Pulkarne ir apdzīvota vieta – skrajciems – Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Pulkarne atrodas 25 km uz dienvidaustrumiem no valsts galvaspilsētas Rīgas un 8 km no novada un pagasta centra Ķekavas.

Sarunvalodā ciems saukts arī par Pulkārni, Pulkārtni vai Pulkartni, vārds Pulkārtne redzams, piemēram, arī 20. gs. 20.–30. gadu kartēs.

Ķekavas pagasta Pulkarnes iedzīvotāju skaits 2022. gadā –103.

Pulkarne atrodas pie reģionālā autoceļa P89 (Ķekava–Skaistkalne). Uz Pulkarni iespējams nokļūt, izmantojot sabiedrisko transportu – starppilsētu autobusu, izkāpjot pieturvietā “Pulkarne”. Pulkarnē piestāj autobuss maršrutos Rīga–Baldone, Rīga–Baldone–Skaistkalne, Rīga–Baldone–Observatorija, Rīga–Baldone–Vecumnieki, Rīga–Baldone–Vecumnieki–Bārbele, Rīga–Baldone–Vecumnieki–Līvānu iela. Sabiedriskā transporta pārvadājumus nodrošina a/s “Nordeka”. Pulkarnē ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums.

Ķekavas pagasta Pulkarnē atrodas pārtikas veikals “AK un CO IK” un brīvdienu māja “Koceri”. 

Pulkarnes ciems izveidojās un savu nosaukumu ieguva no Pulkarnes muižas (Pulkarn). Pulkarnes muiža vēstures dokumentos minēta kopš 15. gadsimta. Dažādos vēstures avotos, kuros minēta Pulkarnes muiža, parādās arī nosaukumi Briediķu muiža, Frīdriha muiža (ar to domāts Rīgas rātskungs Johans Frīdrihs (Johann Friedrich), muižas īpašnieks no 1610. gada). Muiža piederēja pie Doles draudzes novada. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides Pulkarnes muiža bija viena no lēņa muižām. Muižai piederēja ūdensdzirnavas. No 1788. gada Pulkarnes muiža tika piešķirta fon Lēvisu (von Löwis of Menar) dzimtai. Pirmā pasaules kara laikā Pulkarnes muiža tika sagrauta. Postījumi nodarīti visā apkārtnē, liela daļa iedzīvotāju vēl vairākus gadus pēc kara dzīvoja zemnīcās. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, tāpat kā vairums Latvijas muižu, arī Pulkarnes muižas zeme tika sadalīta jaunsaimniecībās. 

Ap Pulkarnes muižu izveidojās Pulkarnes pagasts, kas bija piederīgs Doles draudzes novadam, bet 19. gs. tika iekļauts Doles pagastā. 1874. gadā tika uzcelta Doles–Pulkarnes pagasta skola. Skola cieta Pirmā pasaules kara laikā, tādēļ 20. gs. 20. gados uzcelta jauna ēka. Skolai bija ļoti liela nozīme Pulkarnes un arī netālu esošā Ķekavas ciema vēsturē – tā izveidojās par kultūras un sabiedriskās dzīves centru. No 19. gs. beigām, kā arī 20. gs. pirmajā pusē Pulkarnē aktīvi darbojās biedrības un radošie kolektīvi.

1926.–1927. gadā cauri Pulkarnei notika šosejas uz Skaistkalni izbūvēšanas darbi, šosejai Pulkarnes ciemu sadalot divās daļās. Ciema centrs jeb skola bija Baldones pagasta pusē, Ķekavas pagasta pusē bija viensētas, piemēram, Demmas, Lejasakmeņi, Garakmeņi, kuru nosaukumi saglabājušies arī mūsdienās. 

Padomju okupācijas laikā Pulkarnē darbojās kolhoza “Ķekava” saimniecības. Padomju okupācijas laikā īstenoto administratīvo reformu ietvaros Pulkarne tika sadalīta divās daļās – Baldones pagastā un Ķekavas pagastā. 2008. gadā izveidots Baldones novads, kurā iekļauta arī Pulkarne Baldones pagastā. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Baldones novads, ieskaitot Pulkarni, iekļauts Ķekavas novadā. Tomēr, balstoties uz joprojām spēkā esošo administratīvo iedalījumu pagastos, Pulkarne ir sadalīta divos ciemos – Pulkarne Baldones pagastā un Pulkarne Ķekavas pagastā.

Ķekavas pagasta Pulkarne ir ciems ar skraju apbūvi – to vienkopus veido viensētas un privātmājas. Tā kā netālu atrodas novada centrs Ķekava un arī galvaspilsēta Rīga, ciems pakāpeniski paplašinās. Ciema statuss apstiprināts pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā.

Ar Pulkarnes vēsturi cieši saistīts netālu no tās dzīvojušais latviešu rakstnieks Alfreds Dziļums. Dzimis Doles pagasta Jenčos. Rakstnieka tēva mājas Pūriņi, uz kuras zemes pēc to sadalīšanas viņš pēc tam uzbūvēja savas ģimenes mājas Rietumus, atradās netālu no Pulkarnes.