Baldones pagasts ir pagasts Vidzemē, Ķekavas novada dienvidaustrumu daļā. Attālums līdz novada centram – Ķekavai – ir 18 km. Baldones pagasts robežojas ar Ķekavas, Daugmales, Tomes, Vecumnieku, Iecavas un Olaines pagastu. Pagasta platība ir 169,5 km² un tā centrs ir Baldones pilsēta. Pagastā ir 12 ciemi – Kažoki, Mercendarbe, Misa, Pulkarne, Riekstukalns, Rozītes, Sarma, Skurbenieši, Spaļenieki, Stūri, Sūnupes, Vārpas –, no kuriem iedzīvotāju skaita ziņa lielākie ir Mercendarbe un Vārpas.

2021. gada jūnijā Baldones pagastā bija 1782 iedzīvotāji.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Gar Baldones pagastu ved augstākās kategorijas valsts autoceļš A7, šķērso reģionālie autoceļi P89 (Ķekava–Skaistkalne) un P91 (Mežvidi–Baldone), kā arī vairāki vietējas nozīmes ceļi. Tiek uzturēta autobusu satiksme Rīga–Ķekava–Baldone–Vecumnieki–Skaistkalne. Baldonē atrodas pasts, kā arī pagastā tiek nodrošināti mobilie sakari un interneta pārklājums.

Baldones pagasta teritorija pēc reljefa iekļaujas Upmales paugurlīdzenumā un izceļas ar vairākiem pauguriem, no kuriem ievērojamākie ir Riekstukalns (85 m virs jūras līmeņa), Morisona kalns (82 m virs jūras līmeņa), kā arī Vanagkalns, kurā atrodas brīvdabas estrāde, un Caunu pilskalns, kurš ir vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Novada vērtīgākie dabas resursi ir dūņu purvi, no kuriem vēsturiski iegūtas ārstnieciskās dūņas Baldones sēravotu kūrorta un Baldones sanatorijas vajadzībām, piemēram, Dūņu purvs pie Ķeguma prospekta, Pladu purvs un Ceplīšu purvs. Arī pagasta teritorijā esošie meži, kas veido gandrīz pusi pagasta teritorijas, tika izcelti kā nozīmīgs kūrorta resurss, jo mežu veicinātais klimats padarīja kūrortu īpaši labvēlīgu plaušu slimniekiem.

Pagasta teritorijā atrodas vairāki ezeri, no kuriem lielākie ir Pakuļu ezers, Kausezers, Liliju ezers, kā arī pagastu šķērso Ķekavas upīte, Kausupīte, Ķēžupīte.

Pagastā galvenās ekonomikas nozares ir kokapstrāde, transports un lauksaimniecība, pagastā meži aizņem gandrīz 50 % teritorijas, bet lauksaimniecības zemes – 4730 hektāru, darbojas vairāk nekā 20 zemnieku saimniecības. Pēdējo gadu laikā Baldones pagastā attīstījusies zirgkopība – par nozīmīgiem lauksaimniecības un arī tūrisma objektiem kļuvuši Baldones apkārtnes zirgu staļļi un jātnieku sporta klubi, piemēram, “Atēna”, “Telfas”, “Stallis Bērīts”, “Pūpoli”. Nozīmīga ekonomikas nozare ir mājražošana, pazīstamākie ir dabīgās kosmētikas ražotāji Silmachy Remedies un “Kazas laukos”.

Senākās liecības par Baldones pagasta teritorijas apdzīvotību saistāmas ar senākajiem valsts un vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļiem Baldones apkārtnē: Urlu senkapiem, kā arī Ķipāļu, Ziedoņu un Priednieku viduslaiku kapsētām. Par pastāvīgu pagasta teritorijas apdzīvotību vēsturiskās liecības rodamas no aptuveni 14.–15. gs., savukārt 16. gs. Baldonē izveidojās luterāņu draudze. 17. gs., kad Baldones pagasta teritorija bija daļa no Kurzemes un Zemgales hercogistes, izveidojās Baldones (Baldohn) un Mercendarbes (Merzendorf) muižas, uz kuru pamata vēlāk, 1866. gadā, tika izveidoti Bauskas apriņķa Baldones un Mercendorfas pagasti. Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba Ketlera (Jakob Kettler) valdīšanas laikā Baldones apkārtnē tika izveidotas vairākas darbnīcas, tajā skaitā dzelzs ceplis pie Dzelzāmura. Ap šo laiku arī Baldones sēravots sāka gūt atpazīstamību savu ārstniecisko īpašību dēļ.

1786. gadā Mercendarbes muižu no hercoga Pētera fon Bīrona (Peter von Biron) iegādājās barons Frīdrihs Georgs fon Līvens (Friedrich Georg von Lieven). Pārbūvējot muižas ēku, darinātas arī muižas ozolkoka ārdurvis, kuras saglabājušās arī mūsdienās un kuru komplekts ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. F. G. fon Līvens arī veica būtisku ieguldījumu Baldones sēravota un tā apkārtnes labiekārtošanā, kas lika pamatus Baldones kūrvietai, kura 19. gs. piedzīvoja uzplaukumu un veicināja arī Baldones miesta un pagasta attīstību.

1890. gada 10. aprīlī Baldones pagastā, netālu no Stūriem, nokrita meteorīts. To atrada kāds vietējais iedzīvotājs, no kura to vēlāk ieguva zinātnieki, lai veiktu tā izpēti. Akmens tika sadalīts un nonāca vairākos izpētes centros Eiropā. Viena no meteorīta atlūzām apskatāma arī Baldones muzejā.

Baldones pagasts izveidots 1924. gadā, apvienojot izveidotos Baldones un Mercendorfas pagastus. Pēc šīs reformas Baldones pagasts tika iekļauts Rīgas apriņķī. Pagasta valde atradās Baldones miestā netālu no baznīcas. Šajā laikā attīstījās pagasta infrastruktūra – tika uzbūvēta šoseja un šaursliežu dzelzceļš ar zirgu tramvaju, uzbūvēta pasta ēka, jauna pamatskolas ēka, kļuva pieejami dažādi pakalpojumi, darbojās vairāki pašdarbības kolektīvi gan Baldonē, gan apkārtnes ciemos.

Pēc Otrā pasaules kara Baldones pagastu vairākkārt skāra Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) īstenotās administratīvi teritoriālās reformas. 1950. gadā tika izveidots Baldones rajons, kurš pastāvēja līdz 1959. gadam ar centru Baldones ciematā, bet pēc tam Baldones rajons tika likvidēts un sadalīts, daļu iekļaujot Rīgas rajonā, daļu – Bauskas rajonā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un rajonu likvidēšanas 2008. gadā tika izveidots Baldones novads, kuru veidoja Baldones pilsēta kā novada centrs un Baldones pagasts. 2021. gada 1. jūlijā Baldones novads tika likvidēts, to iekļaujot Ķekavas novadā.

Rakstnieks Alfreds Dziļums, kurš savas dzīves pirmo pusi pavadīja lauku mājās netālu no Baldones (tēva mājās “Pūriņi” un paša būvētajās mājās “Rietumi”), Baldoni un tās apkārtni, īpaši lauku mājas un to iedzīvotājus, kā arī kūrortu, vairākkārt aprakstīja savos romānos. Piemēram, Baldones apkārtne un paša rakstnieka gaitas Baldonē aprakstītas biogrāfiskajā romānā “Pēdas rīta rasā” (1964), Baldones kūrorts (ar izdomātu nosaukumu “Avoti”) tēlaini atveidots romānā “Vienas vasaras zieds” (1971), savukārt lauku saimniecību ikdiena un to iedzīvotāju portreti raksturoti autora populārākajā romānā “Saplēstā krūze” (1942). Otrā pasaules kara laikā A. Dziļums tika iesaukts Latviešu leģionā un 1944. gadā pameta Latviju, mūža nogali pavadot trimdā Zviedrijā.

Ievērojamākais Baldones pagasta tūrisma objekts ir Riekstukalns – tajā iekārtota lielākā slēpošanas trase Baltijā, un tas ir viens no objektiem, caur kuru ved pastaigu taka “Baldones stāstu takas”. Riekstukalns kā iecienīts kūrorta apmeklētāju apskates objekts tika izveidots jau 20. gs. 20. gados: apmeklētājiem vēl bija pieejams Pirmā pasaules kara laikā uzbūvēts novērošanas tornis (kas sliktā stāvokļa dēļ tika nojaukts) un turpat netālu atradās lielākais dižakmens Baldones apkārtnē jeb Baldones Velnakmens (saspridzināts 1950. gados), Liliju ezers ar dabiski augošām ūdensrozēm, kā arī 1937. gadā uzbūvēts Riekstukalna skatu tornis. 

Slēpošanas trase Riekstukalnā ierīkota 20. gs. 30. gados, un kalnā vairākkārt rīkotas slēpošanas sacensības, tajā skaitā distanču slēpošana no Morisona kalna uz Riekstukalnu. Šobrīd Riekstukalnā izveidotais sporta un atpūtas komplekss piedāvā gan ziemas, gan vasaras atrakcijas, kā arī 2018. gadā uzbūvēts skatu tornis.

1957. gadā Riekstukalnā, no apkārtnes trokšņiem ar mežu masīviem izolētā augstienē, sākās Baldones observatorijas celtniecība. 1966. gadā pabeigta paviljona būvniecība un Šmita sistēmas teleskopa uzstādīšana, kas observatoriju padarīja par vienu no nozīmīgākajiem astrofizikas pētījumu centriem visā Padomju Savienībā. Jau no 1964. gada observatorijā tiek uzņemti interesenti, un mūsdienās Baldones observatorija ir populārs tūrisma objekts, kurā piedāvātas izzinošas ekskursijas gan bērniem, gan pieaugušajiem.

4 km attālumā no Baldones centra atrodas Mercendarbes muiža. Muiža bija Kurzemes un Zemgales hercogu, kā arī fon Līvenu dzimtas īpašums, bet no 1939. gada līdz 2012. gadam tajā atradās Baldones bērnu nams. Šobrīd muiža ir Baldones kultūras centra filiāle, un no 2018. gada muižā mājvietu radis arī Baldones muzejs.

Tūristu iecienīta aktīvās atpūtas vieta ir Baldones Waterjump – atpūtas bāze ar estakādēm, kuras var izmantot gan ziemā, gan vasarā. Darbojas ledus trase “Stūri”, aktīvās atpūtas parks “Tāles”.

Iecienīti tūrisma galamērķi ir viesu nami un pirtis, piemēram, viesu nams “Mežkalni”, “Meža māja”, “Mežvītoli”, “Pirts rudzos”, “Lejasmārtiņi”.