Rāmava ir lielciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Ciems atrodas 9 km uz ziemeļiem no Ķekavas novada centra Ķekavas, 12 km uz dienvidaustrumiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas (centra) un 4 km uz austrumiem no tuvākās Ķekavas novada pilsētas – Baložiem. Rāmava robežojas ar Ķekavas pagasta apdzīvotajām vietām: Katlakalnu (ciems) un Valdlaučiem (ciems), bet otrpus A7 autoceļam ar Krustkalniem (ciems) un Baložiem (pilsēta). Caur Rāmavu plūst upe Olekte.

Ciems atrodas Pierīgas urbānās telpas ekonomiski aktīvajā zonā, tomēr Rāmava pamatā ir privātmāju, ne industriālo ēku rajons. Rāmavas iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 1438.

Rāmavā atrodas SIA “Sanitex” (nespecializētā vairumtirdzniecība) jeb Sanitex grupas loģistikas centrs, kurā ietilpst viens no lielākajiem loģistikas uzņēmumiem Baltijas valstīs – SIA “Baltic Logistic Solutions” (kravu pārvadājumi, noliktavu saimniecība, pārtikas produktu, dzērienu un tabakas nespecializēta vairumtirdzniecība), kā arī “PROMO Cash&Carry” (vairumtirdzniecības pašapkalpošanās tīkls) un “Officeday” (biroju apgāde, kancelejas preces).

Rāmavā ir pieejami arī dažādi pakalpojumi: SIA “AUTORADE” (automobiļu apkope un remonts), “Rotu pļava” (juveliera pakalpojumi, dizaina rotu izgatavošana), SIA "Sprints HRM" (konsultēšana komercdarbībā, sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi), “Piepusamie.lv” (piepūšamo atrakciju noma), viesu nams “Xcelsus” (naktsmītnes, konferenču telpas), Rāmavas Depkina muiža (svinības, naktsmītnes, konferenču telpas).

Rāmavā atrodas pārtikas veikals “LaTS”.

Tuvākās veselības aizsardzības un izglītības iestādes atrodas Baložos, Valdlaučos un Rīgā.

Uz Rāmavu var nokļūt, braucot uz dienvidiem no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A7 (Rīga–Bauska–Lietuvas robeža), kā arī braucot no Rīgas pa Dienvidu tiltu caur Valdlaučiem. Rāmavu un Valdlaučus savieno vietējas nozīmes autoceļš V2 (Rāmava–Valdlauči).

Pasažieru pārvadājumus uz ciemu nodrošina starppilsētu un SIA “Rīgas satiksme” autobusi vairākos maršrutos: “Rīgas satiksmes” 12. un 23. maršruta autobuss “Abrenes iela–Kooperatīvs “Ziedonis””, “Abrenes iela–Baloži”, kā arī starppilsētu autobusi maršrutos nr. 6843 un 6844 “Ķekava–Pļavniekkalns–Rīga” (a/s “Liepājas autobusu parks”), “Ķekava–Pļavniekkalns–Valdlauči–Rīga” (a/s “Liepājas autobusu parks”), nr. 5432 “Rīga–Dienvidu tilts–Rāmava–Baložu skola” (SIA “Latvijas Sabiedriskais autobuss”). Autobusi pietur pieturvietās “Mākoņkalns”, “Rāmava”, “Rāmavas muiža”, “Sarma”, kā arī citās netālu esošajās pieturās, piemēram, Valdlauču vai Katlakalna teritorijā. Uz šosejas A7 pie Rāmavas atrodas pietura “Rāmava”, kur arī piestāj vairāki starppilsētu autobusi, piemēram, Rīga–Bauska un Rīga–Baldone.

Rāmava pēc sava plānojuma Ķekavas novadā ir kategorizēta kā apkaimciems, tas ietilpst Pierīgas urbānajā telpā. Rāmavā ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums, kā arī novada nozīmes attīstības centram atbilstoša funkcionālo pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra.

Rāmavas ciema teritorija bija daļa no Akmeņsalas draudzes novada, kas piederēja Katlakalna un Olaines draudzei. Pēc Krievijas Impērijas pieņemtā 1819. gada likuma par muižu zemnieku pagastiem tika izveidots Katlakalna mācītājmuižas pagasts, bet no 1892. gada – Katlakalna pagasts.

Ciema pirmsākumi saistāmi ar Rāmavas Depkina muižas izveidi 15. gadsimtā. Rīgas rāte 1485. gadā muižu pārdeva Vennemaram Meijem, un tobrīd tā tika dēvēta par Šmugas muižu. Muižai vairākkārt mainījās īpašnieki, tādēļ mainījās arī tās nosaukums, piemēram, no 16. gs. nogales muiža bija pazīstama tās īpašnieku Dreiliņu (Dreiling) vārdā, bet no 1745. gada tā tika dēvēta par Depkina muižu (īpašnieks Bartolomejs Depkins (Bartholomäus Depkin) un viņa pēcnācēji). Tuvākajā apkārtnē bija arī citas muižas, kuras redzamas 20. gs. 30. gadu kartēs – Rāmas muiža, Rudzu muiža, Krūzes muiža, Līvena muiža. 1808. gadā Depkina muižu (sākotnēji ar ķīlu, bet no 1816. gada pilnībā savā īpašumā) iegādājās rakstnieks un publicists Garlībs Merķelis (Garlieb Helwig Merkel). No tā laika muižai reizēm tika dots apzīmējums Merķeļa muiža, tomēr biežāk izmantots Depkina muižas nosaukums. Pēc G. Merķeļa nāves muižai vairākkārt mainījās īpašnieki, līdz tā kļuva par Rīgas pilsētas īpašumu un tika rentēta.

Rāmas jeb Ramma muiža Rīgas patrimoniālajā apgabalā izveidojās 17. gadsimtā. Muižai bija grezna divstāvīga kungu māja, kas celta pēc 1743. gada. Muižas nosaukums vairākkārt mainījies, bet Ramma muižas nosaukums ieviesies un vēlāk arī saglabājies no tās īpašnieka Hermaņa Ramma, kurš muižu iegādājās 1774. gadā. H. Ramms muižu paplašināja, apvienojot to ar Līvena muižu. Muiža un tās apkārtne ievērojami cieta Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara laikā, muižas kungu nams nodega.

1919. gadā Rīgas rāte Depkina muižu piešķīra lietošanā Latvijas Augstskolai (mūsdienās Latvijas Universitāte) un tajā agronoma Pauļa Lejiņa vadībā tika veidota Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība, bet Rāmas muižā – ferma. Šajā laikā dokumentos jau izmantots nosaukums Rāmas–Depkina muiža, bet vēlāk – Rāmavas muiža. Rāmavas nosaukums skaidrots arī šādi – kad P. Lejiņš sācis vadīt Latvijas Augstskolas Lauksaimniecības fakultātes saimniecību, viņš ieteicis nosaukt šo vietu nacionālā romantisma laikmetā daudzinātās senprūšu krīvu rezidences “Romove” vārdā – tā bijusi baltu ciltīm kopīga svētvieta.

Padomju okupācijas laikā sākās intensīva ciema apbūve. 1962. gadā Rāmavas saimniecība tika nodota Liellopu fermu kompleksās mehanizācijas vadošā specializētā konstruktoru biroja (VSKB) īpašumā. Muižā bija biroja administrācijas ēka, bet vēlāk – dzīvokļu nams.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un VSKB likvidēšanas, 1996. gada novembrī, Rāmavas muižu pārņēma Ķekavas pašvaldība, bet 1998. gadā tā tika privatizēta. Muiža tika restaurēta, bet Rāmavas ciemā turpinājās privātmāju būvniecība. 

Ciema statuss apstiprināts pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā. 

Rāmavas Depkina muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, rakstnieka G. Merķeļa dzīves vieta. Tā ir klasicisma formās būvēta divu stāvu koka ēka, viena no vislabāk saglabātajām Pierīgas muižām. Mūsdienās Depkina muiža ir iecienīta apskates un privātu pasākumu, piemēram, kāzu, vieta. Muižas pagalmā ir neliels parks ar vairākām retu koku sugām, bet pie muižas atrodas piemiņas akmens P. Lejiņam.

Rakstnieks un publicists G. Merķelis sava mūža nogali pavadīja Depkina muižā. Par muižu un tās vēsturi rakstīja vēstulēs. Apglabāts Katlakalna kapsētā. P. Lejiņš bija latviešu agronoms, lopkopības speciālists un politiķis, kurš no 1922. līdz 1945. gadam vadīja saimniecību “Rāmava”.