Odukalns ir lielciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Ciems atrodas 1 km uz dienvidiem no Ķekavas pilsētas centra un 21 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas centra. Odukalns robežojas ar Ķekavas pilsētu tās dienvidaustrumu daļā un atrodas tuvu pilsētas centram (pie A7 šosejas), tādēļ to nereti uzskata par Ķekavas pilsētas daļu.

Odukalnam raksturīga privātmāju apbūve. Ciemā nav pārtikas veikala vai izglītības un veselības aizsardzības iestāžu, tuvākās atrodas Ķekavā.

Odukalna iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 916.

Uz Odukalnu var nokļūt, braucot uz dienvidiem no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A7 (Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle)) virzienā uz Bausku cauri Ķekavas pilsētai un pie degvielas uzpildes stacijas “Circle-K” griežoties pa kreisi. Pasažieru pārvadājumus uz Odukalnu nodrošina starppilsētu autobusi vairākos maršrutos pa A7 autoceļu, piemēram, nr. 6847 Rīga–Baldone (a/s “Nordeka”), nr. 7480 Rīga–Bauska (a/s “Nordeka”). Autobuss pietur pieturvietā “Odukalns”.

Odukalns pēc sava plānojuma Ķekavas novadā ir kategorizēts kā apkaimciems, tas ietilpst Ķekavas novada centra telpā. Odukalnā ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums, kā arī vietējas nozīmes centram atbilstoša funkcionālo pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra.

Odukalna apkārtne ir apdzīvota no aptuveni 16. gs. Teritorija, tāpat kā blakus esošā Ķekava, no 19. gs. beigām līdz 1949. gadam ietilpa Doles pagastā.

Odukalna nosaukuma izcelsmei veltītas vairākas teikas. Viena no teikām vēsta, ka “vecos laikos, kad vēl karojuši ar vālēm un rungām, Oda kalna vēl neesot bijis. Kādā karā leiši sākuši latviešus atsist, tiem vairs nebijis nekāda padoma. Tad vienam karavīram ienācis prātā, ka vajadzētu uzmest kalnu un no turienes ienaidnieku nomētāt ar akmeņiem. Labs padoms, bet kā to izdarīt? Beidzot sākuši nest smiltis ar cepurēm. Un tā sanesuši prāvu kalnu. Apakšā palicis purvs. Bet zināms: kur purvs, tur odi. Cepures, kalnu nesot, bijušas noplīsušas, bet odu sanācis arvien vairāk un koduši šos nost. Beidzot sanācis ap kalnu vesels mākonis. Karavīri nu spļaudījušies un teikuši: “Tad ta gan īsts odu kalns!” Odu kalns savu nosaukumu paturējis vēl šobaltdien.”

Odukalna apkārtne ievērojama ar to, ka 1812. gada kara Krievijā ietvaros augustā pie Odukalna notika Ķekavas kauja jeb kauja pie Doles baznīcas, kuras rezultātā tika apturēts Francijas karaspēka uzbrukums Rīgai. Odukalnā bija iekārtota Francijas karaspēka Prūšu korpusa apmetne. Krievijas karaspēka vienības ģenerāļa Frīdriha fon Lēvisa (Friedrich von Löwis of Menar) īstenotajā uzbrukumā guva uzvaru, kurai par godu Odukalnā tika uzcelts piemineklis – “Frīdriha tornis”. No torņa virsotnes bijusi redzama Rīga. Piemineklī vēlāk tika ierīkots telefons, kas to savienoja ar Doles muižu. Uz pieminekļa bija uzraksts “Par piemiņu pirmajai krievu karaspēka uzvarai pār Napoleona I karaspēku pie Doles 10./12. augustā 1812. gadā”. 

1812. gada karš bija arī ierosme teikām par Odukalna nosaukumu – kalns bijis tik pilns ar prūšu karavīriem, ka izskatījies kā apsēsts ar odiem, tādēļ kalns ieguvis Odukalna nosaukumu.

Ķekavas un Odukalna apkārtne smagi cieta Pirmā pasaules kara laikā, tajā tika iznīcināts arī “Frīdriha tornis”.

Padomju okupācijas laikā Odukalns bija daļa no Ķekavas ciema teritorijas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Odukalns bija apdzīvota vieta Ķekavas pagastā. Ciema statuss apstiprināts pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā.

Odukalna ūdenstornis ir padomju okupācijas laika industrializācijas mantojums. To uzcēla pēc kolhoza “Ķekava” arhitektes Liesmas Skujas projekta, un tas tika būvēts pie “Frīdriha torņa” pamatiem. Mūsdienās tornis ūdens krātuves funkciju vairs nepilda.

Pie Odukalna 1990. gadā tika ierīkota piemiņas vieta un piemiņas akmens 1941. gadā un 1949. gadā represētajiem Ķekavas pagasta iedzīvotājiem. Uz piemiņas akmens ir dzejnieces Māras Zālītes dzejas rindas: “Ļaujiet man savu zemi mīlēt un savu godu neatmest.”

2002. gadā tika pabeigta Augsburgas ticības apliecības Ķekavas luterāņu draudzes baznīcas būvniecība.