Iecava ir pilsēta Bauskas novadā, Iecavas pagasta administratīvais centrs. Tā atrodas 47 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas (centra), 23 km attālumā no novada centra Bauskas, kā arī 34 km attālumā no Latvijas valstspilsētas Jelgavas. Pilsētas platība ir 13,9 km². Pilsētas teritorijā plūst upe ar tādu pašu nosaukumu – Iecava, kas ir Lielupes pieteka. Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 5343.

2021. gada 1. jūlijā Iecavas ciems ieguva pilsētas tiesības un Iecavas novads tika iekļauts Bauskas novadā. Iecavas pilsētai ir ģerbonis, tas tika izstrādāts un apstiprināts 2022. gadā. Ģerbonis ir šķērsām dalīts četrās daļās, krāsas – sudraba, zila. Uz dalījuma ir sudraba krāsas šķērskrusts, vidū – zelta zvans. 

Iecava pirmo reizi minēta Livonijas ordeņa mestra Johana Freitāga fon Loringhofes (Johann Freitag von Loringhofe) izdotajā 1492. gada dokumentā par Iecavas un Mežotnes zemnieku tiesībām. 1567. gadā izveidota Iecavas un Lambārtes draudze, bet 1641. gadā sākta luterāņu baznīcas celtniecība. Kurzemes un Zemgales hercogistes uzplaukuma laikā – 17. un 18. gs. – notika ievērojama Iecavas apkārtnes attīstība. Uz lecavas upes tika uzbūvētas dzirnavas, kā arī apkārtnē izveidoja vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļus, dolomīta lauztuves, papīra dzirnavas, linu un vadmalas austuvi, mucinieku darbnīcas.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijas Impērijai 1795. gadā Lieliecavas muiža nonāca grāfa Pētera Ludviga fon der Pālena (Peter Ludwig von der Pahlen) īpašumā. Laikā no 1801. līdz 1807. gadam tika uzbūvēta Iecavas pils un pie tās izveidots angļu stila ainavu parks.

1812. gada jūlijā, kad Francija un tās sabiedrotie īstenoja uzbrukumu Krievijas Impērijai, Iecavas apkārtnē notika tā sauktā Iecavas kauja, kuras laikā krievu karaspēka daļas cieta sakāvi pret prūšu korpusu. 19. gs. otrajā pusē notika Iecavas kā ciema un arī apkārtnes centra attīstība – tika uzcelts pagasta nams, skola, aptieka, vairāki veikali, miertiesas nams, amatnieku nams, telefona stacija.

20. gs. sākumā Iecavā izveidojās vairākas biedrības. 1903. gadā sākās Jelgavas–Krustpils dzelzceļa līnijas būvniecība un tika uzcelta stacija arī Iecavā. Iecava ievērojami cieta Pirmā pasaules kara un arī Latvijas Neatkarības kara laikā. 1925. gadā Iecavai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas statuss. 1945. gadā pagastā izveidoja Iecavas ciema padomi, bet Iecavas pagastu 1949. gadā likvidēja. Padomju okupācijas laikā tika izveidots kolhozs “Iecava” un vairākas padomju saimniecības. 1954. gadā Baldones rajona Iecavas ciemam pievienoja Zelmeņu ciemu. 1958. gadā tika izveidots Iecavas strādnieku ciemats ar tam pakļautu lauku teritoriju. Iecavu ar lauku teritoriju 1959. gadā iekļāva Bauskas rajonā. 20. gs. 60. gadu sākumā Iecavā sāka attīstīties pārtikas rūpniecība – tika uzbūvēta maizes ceptuve, piena kombināts, vēlāk arī lopbarības rūpnīca un putnu fabrika. 1963. gadā Iecavai no Zālītes ciema pievienoja kolhoza “Iecava” teritoriju, no 1. februāra Iecava kļuva par pilsētciematu. 1966. gadā pilsētciematam pievienoja padomju saimniecības “Dārtija” teritoriju, 1971. gadā – daļu padomju saimniecības “Progress” teritorijas, 1977. gadā – likvidēto Ziemeļu ciemu un daļu likvidētā Zālītes ciema teritorijas. 20. gs. 80. gados Iecavas pilsētciematā un apkārtnē tika izveidota minerālmēslu bāze, kombinētās lopbarības rūpnīca, asfaltbetona rūpnīca, lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumi. 1990. gadā Iecava zaudēja pilsētciemata statusu un tika atjaunots Iecavas pagasts, iekļaujot daļu Zālītes, Garozas, Misas un Salgales pagasta, bet daļa bijušā Iecavas pagasta tika pievienota Ķekavas pagastam.

2003. gada 12. augustā Iecavas pagasta padomes deputāti pieņēma lēmumu par Iecavas novada izveidi. 2021. gada 1. jūlijā Iecavas ciems ieguva pilsētas tiesības un Iecavas novads tika iekļauts Bauskas novadā.

Līdz administratīvi teritoriālajai reformai 2021. gadā Iecava bija novads, kuru vadīja Iecavas novada dome. Kopš 2021. gada 1. jūlija Iecava ir pilsēta Bauskas novadā, un pilsētas pārvaldi īsteno Bauskas novada pašvaldības iestāde “Iecavas apvienības pārvalde”. Pārvalde nodrošina Bauskas novada domes pieņemto lēmumu izpildi Iecavas pilsētas un Iecavas pagasta administratīvajās teritorijās.

Pārvaldes struktūru veido vadītājs, vadītāja vietnieks, izglītības iestādes, Iecavas kultūras nams, Iecavas Jauniešu centrs, bibliotēkas, pašvaldības policijas iecirknis, teritorijas apsaimniekošana, sporta aktivitātes (būvju uzturēšana), nekustamo īpašumu apsaimniekošana, pašpārvadājumi, pašvaldības kapitālsabiedrības apvienības pārvaldes teritorijā.

’’Iecavas apvienības pārvalde’’ ir Bauskas novada pašvaldības iestāde, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi.

Iedzīvotāju blīvums Iecavā 2024. gadā – 395,5 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā Iecavā dzīvoja 78 % latviešu, 12 % krievu, 3 % baltkrievu, 2 % ukraiņu, 2 % lietuviešu un 3 % citu tautību iedzīvotāju.

Iecavas tautsaimniecības pamati izveidojušies galvenokārt padomju okupācijas laikā, kad Iecavā un pagastā tika izveidoti vairāki rūpniecības uzņēmumi, kas turpina darbu arī mūsdienās vai mūsdienu uzņēmumi turpina strādāt nozarē.

Pazīstamākais uzņēmums Iecavā ir “Balticovo” – tas izveidots 1972. gadā un ir lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā. Uzņēmuma produkti ir pieejami Latvijā, kā arī ap 70 % produkcijas tiek eksportēta uz vairākām Eiropas Savienības valstīm un citām valstīm pasaulē.

Nozīmīgi uzņēmumi ir SIA “Iecavnieks&Co” (rapšu eļļas ražošana), SIA “I.S.D.” (alkoholisko dzērienu ražošana) un citi.

Iecavā darbojas arī dažādi pakalpojumu sniedzēji un mājražotāji.

Iecavā atrodas pārtikas un mazumtirdzniecības preču veikali, piemēram, “top!”, “Lats”, “Elvi”, “Maxima”, “Mego”, “Narvesen”, kā arī citi, piemēram, saimniecības, apģērbu, ziedu, makšķerēšanas piederumu veikali. Pilsētā pieejami ēdināšanas pakalpojumi, degvielas uzpildes stacijas un naktsmītnes. 

Uz Iecavu var nokļūt, izmantojot sabiedrisko transportu, – starppilsētu autobusu maršrutā Rīga–Bauska, piemēram, maršrutā nr. 7480 Rīga–Bauska  (a/s “Nordeka”).

Iecavas pagastu šķērso valsts galvenais autoceļš A7 (Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle)), valsts reģionālais autoceļš P92 (Iecava–Stelpe) un P93 (Jelgava–Iecava), Rail Baltica trase un dzelzceļa līnija Jelgava–Krustpils, kā arī vairāki vietējās nozīmes ceļi, piemēram, V5 (Piebalgas–Dzelzāmurs–Ratstrauti), V7 (Baloži–Plakanciems–Iecava), V9 (Iecava–Baldone), V1010 (Stūri–Ziemeļi) un citi.

Ziemeļdienvidu virzienā teritoriju šķērso autoceļš Rīga–Bauska, kas ir starptautiskās automaģistrāles VIA Baltica posms.

Veselības aprūpi pagastā nodrošina pašvaldības aģentūra “Iecavas veselības centrs” (izveidota 2003. gada 12. martā) Iecavā, vairāki ģimenes ārsti. “Iecavas veselības centrā” darbojas E. Gulbja laboratorija, pieejami arī vairāki zobārsti.

Iecavā atrodas arī veterinārā klīnika SIA “Ķepas”

Iecavas pirmsskolas izglītības iestāde “Cālītis” (1993), Iecavas pirmsskolas izglītības iestāde “Dartija” (1992), Iecavas vidusskola (1952), Iecavas pamatskola (2018), Iecavas Mūzikas un mākslas skola (1988).

Iecavas vadošā kultūras iestāde ir Iecavas kultūras nams (1921), kurā darbojas vairāki ansambļi un kori. Kultūras nama ēka celta 1891. gadā kā Miertiesas nams, bet pēc tam tā nonāca Izglītības un dziedāšanas biedrības pārziņā. No 2007. līdz 2009. gadam ēka tika renovēta.

Iecavas radošie kolektīvi: Iecavas novada jauktais koris “Iecava” (1978), Iecavas novada jauniešu tautas deju kolektīvs ’’Jezga’’ (2008), Iecavas novada vidējās paaudzes deju kolektīvs “Iecava” (1984), Iecavas kultūras nama senioru deju kolektīvs “Iecavnieks” (1978), Iecavas kultūras nama eksotisko deju grupa “Amira Nur” (2007), Iecavas kultūras nama līnijdeju grupa “Eckau Linedancer” (2001), Iecavas kultūras nama sporta deju kolektīvs (2000), Iecavas kultūras nama mūsdienu deju kolektīvs (2016), Iecavas kultūras nama pirmsskolas vecuma bērnu deju kolektīvs (1997), Iecavas novada koncertdeju grupa “Matrix” (2006), Iecavas kultūras nama senioru deju kopa “Kamenes” (2019), Iecavas kultūras nama sporta teātra studija “Artis” (2012), Iecavas kultūras nama komēdijteātris (2019), Iecavas kultūras nama folkloras kopa “Tarkšķi” (2002), Iecavas kultūras nama popgrupa “Carnelian” (2016), Iecavas novada vokālā studija “Aprīļa pilieni” (2015), Iecavas kultūras nama ģitāras spēles grupa (2014).

Iecavā darbojas profesionālās ievirzes izglītības iestāde – sporta skola “Dartija” (1991). Skolā iespējams apgūt profesionālās ievirzes izglītību trīs sporta veidos: basketbolā, vieglatlētikā un galda tenisā.

2014. gadā Iecavā tika atklāts sporta stadions.

Iecavas gleznu taku izveidoja Iecavas biedrība “RaDam”, piesaistot pašvaldības līdzfinansējumu. Darbus radīja 14 mākslinieki, kā arī Iecavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. Taka izveidota kā dāvana, Iecavai iegūstot pilsētas statusu 2021. gadā.

Iecavas muižas parks (muižas komplekss un angļu stila ainavu parks) tika uzbūvēts 19. gs. sākumā. Pils tika nodedzināta 1915. gadā, saglabājies tikai parks un dažas ēkas. Iecavas muižas apbūve un parks ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Iecavas parkā atrodas 1936. gadā atklātais tēlnieka Pētera Bandera Brīvības piemineklis. Padomju okupācijas laikā piemineklis tika saspridzināts, atjaunots – 1988. gadā.

Iecavas evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1641. gadā, 19. gs. pārbūvēta. Mūsdienās baznīcai ir atjaunots jumts un fasāde, altāra daļā notiek dievkalpojumi un klasiskās mūzikas koncerti. Apkārt baznīcai ir kapsēta.

Iecavas Svētā Antona Romas katoļu baznīca ir Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Dievnamu projektēja arhitekts Aleksandrs Paklons, un tā ir modernākā katoļu baznīca Bauskas novadā.