Daugmales pagastā atrodas divi valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi – Sakaiņu pilskalns un Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapi.

Daugmales pilskalns. Daugmales pagasts, 03.03.2020.
Fotogrāfs Mārtiņš Zilgalvis. Avots: F/64 Photo Agency.
Daugmales pilskalns (agrāk dēvēts arī par Bramberģes pilskalnu) ir sena apdzīvota vieta Latvijā. No 10. līdz 12. gadsimtam tas bija viens no lielākajiem tirdzniecības un amatniecības centriem Baltijas teritorijā. To sākotnēji apdzīvoja zemgaļi, bet pēc 11. gadsimta vairākums bija lībieši. Tā tuvumā atradās senpilsēta un kapulauks. Pēc pētnieku uzskatiem, pie Daugmales pilskalna atradusies "Indriķa Livonijas hronikā" (Heinrici cronicon Lyvoniae, 1225–1227) minētā zemgaļu jeb Zemgales osta (Portus Semigallia). Daugmales pilskalnā atrasti dažādi nozīmīgi arheoloģiskie atradumi, sākot ar atsegtajām dzīvojamajām un saimniecības ēkām, beidzot ar atsevišķiem priekšmetiem – monētām, darbarīkiem, ieročiem, rotām. Starp interesantākajiem atradumiem jāmin bruņota vīrieša figūriņa, dēvēta par “Daugmales vikingu”. Daugmales pilskalnā atrasts arī vienīgais līdz šim zināmais priekšmets ar skandināvu rūnu rakstu – kaļķakmens vāles galvas vai zižļa uzgaļa puse.
Sakaiņu pilskalns ir ar mežu apaudzis 32 m augsts plakans paugurs ar diviem vaļņiem – terasēm. Pilskalnā vairākkārt veikti arheoloģiskie pārbaudes darbi, un tas datēts ar laika posmu no senākā dzelzs laikmeta līdz agrajam dzelzs laikmetam, to ieskaitot. Latviešu folklorā saglabājušās teikas par pili, kas spēcīga pērkona negaisa laikā šajā vietā nogrimusi. Pilskalns stipri cieta Pirmā pasaules kara laikā, kad tajā raka tranšejas un blindāžas, kā arī izcirta kokus.