, piemēram, autobuss maršrutā nr. 5034 Rīga–Olaine (a/s “Nordeka”), nr. 7017 Rīga–Jelgava (SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss”) ar pieturām Medemciemā un Jaunolainē, nr. 7482 Rīga–Bauska (a/s “Nordeka”) ar pieturvietām Jaunolainē un Pēterniekos.

Olaines pagastā ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums.

Olaines un Olaines pagasta ekonomisko attīstību vēsturiski ir ietekmējusi purva kūdras ražošana un pārstrāde, bet kopš 20. gs. beigām un 21. gs. sākuma – farmācijas rūpniecības attīstība, ar ko Olaine ir pazīstama visvairāk. Olaines pilsēta attīstījusies kā spēcīgs ķīmisko un farmaceitisko uzņēmumu centrs, bet Olaines pagasts veidojies kā Pierīgas dzīvesvieta ar dārzkopības kooperatīviem. Olaine ir izteikti industriāla, un novadā kopumā darbojas apmēram 1400 uzņēmumu, lielākās ražotnes atrodas Olaines pilsētā, tomēr virkne ievērojamu uzņēmumu darbojas arī Olaines pagasta teritorijā. Ekonomisko izaugsmi veicina Rīgas tuvums un attīstītā transporta infrastruktūra. Vēsturiski Olaines novadā attīstījusies pārstrādes rūpniecība, bet mūsdienās lielā skaitā attīstījušās dažādu pakalpojumu sniegšanas nozares, kurās ir salīdzinoši lielāks uzņēmumu skaits.

Lielākie uzņēmumi Olaines pagastā: SIA “CrossChem” (AdBlue, autoķīmijas un minerālmēslu ražošana un tirdzniecība), SIA “Bohnenkamp” (lauksaimniecības mašīnu, iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība), SIA “Lyngson” (santehnika, centrālapkures radiatoru un katlu ražošana), SIA "Olaines Logistics Parks" (loģistika), SIA "B uzņēmums" (atkritumu un lūžņu vairumtirdzniecība), SIA "GIRTEKOS LOGISTIKA" (uzglabāšana un noliktavu saimniecība), SIA “Tente” (metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība), SIA "E Būvvadība" (būvniecība), SIA "AV LOGISTIC" (kravu pārvadājumi).

Olaines pagastā atrodas arī nelieli mazumtirdzniecības uzņēmumi, piemēram, pārtikas veikali Jaunolainē, Medemciemā, Stūnīšos, Jāņupē. Pagastā ir pieejams “Swedbank” bankomāts Jaunolainē. Naktsmītnes nodrošina “Bērzu pirts” un “Cērpas”.

Pieejama degvielas uzpildes stacija “Virši” Jaunolainē.

Olaines pagastā atrodas pirmsskolas izglītības iestāde “Magonīte” (2009) un Olaines 1. vidusskolas struktūrvienība Olaines sākumskola Jaunolainē (izveidota pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas).

Pagastā darbojas kultūras iestādes: Jaunolaines Kultūras nams, Jaunolaines bibliotēka, Gaismu bibliotēka Stūnīšos.

Veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina SIA “Olaines Veselības centrs” Olainē, ģimenes ārstu privātprakses Jaunolainē. Pie iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā izbrauc Rīgas ātrās palīdzības brigādes. Jaunolainē pieejama viena aptieka.

Pašvaldības aģentūra “Olaines sociālais dienests” organizē sociālos pakalpojumus un sniedz sociālo palīdzību.

Olaines pagastā Jaunolaines stadionā izveidots futbola, basketbola un volejbola laukums, skeitparks, āra trenažieri, skrejceļš, bērnu atpūtas laukumi. Pieejamas sporta centra organizētas sekcijas un pulciņi: mākslas vingrošana, sporta dejas, peldēšana, daiļslidošana, hokejs, vispārējās fiziskās sagatavotības sekcija, šaha pulciņš bērniem, novuss un galda teniss, vieglatlētika.

Arheoloģiskie atradumi Olaines pagasta teritorijā liecina, ka tā tika apdzīvota akmens laikmetā. Olaines pagasts mūsdienās atrodas uz Vidzemes un Zemgales robežas un arī vēsturiski teritorija tā tika dalīta. No 13. gs. daļa pagasta teritorijas piederēja Livonijai, bet daļa atradās Rīgas patrimoniālajā apgabalā. 1561. gadā daļa pagasta tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistē, bet ziemeļu daļa – Žečpospoļitā, bet 1621. gadā – Zviedrijas pakļautībā. Krievijas Impērijai pagasta ziemeļu daļu pievienoja 1710. gadā, bet dienvidu daļu – 1795. gadā.

1604. gadā minēts senākais Olaines nosaukums – Skadiņu pagasts. 1607. gadā Rīgas patrimoniālajā apgabalā bija 286 zemnieku saimniecības, Olainē 14 no tām – Ālupi, Baudas, Ispašas, Ķīkuļi, Lībieši, Lubauši, Meļļi, Penīkas, Romi, Rutki, Skadiņi, Nāburdziņi, Vilītes un Vintapi. 1635. gadā dibināta Katlakalna–Olaines draudze, un vēlāk Olaines pagasta teritorijā uzcelta pirmā koka baznīca Skadiņos. 1694. gadā atvērta draudzes skola un uzcelta pirmā skolas ēka. 

1751. gadā Jumpravmuižas revīzijas protokolā minētas 17 vakas, no tām Olaines pagasta teritorijā – Olaines vaka ar 44 zemnieku sētām. No 1749. līdz 1753. gadam pēc Rīgas mūrniekmeistara Joahima Heinriha Giterboka (Joachim Heinrich Güterbock) projekta tika uzcelta mūra baznīca. 1777. gadā no Jumpravmuižas atdalīta kā patstāvīga administratīvi saimnieciska vienība Rīgas rentes muiža – Olaines muiža. Šī ir vienīgā Olaines pagasta muiža, kuras teritorijā ik palaikam ierīkoja pusmuižas, vecākā no tām – Buļļu muiža un privātas lielsaimniecības, Pastmeistarmuiža (tagad Baloži) un bijusī Grēnes muiža. 1763. gadā tika uzcelts zirgu pasta stacijas komplekss – Olaines pagasta “Pastnieki”. 1782. gadā pēc Katrīnas II (Екатерина II Алексеевна) rīkojuma par robežpunktu izveidi tika ierīkots muitas punkts un robežas kordons Šulca krogā pie Misas upes. 1804. gadā dibināta Olaines pagasta tiesa. 1812. gada augustā pie tagadējā pagasta centra notika kauja starp Napoleona I (Napoléon) armijas Prūšu korpusu un krievu armiju.

1819. gadā pēc zemnieku brīvlaišanas Vidzemē tika nodibināts Olaines pagasts kā pašvaldības vienība. 1868. gadā tika uzbūvēta dzelzceļa līnija Rīga (no Torņkalna)–Jelgava, viena no trim stacijām atradās Olainē iepretim Olaines muižas centram. 1871. gadā uzcelts Olaines pagastnams.

1915. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, tika nopostīta stacijas ēka, bet 20. gs. 20. gados tā tika no jauna uzcelta un bija viena no pirmajām jaunuzceltajām stacijas ēkām pēckara laikā. Pirmā pasaules kara laikā pagasts divus gadus atradās frontes joslā. Tika nopostītas visas saimniecības, pagastnams, baznīca un skola.

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Olaines pagasts atradās Rīgas apriņķī. Pagastā darbojās 6 klašu pamatskola un Plakanciema I pakāpes pamatskola.

Otrā pasaules kara laikā, 1941. gadā un 1944. gadā, Olaines pagastā notika postošas kaujas. Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 7 Olaines pagasta iedzīvotājus, bet 1949. gadā deportācijā – 62 no Olaines un 13 no Pēterniekiem.

Padomju okupācijas laikā, 1945. gada 31. decembrī, Olaines pagastā tika izveidota Olaines ciema padome un Baložu ciema padome. 1949. gada 31. decembrī tika izveidots Rīgas rajons, kurā iekļauta Olaines un Baložu ciema padome. 1951. gada 25. jūlijā likvidēta Baložu ciema padome, pievienojot tās teritoriju Olaines ciema padomes teritorijai. 1963. gada 12. jūnijā Rīgas rajona Dalbes ciema padomes padomju saimniecības “Olaine” teritorija tika pievienota Olaines ciema padomes teritorijai un Olaines ciema padomes kolhoza “Daugava” teritorija un daļa valsts meža fonda zemju pievienota Katlakalna ciema padomes teritorijai. 1965. gada 24. maijā tika izveidots Olaines pilsētciemats, bet pārējā Olaines pagasta teritorija tika pievienota Dalbes pagastam un Olaines pagasts tika likvidēts.

1990. gada 18. oktobrī Dalbes pagasts tika pārdēvēts par Olaines pagastu. 2009. gadā tika izveidots Olaines novads. Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Olaines pagastam pievienota daļa Ķekavas pagasta teritorijas, lai apvienotu Olaines pagasta daļu ar Jāņupes ciemu.

Olaines Svētās Elizabetes evaņģēliski luteriskā baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīca celta no 1749. līdz 1753. gadam kādreizējās koka baznīcas vietā pēc J. H. Giterboka projekta. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika nopostīta. Atjaunota 1927. gadā pēc arhitekta Augusta Raistera projekta.

Pēternieku Svētā Pētera Romas katoļu baznīcas ēkas celtniecība tika pabeigta 1940. gadā. Draudze turpināja darboties arī padomju okupācijas laikā.

Vidzemes–Kurzemes–Zemgales robežstabi atrodas autoceļa Rīga–Jelgava (A8, E77) labajā pusē (25. kilometrā). Robežstabi ar ģerboņiem savulaik atdalīja Kurzemes un Vidzemes guberņas, tie uzstādīti 1830. gadā. Valsts nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis. 2004. gadā restaurēti.

Olaines pagastā atrodas Pirmā pasaules kara krievu brāļu kapi Jaunolainē, pie Dambjiem (piemineklis uzstādīts ap 1960. gadu); pie Jaunzemjiem – Pirmā pasaules kara vācu brāļu kapi (piemineklis uzstādīts 1939. gadā); pie Galiņiem – Pirmā pasaules kara vācu un krievu karavīru brāļu kapi (pieminekļi uzstādīti 1924. un 1925. gadā); pie Dzilnām – Pirmā pasaules kara brāļu kapi blakus Līduma kapsētai (piemineklis uzstādīts 1939. gadā). Otrā pasaules kara sarkanarmiešu brāļu kapi atrodas pie Jaunolaines un Bērzpils, bet vācu karavīru brāļu kapi atrodas pie Sileniekiem (piemineklis uzstādīts 1994. gadā).

Olaines pagastā dzimis latviešu skolotājs un konsuls Aleksandrs Birznieks. Latviešu literatūras vēsturnieks un kritiķis Teodors Zeiferts no 1891. gada līdz 1915. gadam bija Olaines draudzes skolas pārzinis un skolotājs; arī grāmatizdevējs Andrejs Jesens no 1899. gada līdz 1915. gadam strādāja šajā skolā.