Ķekavas pagasts atrodas Vidzemē, Ķekavas novada centrālajā daļā. Pagasta kopējā platība ir 205,73 km². Ķekavas pagasta un Ķekavas novada administratīvais centrs ir Ķekava. Ķekavas pagastā ir 21 apdzīvota vieta: Ķekava (pagasta centrs, pilsēta), Alejas (vidējciems), Bērzmente (vasarnīcu ciems), Dzērumi (vasarnīcu ciems), Jaunsils (skrajciems), Jenči (mazciems), Katlakalns (lielciems), Katrīnmuiža (mazciems), Krogsils (vidējciems), Krustkalni (vidējciems), Lapenieki (vidējciems), Lielvārži (mazciems), Mellupi (vidējciems), Odukalns (lielciems), Plakanciems (vidējciems), Pulkarne (skrajciems), Rāmava (lielciems), Saulgoži (mazciems), Skujnieki (skrajciems), Valdlauči (lielciems), Vimbukrogs (vidējciems).

Ķekavas pagasta ģerbonis ir zelta ozollapu vainags uz zila fona, vainagam cauri virzienā uz leju stiepjas sudraba zobens ar zelta rokturi, bet rokturim katrā pusē ir astoņu staru sudraba zvaigzne. Ģerboņa autors ir mākslinieks Juris Ivanovs. Pirmo reizi tas izmantots 2003. gada Dziesmu svētkos, bet kā pagasta simbols oficiāli apstiprināts 2009. gada 27. februārī.

Ķekavas pagasts robežojas ar valsts galvaspilsētu Rīgu, Baložu pilsētu, Baldones pagastu, Olaines pagastu un pie Rīgas hidroelektrostacijas (HES) un Sausās Daugavas – ar Salaspils pagastu.

Ķekavas pagasts ietilpst Viduslatvijas zemienē, lielākā daļa – Tīreļu līdzenumā, austrumu daļa – Upmales paugurlīdzenumā, bet Rīgas virzienā – Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. Pagasta augstākais paugurs ir Pakaļņu (Plikais) kalns, 58,8 m virs jūras līmeņa. Pagasta teritorijā ir vairāki purvi (Medemu, Ēbelmuižas, Smerdūkļa, Kalves, Augstais purvs), kā arī tiek rakta grants, smilts, kūdra. Lielu kaitējumu dabai Ķekavas pagastā nodarīja padomju okupācijas laikā veiktie meliorācijas darbi, tādēļ izveidots piemineklis meliorācijai.

Lielākā upe, pie kuras robežojas Ķekavas pagasta teritorija, ir Sausā Daugava. No Ķekavas pagasta Daugavā ieplūst Bērzene jeb Bērze, Ķekava (Ķekaviņa), Olekte, Titurgas upe. Pagasta teritorijā plūst arī Pūķupe (Bērzenes upes pieteka) un Sūnupe (Ķekavas upes pieteka), kā arī Mellupe, kas ietek Iecavas upē. Saimniecības vajadzībām izrakti divi kanāli: Ostvalda kanāls 1898. gadā, kas bija paredzēts kā mežu meliorācijas sistēmas galvenā notece Ķekavas novadā un kas pilda savu funkciju arī mūsdienās (kādreiz tas tika izmantos arī koku pludināšanai uz Sauso Daugavu), un Daugavas–Misas kanāls 20. gs. 70. gados ūdens pārvadīšanai uz Olaini.

Ķekavas pagastā atrodas valsts nozīmes dabas piemineklis – priežu sils 13,6 ha platībā “Katlakalna priedes”. Pagastā reģistrēti 15 dižkoki.

 Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Iedzīvotāju blīvums Ķekavas pagastā ir 86 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

31% pagasta iedzīvotāju dzīvo Ķekavas ciemā, 14% – Katlakalnā, 10% – Valdlaučos, 8% – Rāmavā. Pagasta iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti Rīgā, Ķekavas novadā reģistrētajos uzņēmumos vai pašvaldības struktūrās.

Ķekavas pagasts ir salīdzinoši jauns pagasts – tas tika izveidots 1990. gadā uz 1949. gadā likvidētā Doles pagasta bāzes. Pagasta robežas ir vairākkārt mainījušās, Ķekavas ciemam pievienojot vai atdalot teritorijas no Katlakalna, Daugmales, Baldones, Olaines un Iecavas pagasta. Ķekavas pagasta teritorija bija apdzīvota 3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, par ko liecina senākie arheoloģiskie atradumi – akmens darbarīki un dzīvnieku kaulu un zobu rotaslietas – no ziemeļbriežu mednieku apmetnēm. Par teritorijas apdzīvotību liecina arī atsevišķi atradumi, piemēram, bronzas laikmeta rotas no 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras Klaņģu kalnā un Sauliešu pilskalnā (valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi), zemgaļu apbedījumi Pļavniekkalna skolas senkapos (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, datēts ar 5.–7. gadsimtu), kā arī jaunāku laiku monētu depozīti, metāla darbarīki un ieroči, senkapi.

Ķekavas nosaukums (vācu Keckau) pirmo reizi dokumentos minēts 15. gadsimtā – Ķekavas muiža ar ūdens dzirnavām. 1812. gadā muižu izpostīja. 16. gadsimtā Katlakalnā tika izveidotas ķieģeļu un kokmateriālu apstrādes manufaktūras, savukārt Ķekavas pagasta teritorijā – vairākas muižas: Bērzmentes (Bersenmünde, Bērzmuiža) muiža, Depkina muiža jeb Rāmavas muiža (Depkinhof), Doles muiža (Dahlen), Doles mācītājmuiža, Dzērumu muiža (Misshof), Floretes muiža (Florengof), Godeļu muiža, Hinces muiža, Katlakalna mācītājmuiža, Katrīnmuiža (Katriņas muiža), Ķekavas muiža, Mazjumpravmuiža, Rāmas muiža (arī Ramas muiža), Rudzu muiža. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas tika izveidots Ķekavas muižas zemnieku pagasts, bet Doles pagasts ar administratīvo centru Ķekavā izveidots 19. gs. beigās.

Pēc agrārās reformas 20. gs. 20. gados pagasta muižu zeme tika sadalīta jaunsaimniecībām. Padomju okupācijas laikā tika izveidoti vairāki kolhozi (“Ķekava”, “Ždanovs”, “Boļševiks”), kas 1969. gadā apvienojās vienā kolhozā “Ķekava”, kā arī darbojās vairākas fabrikas un cehi.

1990. gadā, pieņemot Likumu par pagastu pašvaldību, tika izveidots Ķekavas pagasts. 2009. gadā, apvienojot Ķekavas pagastu, Daugmales pagastu un Baložu pilsētu, izveidots Ķekavas novads ar novada centru Ķekavā, bet 2021. gada 1. jūlijā novadam pievienots arī Baldones pagasts.

Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Katlakalnā, Ķekavas pagastā, un tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca tika celta 1794. gadā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda (Christoph Haberland) projekta. Ēka ir ievērojams klasicisma arhitektūras piemineklis, tai ir cilindriska forma un mūra kupols. Baznīcas iekštelpās atrodas vairāki objekti, kas atrodami valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā: altāris, baznīcēnu soli, ērģeļu luktas, interjera dekoratīvā apdare.

Pie baznīcas apbedīts mācītājs, Latvijas Universitātes (LU) profesors, Latvijas baznīcas vēsturnieks Roberts Emīls Feldmanis, kurš ap baznīcu izveidoja dekoratīvu dārzu ar vairāk nekā 320 koku un krūmu sugām. Netālu esošajos Katlakalna kapos apbedīts publicists un rakstnieks Garlībs Merķelis (Garlieb Merkel) un gleznotājs Johans Heinrihs Baumanis (Johann Heinrich Baumann).

Depkina muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, rakstnieka G. Merķeļa dzīves vieta. Tā ir klasicisma formās būvēta divu stāvu koka ēka, viena no vislabāk saglabātajām Pierīgas muižām. Muiža savu nosaukumu ieguva no tās īpašnieka, virsmācītāja Bartolomeja Depkina (Bartolemaeus Depkin), kurš to iegādājās 1745. gadā. No 1808. līdz 1850. gadam muižā dzīvoja G. Merķelis. Vecā kungu māja, kurā dzīvoja G. Merķelis, nav saglabājusies, pašreizējā kungu māja būvēta 19. gs. vidū. Pēc Pirmā pasaules kara muižas ēku izmantoja LU Lauksaimniecības fakultātes pētniecības saimniecība "Rāmava", bet padomju okupācijas laikā tajā ierīkoja dzīvokļus. 1991. gadā muiža nonāca Ķekavas pagasta īpašumā, bet 1998. gadā tā tika privatizēta un 2000. gadā uzsākti restaurācijas darbi. Mūsdienās Depkina muiža ir iecienīta apskates un privātu pasākumu, piemēram, kāzu, vieta. Muižas pagalmā ir neliels parks ar vairākām retu koku sugām.

Autoceļa A7 malā Ķekavas pagastā ir izveidots piemineklis meliorācijai.

Pagasta teritorijā ir uzstādītas arī piemiņas zīmes nozīmīgiem novadniekiem: piemiņas akmens agronomam Paulam Lejiņam, mežsargam Hermanim Gailim, mežzinātnes un mežu meliorācijas pamatlicējam Latvijā Eiženam Ostvaldam. Pie Odukalna ierīkota piemiņas vieta un piemiņas akmens 1941. gadā un 1949. gadā represētajiem pagasta iedzīvotājiem. 2015. gadā Plakanciemā uzstādīts Piemiņas akmens pirmajai latviešu strēlnieku uzvarai 1915. gada 29. oktobrī.

Ķekavas pagastā atrodas vairāki loģistikas uzņēmumi, piemēram, “Dominante Park” Ķekavas pagasta Saulgožos, SIA “Baltic Logistic Solution” Rāmavā. Vairumtirdzniecībā darbojas SIA “Sanitex”, SIA “Baltic Sales Network”, SIA “Dojus Latvija”, SIA “Arbor medical Kororācija”. Ražošanas uzņēmumi: SIA “ CrossChem”, SIA “THREE L L TECHNILOGIES”, a/s ‘’Putnu fabrika Ķekava’’, SIA “Ķekavas avots”, SIA “Lofbergs Baltic”.

Mazumtirdzniecības pakalpojumus nodrošina SIA “Maxima Latvija”, “LaTS”, “Top!”, “Aibe”, SIA “Jass” veikals “Veckarogzemji” Plakanciemā un citi.

Pieejami dažādi pakalpojumi: SIA “CT.CO” (datorprogrammēšana); SIA “SEB līzings” – SEB finanšu centrs Valdlaučos (finanšu darbība); SIA “Lautus” (atkritumu apsaimniekošana) un citi.

Rāmavā atrodas nozīmīgs izstāžu komplekss lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas profesionāļiem – Biznesa centrs “Rāmava”/ SIA A.M.L..

Ķekavas pagastā atrodas vairāki “Swedbank”, “SEB” un “Luminor” bankomāti.

Naktsmītnes nodrošina: Ķekavas apkārtnē Brīvdienu māja “Ekohouse”, brīvdienu māja “Mētriņi”, atpūtas centrs un kempings “Zanzibāra”, Katlakalna un Rāmavas apkārtnē viesu nams “Svelmes”, viesu nams “Xcelsus”, viesu nams “Oāze”, viesu nams “Kāli”, viesu nams “Līgas”, brīvdienu māja “Koceri”, viesu nams “Urala”.

Degvielas uzpildes stacijas: “Virši” Krustkalnos un Kursīšos, “Viada” Mazsvilpjos un Mellupos, “Circle K” Ķekavā, “Neste” Ķekavā.

Ķekavas pagastu šķērso valsts galvenie autoceļi A7 (Rīga–Bauska–Lietuvas robeža), A5 (Rīgas apvedceļš–Salaspils–Babīte), reģionālie autoceļi P89 (Ķekava–Skaistkalne) un P90 (Rīgas HES–Pulkarne), kā arī vietējie autoceļi V2 (Valdlauči–Rāmava), V6 (Ķekava–Plakanciems), V7 (Baloži–Plakanciems–Iecava), V8 (Jaunolaine–Plakanciems), V12 (Jāņupe–Mežsētas–Zīles), V27 (Misas tilts–Dzērumi).

Ķekavas pagastā darbojas pirmsskolas izglītības iestāde “Zvaigznīte” Valdlaučos, pirmsskolas izglītības iestāde “Bitīte” Katlakalnā, Pļavniekkalna sākumskola Katlakalnā.

Veselības aprūpi pagastā nodrošina Ķekavas novada pašvaldības aģentūra “Ķekavas ambulance” Ķekavā, kur iespējams saņemt arī neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet Valdlaučos ir SIA “Veselības centrs 4” filiāle “Valdlauči”. Pagastā darbojas vairākas ģimenes ārstu un zobārstniecības prakses.

Katlakalna Tautas nama ēka būvēta ap 1895. gadu un sākotnēji kalpoja kā pagasta pašvaldības nams. 1915. gadā tā tika pārbūvēta, uzceļot 2. stāvu, kurā iekārtota zāle un neliela skatuve. Padomju okupācijas laikā, 20. gs. 70. gadu beigās, ēka izmantota citām vajadzībām. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Katlakalna Tautas nams laika gaitā tika atjaunots un to savām vajadzībām izmanto dažādi kolektīvi: bērnu mākslas pulciņš “Jautrās otas” un vokālais ansamblis “Lai skan”, jauniešu deju kolektīvs “Katlakalns”, Katlakalna improvizācijas teātris, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Savieši”, senioru interešu klubs “Vecie draugi”.

Katlakalna bibliotēka dibināta 1907. gadā; mūsdienās bibliotēka veic ievērojamu novadpētniecības darbu.

Ar Ķekavas pagastu saistīti vairāki izcili sportisti gan hokejā, gan basketbolā un futbolā, gan arī vieglatlētikā, motosportā un citos sporta veidos, piemēram, bokseris Dainis Daņiļevičs, hokeja tiesnesis Andrejs Zaķis, futbolists, vieglatlēts Ādolfs Zaķis, motosportists Toms Macuks, basketbolisti Aigars Vītols, Nauris Miezis, Agnis Čavars, kamaniņu braucēja Anda Knospina (Sniedze), smagatlēts Jānis Jakobsons-Jēkabsons, svarcēlājs Jānis Krauze, vieglatlēts un pedagogs Eduards Otomārs Jēkabsons, šķēpmetējs Jānis Stendzenieks, mākslas vingrotāja un trenere Vizbulīte Mazzālīte, basketbolists Ivars Krūmiņš.

Tūrisma informācijas centrs, kurā atrodama informācija par visiem Ķekavas pagastā apskatāmajiem tūrisma objektiem, atrodas Doles Tautas namā.

Pagastā iespējams apmeklēt vairākus zirgu staļļus, kur var doties izjādēs, rīkot pasākumus vai arī aplūkot tuvāk zirgus un uzzināt vairāk par tiem: Zirgu sēta “Dārziņi”, Zirgu un cilvēku labsajūtas centrs “Dabas zirgi” Plakanciema mājās “Mežauļi”, biedrība “Zirguskola” Krogsilā, zirgu izjāžu vieta “Agates” Katlakalna pusē.

Pagastā ir vairākas vietas, kur baudīt atpūtu pie Sausās Daugavas, piemēram, “Nēģīši” Katlakalnā, “Murdiņi” Ķekavā. Atpūtas vieta ierīkota arī pie Ķekavas upītes – “Dambītis”.

Pieejami dažādi tūrisma pakalpojumi – laivu nomas ”Jeņču laivas” un “Murdiņi”. Ķekavas novadpētniecības muzejs piedāvā ekskursijas gida pavadībā.

Rakstnieks un publicists G. Merķelis daļu sava mūža pavadīja tagadējā Ķekavas pagasta teritorijā, 1807. gadā nopērkot Depkina muižu Rāmavā un tajā aizvadot mūža nogali. 

Pazīstamā mākslinieka, karikatūrista Edgara Ozoliņa dzimtas mājas bija Ķekavas novada “Pilbārži”, viņš mācījās Doles Ķekavas pamatskolā. E. Ozoliņa daiļradei ir nozīmīga vieta Latvijas karikatūras kā mākslas žanra vēsturē. Ķekavas novadpētniecības muzejā apskatāma E. Ozoliņam veltīta pastāvīgā ekspozīcija. Apglabāts Rīgā, Pirmajos Meža kapos.

J. H. Baumanis bija pazīstams vācbaltiešu gleznotājs, kura dzīves gaitas saistītas ar Katlakalna draudzes novadu. Viņa daiļradē raksturīgi darbi ar medību un dzīvnieku ainām. Mākslinieka populārākais darbs ir "Tirgotāja Georga Konrāda Nestora portrets", kurš apskatāms Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā. Gleznotājs apbedīts Katlakalna kapsētā.

R. E. Feldmanis bija luterāņu mācītājs, virsmācītājs, teoloģijas profesors un Latvijas baznīcas vēsturnieks, kā arī aktīvs neatkarības atgūšanas laika notikumu dalībnieks. 1998. gadā R. Feldmanis tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, tomēr viņš no šī pagodinājuma atteicās.