Plakanciems ir vidējciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Ciems atrodas pie Ķekavas novada robežas ar Olaines novadu. Plakanciems atrodas 11 km uz dienvidrietumiem no novada centra Ķekavas, 25 km uz dienvidiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Plakanciems ietilpst Ķekavas novada lauku telpā. Ciema teritoriju šķērso divas upes – Misa un Skujupīte. Ciema dienvidu daļā atrodas Plakanciema karjers. Ciemam raksturīga privātmāju apbūve, bet lielāko daļu teritorijas aizņem lauksaimniecības zeme un mežs.

Plakanciema iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 253.

Plakanciemā ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums, kā arī vietējam centram atbilstoša funkcionālo pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra. Ciemā ir pārtikas veikals SIA “JASS”.

Uz Plakanciemu var nokļūt, braucot pa vietējas nozīmes autoceļu V6 (Ķekava–Plakanciems), V7 (Baloži–Plakanciems–Iecava) un V8 (Jaunolaine–Plakanciems).

Plakanciemā ir ierobežota sabiedriskā transporta pieejamība. Pasažieru pārvadājumus uz Plakanciemu nodrošina Ķekavas novada pašvaldības organizēts autobuss noteiktās nedēļas dienās – ceturtdienās (SIA “KM Transports”). Plakanciemā ir viena autobusa pietura – “Sakaru nodaļa”.

Ciema teritorija ir apdzīvota kopš 17. gs. Senākajās kartēs redzami ciema vēsturiskie nosaukumi – Plakaņciems, Plakaņi, Plakanieši (vācu Plakanen, Plakahnen, krievu Плаканень). Plakanciems ietilpa Lieliecavas muižas Mežinieku novadā, vēlāk Olaines pagastā. Iedzīvotāji nodarbojās ar lauksaimniecību un meža darbiem. Mežainā apkārtne un Misas upes tuvums veicināja mežsaimniecības attīstību (1888. gadā tika izveidota Misas mežniecība), jo kokmateriāli tika transportēti pa Misas upi.

Plakanciema apkārtne cieta Pirmā pasaules kara laikā. Īpaši nozīmīga ciema vēsturē ir 1915. gada 29.–30. oktobrī notikusī kauja (arī Plakanciema kauja). Tā bija viena no pirmajām latviešu strēlnieku kaujām, un tās rezultātā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons apturēja vācu karaspēka uzbrukumu Rīgas virzienā. 2015. gadā, atzīmējot kaujas simtgadi, Plakanciemā tika atklāts piemiņas akmens, godinot latviešu strēlnieku pirmo uzvaru.

Plakanciema apkārtne atradās uz trīs pagastu – Olaines, Katlakalna un Iecavas – robežas. Par dabisko robežu kļuva Misas upe, līdz ar to Plakanciema centrs ietilpa Olaines pagastā, bet Mellupi un daļa tagadējās Plakanciema teritorijas uz dienvidiem no Misas upes – Iecavas pagastā, savukārt ciema daļa uz ziemeļaustrumiem – Katlakalna pagastā.

Agrārās reformas laikā, sadalot Iecavas un Gaiļu muižas zemes, tika izveidotas vairākas jaunsaimniecības. Neraugoties uz nomaļo atrašanās vietu, Plakanciema apkārtnē bija salīdzinoši liels skaits saimniecību. Iedzīvotāji veicināja sabiedriskās dzīves attīstību un veidoja dažādus radošos kolektīvus. Apdzīvotajā vietā bija skola un krogs. 20. gs. 30. gados tika veikta Misas upes bagarēšana, kā arī netālu esošajā purvā sākta kūdras ieguve.

1949. gadā, padomju okupācijas laikā, tika izveidots kolhozs “Boļševiks” (no 1969. gada kolhozs “Ķekava”) un Plakanciems daļēji tika iekļauts Baldones rajonā, daļēji Olaines ciemā, bet 1959. gadā – Rīgas rajonā, 1963. gadā – Katlakalna ciemā, 1974. gadā – Ķekavas ciemā. Plakanciemā bija veikals, darbojās kūdras fabrika. 20. gs. 80. gadu pirmajā pusē Plakanciema apkaimē veidojās dārzkopības sabiedrības.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Plakanciems tika iekļauts 1990. gadā izveidotajā Ķekavas pagastā, ciemam aptverot teritoriju abās pusēs Misas tiltam. Ciema statuss apstiprināts pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā.