Mercendarbes (Merzendorf) nosaukums, tā apzīmējot muižu un tās teritoriju, Kurzemes un Zemgales hercogistes kartēs un dokumentos atzīmēts no 18. gs., lai gan pati muiža ir senāka un tās nosaukums laika gaitā mainījies. 19. gs., līdzīgi kā daudzviet citur Latvijas teritorijā, uz muižu pamata tika izveidots pagasts ar tādu pašu nosaukumu – Mercendorfas pagasts, sarunvalodā un periodiskajos izdevumos reizēm izmantojot arī nosaukumu Mercendarbe (Merzendarbe). Pagasts tika likvidēts 1924. gada 1. aprīlī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, kad Mercendorfas pagasts tika pievienots Baldones pagastam un Baldones pagasts, kurš līdz tam laikam atradās Bauskas apriņķī, tika iekļauts Rīgas apriņķī. Apdzīvotās vietas nosaukums – Mercendarbe – tika izmantots arvien plašāk, un jau 20. gs. 20. gadu otrajā pusē nosaukums “Mercendorfa” praktiski vairs netiek izmantots. 1939. gadā Mercendarbes muižā tika izveidots bērnu nams, kas pastāvēja līdz pat 2012. gadam. Padomju okupācijas laikā, bērnu namā mītošo bērnu skaitam pieaugot, pie Mercendarbes muižas izveidojās daudzzīvokļu māju apbūve, kurās galvenokārt dzīvoja bērnu nama darbinieki, tādējādi muižas teritorijā izveidojoties ciemam. Savukārt pēc 2000. gada Mercendarbes muižas apkārtnē sākta privātmāju celtniecība, Mercendarbes ciemam teritoriāli paplašinoties.