Riekstukalns ir apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā. Tas atrodas 39 km uz dienvidaustrumiem no valsts galvaspilsētas Rīgas, 21 km no novada centra Ķekavas un 5 km no pagasta centra Baldones.

Ciema nosaukums ir cēlies no paugura – Riekstukalns (agrāk saukts arī par Smugaušu kalnu (netālu esošo Smugaušu māju vārdā) vai Lazdukalnu) – nosaukuma. Riekstukalns pieder Zemgales rievotajām morēnām Upmales paugurlīdzenumā, un tam ir trīs virsotnes, no kurām augstākā atrodas 85 metrus virs jūras līmeņa.

Riekstukalna ciema iedzīvotāju skaits 2021. gadā – 47.

Uz Riekstukalnu var nokļūt, braucot pa vietējas nozīmes autoceļu V9 (Iecava–Baldone–Daugmale). Sabiedriskais transports (starppilsētu autobuss) uz Riekstukalnu un no tā kursē vairākas reizes dienā maršrutos Misas lauki–Sarma–Baldone–Observatorija, Baldone–Daugmale–Rīga (Prāgas iela), Rīga–Sarma–Baldone–Observatorija, Rīga–Baldone–Observatorija. Autobuss apstājas autobusa pieturā “Observatorija”. Pārvadājumus nodrošina a/s “Nordeka” un a/s “Liepājas autobusu parks”.

Riekstukalnā ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums.

Lielākais uzņēmums Riekstukalnā ir slēpošanas trase – sporta un atpūtas komplekss SIA “Riekstu kalns”. Tas ir lielākais slēpošanas komplekss Baltijas valstīs un katru sezonu pulcē tūkstošiem dažādu ziemas sporta veidu cienītāju. Latvijas Universitātes Astrofizikas observatorija ir vienīgā profesionālo optisko astronomisko novērojumu bāze Latvijā un ir valsts nozīmes zinātnes objekts, nozīmīgs astrofizikas pētījumu centrs un iecienīts tūrisma objekts. Riekstukalnā atrodas viesu nams “Mežkalni”, kas nodrošina telpas dažādiem pasākumiem ar nakšņošanas iespējām, kā arī naktsmītnes slēpošanas kompleksa apmeklētājiem. Agrāk saimniecībai piederēja slēpošanas trase “Mežkalni”, tomēr mūsdienās trase nodota SIA “Riekstu kalns” rīcībā.

Riekstukalna vēsture ir cieši saistīta ar Baldones kūrorta vēsturi. Līdz ar sanatorijas “Baldone” izveidi 18. gs. beigās un pakāpenisku cilvēku pieplūdumu Baldones apkārtne kļuva par iecienītu atpūtas vietu. Tā kā slimniekiem, kas brauca ārstēties ar Baldones sērūdeni, tika ieteikts daudz pastaigāties, Riekstukalna apkārtne ar tajā esošo dižakmeni (Baldones velnu akmens) un skaisto Liliju ezeru kļuva par iecienītu pastaigu vietu. Pirmā pasaules kara laikā kalnā tika uzbūvēts arī novērošanas tornis.

20. gs. 30. gados Riekstukalnā tika izveidotas slēpošanas trases. 30. gadu otrajā pusē Riekstukalnā notika arī slēpošanas sacensības, tajā skaitā arī distanču slēpošanā, dalībniekiem mērojot 9,8 km garu distanci no Baldones Morisona kalna uz Riekstukalnu. 1937. gadā kalnā līdzās slēpošanas trasei uzbūvēja skatu torni.

1954. gadā tika pieņemts lēmums par observatorijas būvniecību Riekstukalnā pie Baldones – kalna augstums virs jūras līmeņa un izolējošais mežu masīvs nodrošina labus apstākļus debess ķermeņu novērošanai. 1957. gadā sākās pirmie observatorijas būvdarbi – tika uzcelta pirmā laboratorijas ēka (pazīstama ar nosaukumu “Baltā māja”). 20. gs. 60. gados observatorijas apkārtnē sākās intensīva apbūve – tika uzcelti paviljoni un antenas, lai varētu novērot debess ķermeņus, kā arī dzīvojamās mājas un pat tenisa korti observatorijas darbiniekiem. Līdz ar dzīvokļu māju apbūvi izveidojās arī ciems, kas visintensīvāk tika apdzīvots 20. gs. 70.–80. gados.

20. gs. 80. gados tika iekārtota vienkārša slēpošanas trase, bet pie slēpošanas kompleksa sāka strādāt 2000. gadā.

Cauri Riekstukalnam ved Riekstukalna pastaigu taka, kas ir daļa no “Baldones stāstu taku” Lielā loka, un tā ir aptuveni 5 km gara. Pieejams arī audiogids. 

Aktīvās atpūtas kompleksā “Riekstukalns” pieejamas 13 dažādas sarežģītības pakāpes trases, garumā no 170 līdz 350 metriem, gan slēpošanas iesācējiem, gan profesionāļiem un ģimenēm ar bērniem. Tiek piedāvāta inventāra noma, instruktora pakalpojumi, kā arī inventāra apkope. Slēpošanas sezonā darbojas kafejnīca. Riekstukalnā katru gadu notiek arī sacensības “Riekstukalna stirnu buks”.

Liliju ezers ir iegruvumezers Baldones novadā pie Riekstukalna, tas atrodas netālu no Baldones observatorijas teritorijas. Ezers izveidojies karsta piltuvveida iegruvē virs ģipša slāņiem. Tā maksimālais dziļums ir 12 metri. Ezers savu nosaukumu ieguvis tajā dabiski augošo ūdensrožu dēļ.

Latvijas Universitātes observatorija un tajā esošais Šmita sistēmas teleskops ir iecienīts tūrisma objekts. Observatorija nodrošina grupu ekskursijas, kuru laikā iespējams apskatīt planetāriju (uz observatorijas galvenā paviljona jumta projicētu Saules sistēmu) un Šmita teleskopu, kā arī piedalīties eksperimentos un “kosmisko ziepju” vārīšanas meistarklasēs.