Daugmales pagasts ir pagasts Vidzemē, Ķekavas novada austrumu daļā. Līdz 1925. gadam pagasta nosaukums bija Līves–Bramberģes pagasts. Pagasta centrs ir ciems Daugmale. Pagasta platība ir 63 km². Pagastā atrodas vēl viens ciems – Dzintari (agrāk – Bramberģe).

Daugmales pagasta ģerbonis ir dalīts galvā ar izliektu griezumu: sudrabs un zaļš, apakšējā laukā sudraba ažūra krustsakta. Tā autori ir mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs. Ģerbonis apstiprināts 2016. gada 27. oktobra Ķekavas novada domes sēdē.

Pagasta iedzīvotāju skaits 2021. gadā  – 1311.

Daugmales pagasts robežojas ar Ķekavas novada Ķekavas pagastu un Baldones pagastu rietumu un dienvidu daļā, ar Ogres novada Tomes pagastu un Tīnūžu pagastu un Salaspils novada Salaspils pagastiem pie Daugavas. Pagasts atrodas Daugavas kreisajā krastā pie Rīgas hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves.

Daugmales pagastu šķērso reģionālais autoceļš P85 (Rīgas HES–Jaunjelgava) un vietējas nozīmes autoceļš V9 (Iecava–Baldone–Daugmale). Sabiedriskā transporta pakalpojumus Daugmales pagastā nodrošina starppilsētu autobusi maršrutā Rīga–Daugmale–Rīga, maršrutam variējot ar pieturvietām Ķekavā un Baldonē.

Daugmales pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē, Upmales paugurlīdzenuma ziemeļaustrumu daļā. Pagastā augstākā vieta ir Vilku kalni (47,4 m virs jūras līmeņa).

Lielāko daļu pagasta teritorijas aizņem meži – gandrīz 60 %. Teritorijā ir vairāki lieli purvi – Robežnieku–Purmaļu purvs, Lejasezera purvs, Irbes purvs (Ezerkroga purvs) Rāpurs (Melleņu purvs).

Daugmales pagastā vēsturiski atradusies senākā un ievērojamākā ģipšakmens lauztuve Latvijā. Mūsdienās pagastā atrodas smilts, grants un dolomīta ieguves vietas.

Lielākās upes pagastā ir Bērzene, kas robežojas ar Baldones pagastu, un Kausupīte pie Tomes pagasta. Pagasta Rietumu daļā Daugavā pie Daugmales pilskalna ietek Varžupīte. Vienas no lielākajām ir arī Meitupe, Raģupīte.

Pagasta Dienvidu daļā pie robežas ar Baldones pagastu atrodas Lejas ezers.

Par senāko Daugmales pagasta teritorijas apdzīvotību dzelzs laikmetā liecina arheoloģiskie pieminekļi – Daugmales un Sakaiņu pilskalni. Par vēlāko laika periodu ziņu ir maz, tomēr liela nozīme apkārtnes apdzīvotībai bija nozīmīgajam ūdens ceļam – Daugavai – un Rīgas tuvumam.

Pirmās rakstiskās liecības par Daugmales pagastu saistās ar Pikstezeres muižu (Bixtensee, vārds cēlies no Pikstes jeb Piksteres upes, kuras ieteka Daugavā atradusies netālu, un līdzās esošā dzirnavu ezera). Vēlāk tuvāk Daugavai uzcēla Jauno muižu jeb Daugavas muižu (Dünhof), kas kļuva par apkārtnes centru. 18. gs. vidū Daugavas muižu un Pikstezeres muižu iegādājās fon Līvenu (von Lieven) dzimtas muižnieki, tādēļ ap 20. gs. sākumu muižas tika dēvētas arī par Jaunlīvi un Veclīvi. Savukārt Brambergas jeb Bramberģes muiža izveidojās uz rietumiem, pie Varžupītes ietekas Daugavā. Daugavas krasts šajā vietā bija samērā stāvs, līdz ar to Varžupītes ieteka šajā vietā veidoja nelielu ūdenskritumu. No stāvā krasta Daugavā iegāzās arī Bramberģes muižas kungu māja. Pēc muižu nosaukumiem vēlāk nosaukts arī pagasts – Līves–Bramberģes (citur – Līves–Brambergas) pagasts.

Muižas smagi cieta Pirmā pasaules kara laikā. 20. gs. 20. gados Daugmales pagastā tika uzbūvētas vairākas jaunsaimniecības, izveidojot Daugmales ciemu. 1925. gadā pagastu pārdēvēja par Daugmali.

Padomju okupācijas laikā, 1945. gadā, pagastā tika izveidotas Daugmales un Strēlnieku ciema padomes, Daugmales pagasts likvidēts 1949. gadā. Pagasta teritorijā kolektivizācijas rezultātā izveidoja kolhozus “Sarkanais strēlnieks” un “Daugavas krāces”, kas 1950. gadā tika apvienoti vienā kolhozā ar nosaukumu “Sarkanais strēlnieks”.

Daugmales ciems līdz 1949. gadam bija iekļauts Ogres apriņķī, līdz 1974. gadam Baldones rajonā, bet no 1974. gada līdz 1990. gadam – Rīgas rajonā. 1990. gadā tika atjaunots Daugmales pagasts. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Daugmales pagasts tika iekļauts Ķekavas novadā.

Daugmales pagastā atrodas divi valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi – Sakaiņu pilskalns un Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapi.

Daugmales pilskalns (agrāk dēvēts arī par Bramberģes pilskalnu) ir sena apdzīvota vieta Latvijā.  No 10. līdz 12. gadsimtam tas bija viens no lielākajiem tirdzniecības un amatniecības centriem Baltijas teritorijā. To sākotnēji apdzīvoja zemgaļi, bet pēc 11. gadsimta vairākums bija lībieši. Tā tuvumā atradās senpilsēta un kapulauks. Pēc pētnieku uzskatiem, pie Daugmales pilskalna atradusies "Indriķa Livonijas hronikā" (Heinrici cronicon Lyvoniae, 1225–1227) minētā zemgaļu jeb Zemgales osta (Portus Semigallia). Daugmales pilskalnā atrasti dažādi nozīmīgi arheoloģiskie atradumi, sākot ar atsegtajām dzīvojamajām un saimniecības ēkām, beidzot ar atsevišķiem priekšmetiem – monētām, darbarīkiem, ieročiem, rotām. Starp interesantākajiem atradumiem jāmin bruņota vīrieša figūriņa, dēvēta par “Daugmales vikingu”. Daugmales pilskalnā atrasts arī vienīgais līdz šim zināmais priekšmets ar skandināvu rūnu rakstu – kaļķakmens vāles galvas vai zižļa uzgaļa puse.

Sakaiņu pilskalns ir ar mežu apaudzis 32 m augsts plakans paugurs ar diviem vaļņiem – terasēm. Pilskalnā vairākkārt veikti arheoloģiskie pārbaudes darbi, un tas datēts ar laika posmu no senākā dzelzs laikmeta līdz agrajam dzelzs laikmetam, to ieskaitot. Latviešu folklorā saglabājušās teikas par pili, kas spēcīga pērkona negaisa laikā šajā vietā nogrimusi. Pilskalns stipri cieta Pirmā pasaules kara laikā, kad tajā raka tranšejas un blindāžas, kā arī izcirta kokus. 

Nāves salas kauju vieta ir valsts nozīmes vēstures piemineklis. Sala savu nosaukumu un vēsturisko nozīmi ieguva Pirmā pasaules kara laikā, kad, Krievijas impērijas karaspēkam atkāpjoties, uz pussalas pie Daugmales tika uzbūvēti nocietinājumi (tobrīd saukti par Ikšķiles priekštilta nocietinājumiem) un izveidots placdarms. Līdz 1917. gada vasarai šajā vietā bieži notika apšaudes, bet 1916. gada 8. oktobrī vācu armija veica gāzu uzbrukumu. Lielā kritušo karavīru skaita dēļ strēlnieki vietu iesauca par Nāves salu.

1924. gadā tika atklāts ievērojamā latviešu arhitekta Eižena Laubes veidotais piemineklis Nāves salas aizstāvjiem.

Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves izveides Daugavā pie Daugmales paaugstinājās ūdens līmenis, appludinot apkārt esošās teritorijas, un pussalas vietā izveidojās sala. Nāves salas teritorija un tur izveidotā piemiņas vieta ir labiekārtota. Uz Nāves salu iespējams nokļūt tikai ar laivu.

*Līves–Bramberģes pagasts

 Avots: Centrālā statistikas pārvalde. 

Iedzīvotāju blīvums Daugmales pagastā ir 21 iedzīvotājs uz kvadrātkilometru. Vairums iedzīvotāju – 58 % – dzīvo Daugmalē, bet nepilni 20 % – netālu esošajos Dzintaros. Pagasta iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti Rīgā vai Ķekavas novadā.

Daugmales pagastā atrodas daži nelieli mazumtirdzniecības veikali, piemēram, SIA “Jāņezers” veikals “Elvi”, zemnieku saimniecības veikals “Pauguri”, veikals Dzintaros.

Vienīgā degvielas uzpildes stacija “Circle–K” pagastā atrodas Daugmalē.

Pagastā ir vairāki viesu nami un atpūtas vietas pie Daugavas, kas nodrošina naktsmītnes, piemēram, viesu nams “Mazbrenči”.

Daugmales pagastā darbojas vairāki nelieli uzņēmumi un mājražotāji, piemēram, smiltsērkšķu produkcijas ražotne “Malderi”, amatnieku centrs "Daugmales keramika". Ziedu dārzs “Daugmales peonijas” un “Daugmales lilijas”, kur iespējams gan apskatīt, gan iegādāties liliju, peoniju un citus ziedus, stādus un sīpolus.

Daugmalē ir divas izglītības iestādes – Daugmales pamatskolas pirmsskolas grupa "Namiņš" un Daugmales pamatskola. Daugmales pagasta pārvaldes telpās darbojas Daugmales pagasta bibliotēka. Pamatskolas telpās iekārtots Daugmales pamatskolas muzejs, kurā apkopotas dažādas vēstures liecības par Daugmales vēsturi un Daugmales pamatskolu.

Kultūras un sabiedriskās dzīves organizāciju pagastā nodrošina Daugmales kultūras centrs, kura paspārnē darbojas Daugmales bērnu folkloras kopa, Daugmales folkloras kopa, lauku kapela, amatieru teātris, vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs, radošās darbnīcas bērniem, bērnu koklētāju ansamblis, šūšanas pulciņš un rokdarbnieču pulciņš.

Daugmalē atrodas Daugmales Multifunkcionālais centrs, kurā ir pieejamas telpas pasākumiem un atrodas bērnu un pieaugušo peldbaseini un sauna.

Līves muižā dzimis Vilhelms Heinrihs fon Līvens (Wilhelm Heinrich Freiherr von Lieven), Baltijas guberņu un Rīgas ģenerālgubernators, Krievijas impērijas armijas ģenerālis.

Daugmales pagasta (tobrīd – Līves–Bramberģes pagasta) Vēveros dzimis Jānis Goldmanis, ievērojams latviešu politiķis, Satversmes sapulces, 1. Saeimas un 2. Saeimas deputāts, zemkopības un apsardzības ministrs. 

Daugmales pagasta (tobrīd – Līves–Bramberģes pagasta) Vedmeros dzimis Herberts Deprejs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kara pilots. Pēc atvaļināšanas no dienesta dzīvoja jaunsaimniecībā Līves muižā. Otrā pasaules kara laikā pameta Latviju un mūža nogali pavadīja Austrālijā.

Daugmales pagastā ievērojamākie tūrisma objekti ir Daugmales pilskalns un Nāves sala. Daugmales pilskalnā ierīkots informācijas stends, soliņi un kāpnes. Nāves salā iespējams nokļūt no atpūtas vietas “Ķīķerītis”, iznomājot laivu. Uz Nāves salas apskatāms piemineklis Nāves salas aizstāvjiem, salas iekšienē izvietoti informācijas stendi. Ir iekārtota arī atpūtas vieta ar ugunskura vietu. 

Pagastā izveidota piemiņas vieta Pirmā pasaules kara bēgļiem, kas caur Daugmali bēga tālāk uz Krievijas impēriju. 1991. gadā izveidota piemiņas vieta “Bēgļu ceļš” un tēlnieka Viļņa Titāna veidotais piemineklis.

Iecienīta atpūtas vieta Daugavas krastā ir tā sauktais Jāņu kalns, saukts arī par Senču svētkalniņu. Kalnā izveidota piemiņas vieta Pirmā pasaules kara laikā notikušajām kaujām Daugmales apkārtnē. 1937. gada Mežu dienās kalnā iestādīti ozoli karavīru piemiņai. Pakalna virsotnē ir uzcelts akmens pamats jāņugunīm. 1994. gadā piemiņas vietā uzstādīts mākslinieka Tālivalža Muzikanta piemineklis “Važu rāvējs”.

Tūristu iecienīti objekti Daugmales pagastā ir zemnieku saimniecība “Dorītes” – "Daugmales Jāņa bišu medus" un "Pampāļu podi", kas apmeklētājiem piedāvā apmeklēt bišu dravu, nogaršot medu un ielūkoties keramikas tapšanā, izveidojot savu laimes pogu. Turpat netālu ir arī smiltsērķšu produkcijas ražotne “Malderi”, bet vasarā un pavasarī iecienīta apskates vieta ir ziedu dārzi “Daugmales peonijas” un “Daugmales lilijas”. Plaši pazīstams ir arī amatnieku centrs “Daugmales keramika”, kas atrodas Daugmales pagasta “Laimiņos” un izceļas ar krāsu dažādību traukos.

Pie Daugavas iekārtota arī publiskā atpūtas vieta “Vedmeri”, kurā pieejamas piknika vietas ar nojumēm un tūrisma informācijas stends. Vairākas labiekārtotas atpūtas vietas atrodamas arī pa ceļam no Daugmales uz Baldoni pie Lejas ezera.