Iecavas pagasts atrodas Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, Bauskas novada ziemeļos. Iecavas pagasts robežojas ar Bauskas novada Codes pagastu, Dāviņu pagastu, Mežotnes pagastu, Stelpes pagastu un Vecumnieku pagastu, kā arī Jelgavas novada Salgales pagastu, Ķekavas novada Baldones pagastu un Olaines novada Olaines pagastu.

Pagasta centrs ir pilsēta Iecava.  Pagasts atrodas 45 km attālumā uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Rīgas, 21 km uz ziemeļiem no novada centra Bauskas un 30 km attālumā uz austrumiem no valstspilsētas Jelgavas.

Iecavas pagastā atrodas 12 apdzīvotas vietas: Audrupi (vidējciems), Dimzukalns (vidējciems), Dzelzāmurs (mazciems), Dzimtmisa (mazciems), Iecavas stacija (mazciems), Pleči (skrajciems), Raņķi (mazciems), Rosme (vidējciems), Vanči (mazciems), Zālīte (vidējciems), Ziemeļi (vidējciems), Zorģi (vidējciems).

Pagasta kopējā platība ir  307,55  km². Iedzīvotāju skaits Iecavas pagastā pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā bija 2844.

Pagasta un Iecavas pilsētas nosaukums ir hidronīms, jo apdzīvotās vietas nosaukums ir vienāds ar pagastā lielākās upes Iecavas nosaukumu.

Iecavas pagastam ir savs ģerbonis, tas apstiprināts 2002. gadā. Ģerboņa autore ir māksliniece Ilze Lībiete. Uz ģerboņa vairoga zilā fona redzams sudrabots šķērsu krusts, kas simbolizē pagasta atrašanos nozīmīgu autoceļu krustpunktā, kā arī zelta zvans, kas saistīts gan ar Dzelzāmuru, gan Iecavas baznīcu un izglītības iestādēm. Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas ģerboni pieņēma Iecavas novads, bet, kad pēc 2021. gada reformas Iecavas novadu pievienoja Bauskas novadam, ģerboni kā atjaunotā Iecavas pagasta simbolu atkārtoti apstiprināja 2022. gada 24. janvārī.

Iecavas pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē, tā rietumu daļa atrodas Zemgales līdzenumā, ziemeļu daļa – Tīreļu līdzenumā, austrumu daļa – Upmales paugurlīdzenumā. Reljefs ir nedaudz viļņots, augstākā vieta pagastā atrodas 45–50 m virs jūras līmeņa Dzelzāmura apkaimē. Iecavas pagasts ietilpst Rietumzemgales ainavzemē un Austrumzemgales ainavzemē, dominē atklāti un plaši skati, bet pagastā atrodas arī lieli meža masīvi. Pauguru un ieplaku mija rada lielu augšņu, mitruma, mikroklimata un biotopu daudzveidību.

Pagasts ietilpst Piejūras zemienes un Zemgales līdzenuma klimatiskajā rajonā, novada klimatu nosaka līdzenuma apstākļi un Baltijas jūras Latvijas piekrastes un Rīgas līča tuvums. Klimats ir nedaudz kontinentālāks nekā vidēji klimats Latvijā, tas ir samērā sauss un silts. Ziemas parasti ir salīdzinoši maigas, neveidojas stabila sniega sega.

Nozīmīgākais derīgais izraktenis Iecavas pagastā ir dolomīts, bet pagastā tiek iegūta arī kūdra un pazemes ūdeņi jeb saldūdens. Uz dienvidaustrumiem no lecavas atrodas Lamžu purvs.

Iecavas pagastu šķērso upes: Briede, Dobīte, Ģedulis, Iecava, Īkstrums, Jāņupe, Mizupīte, Smakupe, Vērģupe. Lielākā upe pagastā ir Iecava, tā ir upes nēģu nārstošanas vieta un ir iekļauta 15.01.2002. Ministru kabineta noteikumos Nr. 27 „Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus”.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem apmēram 40 % no pagasta zemes. Galvenā lauksaimniecības nozare – augkopība. Meža zemju kopējā platība aizņem gandrīz pusi pagasta teritorijas, lielākā daļa ir valsts meži. Pagastā atrodas vairāki desmiti dižkoku.

Avots: tautas skaitīšanu materiāli. 

Iedzīvotāju blīvums Iecavas pagastā ir 9,2 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Pagasta iedzīvotāji ir nodarbināti Iecavas pilsētā, Bauskas novada pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, kā arī Ķekavas novadā un Rīgā. Nozīmīgākās darbības jomas: augkopība un lopkopība, mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, sauszemes transports.

Iecavas pagastu šķērso valsts galvenais autoceļš A7 (Rīga–Bauska–Lietuvas robeža / Grenctāle), valsts reģionālie autoceļi P92 (Iecava–Stelpe) un P93 (Jelgava–Iecava), Rail Baltica trase un dzelzceļa līnija Jelgava–Krustpils, kā arī vairāki vietējās nozīmes ceļi, piemēram, V5 (Piebalga–Dzelzāmurs–Ratstrauti), V7 (Baloži–Plakanciems–Iecava), V9 (Iecava–Baldone), V1010 (Stūri–Ziemeļi) un citi.

Iecavas pagastā ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums.

Iecavas pagasta ekonomiskajā attīstībā liela nozīme ir teritorijas izvietojumam – pagasts atrodas pie ceļa starp Rīgu un Bausku, krustojumā uz valstspilsētu Jelgavu. Pagastā ir vērtīgi dabas resursi un attīstīta infrastruktūra.

Galvenā uzņēmējdarbības joma pagastā ir lauksaimniecība, tomēr attīstītas jomas ir arī tirdzniecība, būvniecība un apstrādes rūpniecība.

Lielākie uzņēmumi Iecavas pagastā ir a/s “Balticovo” (putnkopība), SIA “Agrochema Latvia” (ķīmisko vielu vairumtirdzniecība), SIA “Baltic Devon Mink” (kažokzvēru audzēšana), SIA “Egg Energy” (putnkopība, elektroenerģijas ražošana), SIA “Iecavnieks & Co” (eļļu un tauku ražošana). Pagastā atrodas arī ģimenes uzņēmumi un mājražotāji.

Naktsmītnes nodrošina motelis “Brencis”, brīvdienu māja “Kalnakriknas”, viesu nams “PirCmāja”, viesu nams “Iecupes”, viesu nams “Pogas” Dzimtmisā, kempings un atrakciju parks “Labirinti”.

Iecavā ir pieejami “Swedbank” un “SEB bankas” bankomāti, vairāki ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, divas degvielas uzpildes stacijas.

Veselības aprūpi pagastā nodrošina pašvaldības aģentūra “Iecavas veselības centrs” Iecavā, vairāki ģimenes ārsti. Iecavas veselības centrā darbojas E. Gulbja laboratorija.

Iecavas pagastā atrodas Zālītes speciālā pamatskola (1968). Pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskola atrodas Iecavas pilsētā. Pagastā ir četras bibliotēkas: Iecavas novada Ziemeļu bibliotēka, Iecavas novada Zorģu bibliotēka, Iecavas novada Zālītes bibliotēka, Iecavas novada Rosmes bibliotēka. Kultūras nams un dažādi radošie kolektīvi atrodas Iecavas pilsētā.

Iecavas pagastā pie Misas atrodas mini zooloģiskais dārzs “Dobuļi”, kurā var apskatīt daudzveidīgus un interesantus savvaļas dzīvniekus, mājdzīvniekus un putnus no dažādām valstīm. 

Zorģos tiek attīstīta arī sporta infrastruktūra – pludmales volejbola laukumi, tīkla piramīdas un āra trenažieri.

Iecavas nosaukums pirmo reizi minēts Livonijas ordeņa mestra Johana Freitāga fon Loringhofes (Johann Freitag von Loringhofe) izdotajā 1492. gada dokumentā par Iecavas un Mežotnes zemnieku tiesībām. Pagasta teritorija agrāk ietilpa senajā Upmalē, kuras centrs bija pie Misas upes. Vēlāk par centru izveidojās Lieliecavas muiža, bet apkārtnē izveidojās vairākas citas muižas, piemēram, Branta jeb Ikstruma Grīvas muiža (vēlāk Zālītes pagasta centrs) un netālu no tās Ikstruma jeb Podu muiža, Dzimtmisas muiža, Gaiļu muiža, Granteles muiža, Grīnvaldes (arī Grienvaldes) muiža, Lielfridriha (zināma arī Fridrihmuiža) muiža.

Uz lecavas upes uzbūvētas trīs dzirnavas: Lejasdzirnavas, Augšdzirnavas jeb lecavas ūdensdzirnavas, Grienvaldes dzirnavas. Dzelzāmurā ap 17. gs. izveidojās dzelzs lietuve. Apdzīvota vieta Iecavā izveidojās 19. gs. otrajā pusē, kad tika uzcelti sabiedriskie nami – 1869. gadā pagasta nams, 1891. gadā miertiesas nams un citi. 1891. gadā, apvienojot Grienvaldes, Branta, Dzimtmisas, Podu, Granteles muižu un Fridrihmuižu, tika izveidots Grienvaldes pagasts, kas 1925. gadā tika nosaukts par Zālītes pagastu, bet 1949. gadā likvidēts, teritoriju iekļaujot Baldones rajonā. 

1903. gadā sāka būvēt Jelgavas–Krustpils dzelzceļa līniju, tika uzcelta lecavas stacija. 1905. gada revolūcijas notikumos soda ekspedīcijās tika nošauti vairāk nekā 20 Iecavas pagasta iedzīvotāji. Iecavas pagasta apkārtne ievērojami cieta Pirmā pasaules kara un arī Latvijas Neatkarības kara laikā.

Agrārās reformas ietvaros tika izveidoti vairāk nekā 400 jaunsaimniecību apbūves gabali.

1935. gada tautas skaitīšanā Bauskas apriņķa Iecavas pagasta platība bija 257,8 km² un tajā dzīvoja 3434 iedzīvotāji, pagastā bija 605 saimniecības; 5837,8 ha (48 %) aizņēma aramzeme, 2438,6 ha – pļavas, 2197,6 ha – ganības, 554,6 ha – meži, 313 ha – purvi.

1945. gadā pagastā izveidoja Iecavas, Mežinieku un Zelmeņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 

Padomju okupācijas laikā tika izveidots  kolhozs “Iecava” un vairākas padomju saimniecības. Pagastā darbojās spirta rūpnīca, pienotava, maizes ceptuve, kombinētās lopbarības rūpnīca, kūdras fabrika. 1973. gadā darbu sāka putnu fabrika “Iecava”. Līdz ar rūpniecības strauju attīstību laukos veidojās kolhozu ciemati un pagastā ieceļoja daudz cittautiešu. Pagastā atradās divas padomju armijas karabāzes.

1954. gadā Baldones rajona Iecavas ciemam pievienoja Zelmeņu ciemu. 1958. gadā tika izveidots Iecavas pilsētciemats ar tam pakļautu lauku teritoriju. Iecavu ar lauku teritoriju 1959. gadā iekļāva Bauskas rajonā. 1963. gadā Iecavai no Zālītes ciema pievienoja kolhoza “Iecava” teritoriju, 1966. gadā – padomju saimniecības “Dārtija” teritoriju, 1971. gadā – daļu no padomju saimniecības “Progress” teritorijas. 1977. gadā Iecavas pilsētciematam pievienoja likvidēto Ziemeļu ciemu un daļu no likvidētā Zālītes ciema teritorijas.

1990. gadā Iecava zaudēja pilsētciemata statusu un tās lauku teritorijā tika atjaunots Iecavas pagasts, iekļaujot daļu Zālītes, Garozas, Misas un Salgales pagasta, bet daļa bijušā Iecavas pagasta tika pievienota Ķekavas pagastam. 2003. gadā tika izveidots Iecavas novads, bet 2021. gadā, stājoties spēkā administratīvi teritoriālajai reformai, tika izveidots Iecavas pagasts Bauskas novadā, Iecavai kļūstot par pilsētu.

Iecavas pagastā atrodas vairāki valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi – Rājumnieku senkapi, Rutenieku apmetne, Strēļu senkapi – un vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Klibju viduslaiku kapsēta, Kļavu viduslaiku kapsēta, Mazlēksnu viduslaiku kapsēta, Sniķeru viduslaiku kapsēta.

Dzelzāmura medību pils tika uzbūvēta 1905. gadā. Tā ir kokgriezumiem rotāta guļbūve, kas mūsdienas pieder a/s “Latvijas Valsts meži”. Dzimtmisas muiža dokumentos minēta no 16. gs. otrās puses. Dzimtmisas muižas kungu māja celta ap 19. gs. pirmo pusi, tā ir koka ēka – guļbūve ar dēļu apšuvumu. Ēkai bija slīps dakstiņu jumts, bet pēc tam tā tika pārbūvēta neogotikas stilā, ar diviem simetriskiem torņiem. Līdzās kungu mājai 19. gs. tika ierīkots parks ar dīķi.

Grienvaldes dzirnavas celtas 1860. gadā un ir saglabājušās līdz mūsdienām. Dzirnavas atrodas uz Iecavas upes aptuveni četru kilometru attālumā no Iecavas. Upē šajā vietā uzstādīts betona aizsprosts. Aizsprosts uzturēts labā tehniskā kārtībā. Arī dzirnavu darbu kanāls labi saglabājies. Dzirnavu vienstāva ēka būvēta no apaļiem guļbaļķiem. Ēkai ir divslīpju jumts un klēts.

Iecavas pagastā atrodas Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi pie Dzimtmisas skolas, aiz Grienvaldes dzirnavām Sila kapsētā. Otrajā pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi atrodas pie Dārtijas (1984. gadā uzstādīts piemineklis), padomju un vācu karavīru brāļu kapi – Dimzukalnā (piemiņas akmens padomju karavīriem uzstādīts 1974. gadā).

Latviešu teātra aktrise Dace Akmentiņa dzimusi Grienvaldes pagasta Lejas Kurmjos. Vēsturnieks, Rīgas pilsētas vēstures arhīva direktors Vilis Biļkins dzimis Grienvaldes pagasta Ķēniņos, mācījies Dzimtmisas un Grienvaldes skolā. Mākslas zinātnieks Jānis Dombrovskis dzimis Grienvaldes pagastā. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) politiskais darbinieks Arvīds Pelše, latviešu diplomāti Jānis Tepfers un Jānis Vesmanis dzimuši Grienvaldes pagastā. Latviešu luterāņu mācītājs Jānis Vilhelms Zakranovičs dzimis Iecavas pagastā Dzimtmisas muižā.