A. Dziļums ir viens no ražīgākajiem latviešu trimdas prozas autoriem. Paveikto apliecina Latvijā apgādā “Daugava” izdotie “Raksti” (1997–2008; 1–26), kas aptver visu rakstnieka prozas daiļradi; rakstījis arī lugas. Rakstnieka tēlotās pasaules saknes meklējamas viņa dzimtajā Doles pagastā (mūsdienās Baldones pagasts) un jaunības gadu pieredzē. Pievērsies galvenokārt lauku dzīves tematikai, apliecinājis darba un zemnieka dzīves vērtību. Prozai iezīmīgi spilgti raksturi, psiholoģiski precīzs tēlojums. Latvijas lauku ikdiena prozā attēlota dažādos vēsturiski mainīgos apstākļos, centrā mežinieka, plostnieka un jaunsaimnieka darba ikdiena, savstarpējās attiecības, dzīve gadalaiku maiņās rakstnieka dzimtajā pusē, atklāts leģionāru traģiskais pārdzīvojums un laiks svešumā.

Pirmā pasaules kara laikā mācījās Tērbatā (mūsdienās Tartu), Apiņa skolā Baldones pagastā, Viļa Olava komercskolā Rīgā. Mācības pārtrauca līdzekļu trūkuma dēļ, turpmākā izglītība iegūta pašmācībā.

Agri zaudēja vecākus, dzīvoja māsas ģimenē, kopš agras jaunības iepazina dažādus darbus – bijis plostnieks, namdaris, mežstrādnieks, jaunsaimnieks. Dzīvoja un lauku ikdienas darbus strādāja Baldones pagasta Siliņos, Pūriņos un Rietumos (mājvārdu izmantojis kā pseidonīmu). Ikdienas darbos uzkrātie vērojumi vēlākos gados atklājas literārajos darbos.

1925. gadā žurnālā “Meža Dzīve” ar pseidonīmu Vizuls publicēts pirmais literārais darbs “Meža ainas”, kas ir stāsti ar spilgtiem dabas tēlojumiem. Karadienesta laikā sarakstīta pirmā luga “Pie ozola”, to iestudēja amatieru teātru kopas. Vēlāk tapa citas lugas, kas izrādītas uz Doles tautas nama skatuves.

A. Dziļums nebija saistīts ar kādām Rīgas literārām grupām vai virzieniem, tomēr viņa daiļrade skatāma 20. gs. 20.–30. gadu pozitīvisma – zemes un zemnieka darba apliecinošo vērtību, tautas vitālā spēka – kontekstā. 1938. gadā iznāca pirmais romāns “Viršu druvas”, kurā tēlota latviešu mežinieku un plostnieku dzīve. A. Dziļums kļuva par lasītāju iemīļotu autoru.

1944. gadā A. Dziļumu iesauca Latviešu leģionā, Latvijā palika sieva Mirdza (dzimusi Meijere) ar dēliem. Kopā ar Latviešu leģiona 1. būvpulka 2. bataljonu viņš nonāca Tornā pie Polijas. Strādāja karavīru laikrakstā “Kurzemnieks” un žurnālā “Tālos Ceļos” (1944–1945). Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja latviešu bēgļu nometnē Lībekā, aktīvi piedalījās nometnes literārajā un kultūras dzīvē, viņa darbi tika publicēti latviešu bēgļu periodikā. Izveidoja ģimeni ar aktrisi Irmu Vārpu.

1950. gada martā no Lībekas nelegāli ar vācu ogļu kravas kuģi ieradās Zviedrijā – strādāja papīra fabrikā, meža darbos un kūdras rakšanā Vermlandē, fabrikā Kalhellā un bija arhīvu darbinieks Latviešu palīdzības komitejā Stokholmā. Mūža nogalē atgriezās uz dzīvi Vermlandē. Piedalījās Zviedrijas latviešu kultūras un sabiedriskajā dzīvē, labprāt ceļoja, tas atklājas ceļojumu aprakstos par Ziemeļzviedriju un Norvērģiju. 1970.–1976. gadā bija laikraksta “Latvija” (Vācija) redaktors.

A. Dziļums darbojās īsprozas un romānu žanrā, sarakstījis vairākas lugas. Viena no būtiskām tēmām viņa daiļradē ir lauku dzīves un ikdienas reālistisks, sadzīvisks, vietumis naturālistisks un skarbs vēstījums un cilvēku (galvenokārt jaunsaimnieku – mežinieku, plostnieku) attiecību samezglojumu tēlojums. Aprakstītajiem cilvēkiem piemīt sīksta pieķeršanās zemei, savām mājām vai arī ilgas tādas iegūt, piemēram, romānos “Viršu druva”, “Saplēstā krūze” (1942), “Aklā ezera velns” (1965), “Vilka zobs” (1967), “Vienas vasaras zieds” (1971) u. c., tāpat šī tēma atklājas īsprozas darbos, piemēram, noveļu krājumā “Pelni” (1946), stāstā “Meži deg” (1947) un citos. Īpašu atzaru veido Latvijas lauku tēlojums romānos “Cilvēki vētrā” (1961), “Daugavas krāces” (1964), “Kurzemīte, sērdienīte” (1976) u. c., kuru darbība risinās Otrā pasaules kara beigās un pēckara gados.

Īpaši nozīmīga rakstnieka daiļradē ir romānu triloģija “Celmenieki” (“Celmenieki”, 1948; “Rīta cēliens”, 1949; “Dieva dzirnas”, 1953), kuru caurvij Celmeniekos tēlotā dzīve un ļaudis. Tā kļūst par zemnieku dzīves epopeju. Celmenieku cikls attēlo lauku dzīvi un zemnieku tipus rakstnieka dzimtajā pusē. Darbība risinās 20. gs. 30. gados, kā arī no 1940. gada līdz 1944. gada vasarai. Zemnieku dzīve un vide purvainas dabas fonā, iezīmējot tādu kā likteņa kopību, kas veidojusies cīņā ar purvu, iekopjot zemi, veidojot interesantus, reljefus raksturus, kuri kritikā salīdzināti ar Reiņa Kaudzītes un Matīsa Kaudzītes romāna “Mērnieku laiki” (1879) plašo un kolorīto tēlu galeriju. Literatūrkritiķi par labākajiem atzinuši romānus “Saplēstā krūze” un triloģiju “Celmenieki”, kuros vērojama gaumīga mērenība ekspresīvo izteiksmes līdzekļu izvēlē, tādējādi personas un situācijas veidojas adekvātas tēlotajiem apstākļiem. Dokumentēdami sava laika dzīvi un cilvēkus, abi darbi izceļas ar realitātē smeltu un literārajā apdarē uzturētu spēku.

Šim tēmu lokam piekļaujas autobiogrāfiskas ievirzes stāstījumi, atklājot atmiņas un svešumā pieredzēto un vēroto. Īpaši krāsaini tēlota Latvijas un Zviedrijas daba un cilvēks dabas ainavas ielokā darbos “Pēdas rīta rasā” (1964), “Zeme dzīvo” (1962), “Aizaugušās drupas” (1968), “Mežu aizvējā” (1974).

Dzimtās puses meži aprakstīti dzīvnieku pasaku triloģijā “Dieva dārzs” (“Sarkanais velns”, 1947; “Meža Andrievs”, 1948; “Sētnieks Čiepsts”, 1950), kas tiek raksturota kā pirmreizīga latviešu literatūrā, apliecinot apbrīnojamu meža dzīves, dzīvnieku pazīšanu un spēju to visu dzīvi notēlot.

Otra būtiska A. Dziļuma daiļrades tēma ir latviešu leģionāra traumatiskā pieredze, turklāt viņa karavīrs, kara invalīds, bēglis un trimdinieks ir bijušais zemnieks. Šī tēma atklājas romānos “Tornas grāvrači”, (1949) “Vakars uz ezera” (1951) “Pārvietotie” (1955). Romānos “Tiesas svētdiena” (1970) un “Lai neaizmirstam” (1972) vēstīts par latviešu leģionāru traģisko likteni Zviedrijā. A. Dziļums līdzās Guntim Zariņam, Gunaram Janovskim dokumentējis dramatisku laiku Latvijas vēsturē un cilvēku likteņos, ieaužot arī paša pieredzēto un vēroto, spilgti izgaismojot bezmāju un nepiederības sajūtu. Romāns “Pārvietotie” atzīts par vienu no iespaidīgākajiem darbiem, kurā aprakstīta traģiskā Otrā pasaules kara izskaņa, bet romānā “Kurzemes sirds vēl dzīva” (1973) atklājas nacionālo partizānu cīņa, pretošanās kustība okupētajā Latvijā.

Rakstnieks savos darbos iemūžinājis dzimto novadu, dabu, cilvēku ikdienas gaitas, laika ziņā koncentrējoties tagadnē vai nesenā pagātnē un autora pieredzē. Sociālās pārmaiņas tautai nozīmīgos vēstures posmos iezīmētas galvenokārt caur individuālu likteņu un raksturu izmaiņām. A. Dziļuma varoņos ielikta izpratne par darba tikumisko nozīmi, par dabas rituma skaistumu, kaut tēlotā lauku vide ir piezemēta, skarba.

Literatūrzinātnieki atzīmējuši, ka dabas spēku un cilvēku vienotība, vides detalizēts, nedaudz smagnējs zīmējums, vienkāršas dzīves atturīgā poētika, ikdienībā slēpta vitalitāte ir A. Dziļuma prozas kvalitātes. Būtiska A. Dziļuma literāro darbu nozīme – rakstnieks konsekventi turpina stāstīt par zemnieku dzīvi, kā arī skaudri risina stāstu par latviešu leģionāru likteņiem Otrā pasaules kara izskaņā un vēlāk, aprakstot paša piedzīvoto vai no uzticamiem avotiem (aculiecinieku dienasgrāmatām, atmiņām) iegūto materiālu.

Turpinot latviešu reālistiskās prozas tradīcijas, A. Dziļums nav eksperimentējis, bet centies izkopt savas dotības: stāstīšanas māku, lauku dzīves pazīšanu un krāšņus dabas aprakstus. Rakstnieka daiļradi raksturo maigs lirisms dabas tēlojumos, uz kuru fona risināta romānu darbība, spilgti raksturi un sulīga un svaiga valoda, kā arī mērķtiecīgs un spraigs darbības risinājums.

Silvija Barda (Silvija Bardh) zviedru valodā tulkojusi romānus “Tiesas svētdiena” (Domsöndagen, 1973) un “Kurzemes sirds vēl dzīva” (Än slår Kurlands hjärta, 1977).

Pie “Rietumu” mājas Baldones novadā novietots piemiņas akmens A. Dziļumam. 1937. gadā Lauksaimniecības kameras un radiofona konkursā 3. vieta lugai “Cepļa kalna smēde”. 1938. gadā Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta konkursā godalgots garstāsts “Raženā audze”. 1939. gadā Lauksaimniecības kameras lugu konkursā 1. vieta lugai “Mājas atslēgas”. 1939. gadā Latvijas Jaunatnes Sarkanā krusta jaunatnes darbu konkursā godalga stāstam “Saulainie logi”. 1939. gadā Mazpulku organizētajās literārajās sacensībās 3. godalga lugai “Darbam smagas vārpas” un godalga stāstam “Vecās bikses”. 1944. gadā Kultūras fonda stāstu un noveļu sacensībā 3. godalga stāstam “Pelni”. 1948. gadā Latviešu Kultūras fonda (Vācija) godalga stāstam “Sarkanais velns”. 1963. gadā Amerikas Latviešu apvienības Kultūras biroja lugu sacensībā 1. godalga drāmai “Uz milža pleca” un 3. godalga drāmai “Beigu sākums”. 1964. gadā Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda prēmija romānam “Daugavas krāces”.

1996. gadā Latvijas televīzijā tapusi videofilma “Vienas vasaras zieds” pēc A. Dziļuma romāna motīviem; režisore Virdžīnija Lejiņa. 2016. gadā LTV1 pēc A. Dziļuma romānu “Saplēstā krūze” un “Vilka zobs” motīviem tapusi daudzsēriju filma “Saplēstā krūze”, režisore Inta Gorodecka. 2018. gadā garstāsts “Raženā audze” izdots CD formātā kā klausāmgrāmata.

A. Dziļuma lugas iestudējušas latviešu dramatiskās kopās un teātri Latvijā un trimdā.